Ziemeļpolijas vilinājums 2
Lai apskatītu Ziemeļpoliju un pēc iespējas tuvāk iepazītu vienu no visblīvāk apdzīvotajām Eiropas valstīm – vismaz tās ziemeļu daļu, izvēlējāmies ceļot ar auto. Jau sākotnēji maršrutu papildinājām ar Helas ragu – vienu no Polijas skaistākajām vietām, par to lielu interesi izrādīja ģimenes jaunākā paaudze. Kāpēc? Jo tā ir šaura, nedaudz garāka par 30 km zemes strēle, ko līdzīgi kā Kuršu kāpu Lietuvā no abām pusēm ieskauj ūdens. Jau 19. gs. beigās šī vieta kļuva par populāru atpūtas vietu, un, šķiet, mūsdienās tas vērsies tikai plašumā – novērojumi liecina, ka pašā karstākajā vasaras sezonā šajā vietā sastopami lielākoties tūristi, kas bauda ūdens priekus un atpūšas šaurajā pludmalē. Helas raga teritorijā atrodas arī pamesta krasta aizsardzības būve, kas piesaista ceļotājus. Jau pēc Pirmā pasaules kara šī teritorija tika pārvērsta par vienu no divām galvenajām Polijas karaflotes bāzēm, kas Otrā pasaules kara sākumā izrādīja ļoti sīvu pretestību vācu armijai, bet kara beigās tur esošais vācu garnizons padevās tikai pēc Vācijas kapitulācijas. Helas raga teritorijā ceļotāji var apskatīt lielāko daļu no austrumu piekrastes, kas kādreiz bija militārā teritorija. Šobrīd Helas osta kalpo kā jahtu piestātne un tajā piestāj prāmji, kas kursē uz tuvējo Gdaņsku, Sopotu un Gdiņu. Ceļotājiem interesants varētu būt Helas kulinārais mantojums – krodziņi ar daudzveidīgu jūras velšu piedāvājumu.
Ar senatnes elpu
Malborkas jeb agrākā Marienburgas pils – īsts šedevrs – bauda acij un dvēselei. UNESCO kultūras mantojumā iekļautā pils tiek uzskatīta par lielāko ķieģeļu arhitektūras pieminekli pasaulē, ko radījušas cilvēka rokas. Agrāk tā kalpojusi par Vācu ordeņa mītnes vietu un ir uzskatāma arī par lielāko ķieģeļu gotikas aizsardzības būvi pasaulē. Pils celta pa posmiem, sākot no 13. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, un vairākkārt piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Kopš 1961. gada pilī iekārtots muzejs, kas rūpējas par vēsturiskajām vērtībām, pētniecības, restaurācijas un izglītojošo darbu. Muzeja rīcībā ir 23 mākslas darbu kolekcijas, tostarp interesantākās ir dzintara izstrādājumi, ieroči, numismātika, arhitektūras detaļas un skulptūras.
Hitlera bunkurs jeb Vilku midzenis “Die Wolfschanze” Gierložā joprojām uzskatāmi atgādina par vairāk nekā 70 gadus seniem notikumiem. Meža biezoknī un Austrumprūsijas purva malā tālu no apdzīvotajām vietām izveidotā bunkuru sistēma kalpoja par patvēruma vietu Hitleram un viņa rokaspuišiem Otrā pasaules kara pēdējos gados. Uzdevumu uzbūvēt slepeno objektu jeb bunkuru tolaik pazīstamais inženieris Fricis Todls saņēma jau 1940. gada vasarā, bet darbi reāli sākās nākamā gada agrā pavasarī. Sabiedrībai tika skaidrots, ka šajā vietā top ķīmiskā rūpnīca, bet patiesībā strādnieki būvēja slepenu objektu, par ko nezināja ne sabiedroto karaspēks, ne krievu armija. Apkārtne tam bija pateicīga – biezi meži un purvi, kam grūti tikt cauri. Arī šobrīd, lai nokļūtu vēsturiskajā vietā, nākas līkumot pa šauru meža celiņu, ko ieskauj bieza koku lapotne. Senie bunkuri ir saspridzināti, taču joprojām liecina par vērienu, ar kādu tie būvēti. Astoņus metrus biezās sienas un griesti, aiz kuriem slēpās fīrers, tomēr nebija šķērslis šajā vietā 1944. gada jūlijā sarīkot atentātu pret viņu, bet viņš palika dzīvs. Hitlers šajā vietā pavadījis aptuveni 900 dienas. Tuvojoties padomju karaspēkam, paši vācieši 1945. gada sākumā bunkurus saspridzināja un apkārti mīnēja. Daļai bunkuru nebija logu, un tie izskatījās pēc milzu betona klučiem, kas vēl šobrīd atgādina par baiso pagātni. Šajā vietā patlaban izveidotas tūristu takas un visu teritoriju iespējams izstaigāt stundas laikā. Šeit iespējams ne vien iepazīties ar militāro tehniku, bet arī pārnakšņot viesnīcā, kas izveidota vācu armijas virsnieku kazarmā.
