“Jaudīgs auglis ar ļoti spēcīgu aromātu.” Galvenais jautājums – kā cilvēkiem izstāstīt šo labo stāstu? 4
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krūmcidoniju jeb tā dēvētā ziemeļu citrona platības pēdējo septiņu gadu laikā seškāršojušās – no 107 ha 2014. gadā līdz 642 ha 2020. gadā, liecina Lauku atbalsta dienestā deklarētās platības. Lauksaimnieki teic, ka platības esot vēl lielākas, jo daļa neesot uzskaitītas.
Krūmcidoniju audzētāji tirgū saskata labas perspektīvas, vienlaikus norādot, ka nepieciešama lielāka kooperācija jaunu tirgu iekarošanai.
Šoruden cidoniju cenas tirgū svārstās no 2,00 līdz 2,50 eiro/kg. Tirgotāji norāda – cidonijas labi augušas un visiem pietiks. To apstiprina arī Vidzemes audzētāji un pārstrādātāji.
SIA “Dabas auglis” dalībnieki kopā apsaimnieko ap 70 ha krūmcidoniju lauku, šogad iedēstīti vēl 12 ha, stāsta valdes loceklis Guntars Eglītis. Laba iespēja šī rūpala attīstībai bijusi iespēja saņemt finansējumu vairākos pasākumos – gan atbalsta veidā mazajiem lauksaimniekiem, gan modernizācijas pasākumā un citos.
Jau vairākus gadus Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrība Latvijā rīko izglītojošus seminārus tiem interesentiem, kas vēlas nodarboties ar ziemeļu citrona audzēšanu.
Plašā atsaucība liecina par to, ka interese par šo kultūru ir liela.
Uzņēmums “Dabas auglis” nodarbojas ar augļu pārstrādi, ražojot sulas, sīrupus un sukādes – gadā tiek pārstrādātas ap 50 tonnu cidoniju.
Pagājušais bija pirmais gads, kad sākts darbs ar bioloģisko produkciju. Lielākoties prece nonāk pie patērētāja ar lokālo veikalu starpniecību, to iepērk arī kafejnīcas, alus un vīna ražotāji.
Pēdējos gados attīstās eksports – neskatoties uz pandēmijas ierobežojumiem, šogad prece aizceļojusi gan uz Igauniju, gan Austriju un Poliju. Sadarbība notiek ar lielāko Igaunijas vīnu ražotāju, Polijā to izmanto ābolu sulas sortimenta paplašināšanai, bet Austrijā produkcija tiek realizēta lielveikalos, tiesa – ar privāto preču zīmi.
Pašlaik notiek formalitāšu kārtošana, lai varētu uzsākt eksportu uz Zviedriju.
“Latvijas tirgus nav liels, tāpēc jāraugās uz eksporta iespējām. Latvijā ar sukādēm, sīrupiem un sulām jau esam piepildījuši aptuveni 85% tirgus. Gan Igaunijā, gan citās valstīs perspektīvas ir milzīgas. Galvenais jautājums – kā cilvēkiem izstāstīt šo labo stāstu un pieradināt pie cidoniju produktiem,” uzskata Guntars Eglītis.
Tam piekrīt “Rāmkalni Nordeco” īpašnieks Viktors Grūtups. Rāmkalnos cidonijas audzē bioloģiski ap 20 ha un platības pēdējo gadu laikā nostabilizējušās.
“Ar pārstrādi sokas labi. Gatavojam cidoniju sukādes, sīrupus, sulas, limonādi, bet pērn ieviesām jaunu produktu – cidoniju pulveri. Galvenokārt cidoniju produkti tiek realizēti Lietuvā, Beļģijā un Krievijā. Esam sūtījuši arī uz Ķīnu un Japānu.
Tas ir jaudīgs auglis ar ļoti spēcīgu aromātu, un tam ir sava vieta pārtikas pārstrādē. Latvija cidonijai devusi otro elpu, to pazīst gan Vācijā, gan Beļģijā un Holandē. Ja kāds pārtikas ražotājs šajās valstīs gribēs iepirkt mūsu cidoniju pulveri, tas jau būs tehnoloģiju jautājums,” spriež Grūtups.
Viņš piebilst – Latvijas cidonijas tirgu atrod, tāpēc ražotājiem nav jāmet plinte krūmos, jo pieprasījums aug. Arī stādāmā materiāla pietiek.
Ar pievienoto vērtību
SIA “Dabas auglis” valdes priekšsēdētājs Nauris Jurgenbergs gan uzskata, ka pašiem lauksaimniekiem vairāk jādomā par kopīgu sadarbību, kā pārstrādāt izaudzēto.
“Šis gads bija kā pagrieziena punkts, lai sadarbotos un realizētu savās saimniecībās izaudzēto. Perspektīvā – vajadzīga pārstrāde, kas spētu saražot produktu kā izejvielu jau tālākai produkcijas ražošanai,” spriež Jurgenbergs.
Tieši šogad palielinājās ražojošo cidoniju platības un pietrūcis pārstrādes iespēju. Turklāt Covid-19 dēļ sarucis pieprasījums, un uzņēmējs lēš, ka eksports varētu būt par piekto daļu mazāks nekā iepriekš.
Viena no iespējām – jaunu produktu radīšana, piemēram, cidoniju pulveris varētu būt iecienīts produkts. To var izmantot dažādu pārtikas produktu ražošanā.
Dažādi ogu un augļu pulveri īpaši iecienīti esot Skandināvijas valstu tirgos, un tā ir ražotāju iespēja paplašināt noieta tirgus.
Pie jaunām idejām pēdējos gados aktīvi strādā gan paši ražotāji, gan universitāšu speciālisti, un ir pamatotas cerības, ka jau drīzumā būs taustāms rezultāts un Latvijas ziemeļu citrons nonāks plašākā apritē.