Tūristu pieplūdums liecina – šī vieta ir ļoti populāra. Tiesa, pārsvarā šajā vietā dzird poļu valodu, arī angļu, bet vācu – retāk. Tas esot skaidrojams ar vācu tautas attieksmi pret Otrā pasaules kara notikumiem, kas būtībā pārmainīja pasauli. Saspridzinātie betona kluči joprojām stāv kā stāvējuši, tik vien kā laikazobs tos papostījis, taču iespaids ir grandiozs. Sevišķi interesanti šajā vietā ir skolas vecuma jauniešiem, kas vēl tikai apgūst vēstures mācības.
Polijas lielāko ostas un rūpniecības pilsētu Gdaņsku jeb bijušo Dancigu ceļotāji labprāt apmeklē kā tūrisma galamērķi. Lai arī Gdaņskas vecpilsēta Otrajā pasaules karā stipri tika nopostīta, faktiski uzcelta no jauna uz Dancigas drupām, patlaban tieši tā pulcē ļoti daudz tūristu. Tiesa, pati vecpilsēta gandrīz uzcelta no jauna, un ir teju neiespējami pateikt, kura ir senā, kura jaunā celtne. Ir vērts apskatīt Gdaņskas katedrāli, bet īpaši iecienīta ir senās Hanzas vecpilsētas promenāde, kur mājo mīlīgi krodziņi, pulcējas amatnieki, ir daudzveidīgas iespējas izvizināties ar pirātu kuģi, kas aizvedīs uz Vesterplati, vai mūsdienīgāku braucamo – katamarānu jeb ūdens taksometru. Mierīgā atmosfērā var baudīt ainavu, apcerīgi lūkojoties uz pretējo vecpilsētas krastu un tērzējot ar draugiem. Tiesa, jārēķinās, ka sezonas laikā un īpaši brīvdienās tūristu šajā vietā ir ka biezs.
Praktiski ieteikumi
Der atcerēties, ka Polija nav ieviesusi eiro un joprojām oficiālā naudas vienība valstī ir poļu zlots. Tas jāievēro, jo, mainot naudu pret eiro, bankomāti iekasē komisijas maksu. Tāpat der atcerēties, ka, mainoties plāniem, meklēt naktsmājas pēdējā brīdī ir diezgan pārdrošs pasākums. Tā mēģinot atrast teltsvietu pārpildītā kempingā Sopotā, kempinga administrators sacīja – ja varēsit atrast vietu, kur uzsliet telti, tad palieciet, maksāsiet no rīta. Savukārt Elblongas vienīgajā kempingā naktsmājas tā arī neatradām, jo tas bija pārpildīts. Nācās vien aši lūkot viesu namu un viesnīcu piedāvājumu internetā, līdz 20 km no Elblongas šādu vietu arī atradām. Divu zvaigžņu hotelis bija pieejams gan pēc cenas, gan apstākļiem, taču nācās rēķināties ar banketu visas nakts garumā, kamēr no rīta mūs modināja baznīcas zvani un katoļu mācītāja rīta lūgšana pāri ielai pretī viesnīcai. Bet viesnīcas priekšā mūs gaidīja omulīga govs uz postamenta – piemineklis Polijas brūnaļai. Jāsaka, ka piena devēju šajā valstī ir daudz – tik daudz govju nebija redzēts nekur. Un otrs – stārķi, tūkstošiem. Ne velti saka, ka Polijā ir lielākā stārķu kolonija Eiropā. Turklāt, ja vēlaties izbaudīt romantiskas lauku ainavas, vēlams ceļot pa mazajiem lauku ceļiem Kaļiņingradas robežas tuvumā – skati ir fantastiski.
Papildinformācijai
Kopā nobrauktais ceļa garums – ap 2000 km.
Kafija un kūka vienai personai kafe “Cukiernia Sowa”– 17,70 zloti*.
Maksa par telts un auto vietu kempingā Elblongā par nakti – 75 zloti.
Biļetes cena Hitlera bunkuru apskatei: pieaugušajiem – 15 zloti, bērniem un studentiem – 10 zloti, par auto novietošanu – 10 zloti.
Ieejas maksa Malborkas pilī vienai personai – 35 zloti.
Pusdienas zivju krodziņā Helas ragā četrām personām – 184 zloti.
Liela kebaba cena bistro Dobro Mesto – 15,90 zloti.
Uz Gdaņsku no Rīgas var nokļūt, dodoties uz Viļņu; no Viļņas autobuss kursē līdz Gdaņskai, biļetes cena 136 zloti.
* 1 eiro = 4,19 Polijas zloti.
