Ziemeļkorejas karavīri Ukrainā? Majors skaidro, kā ziemeļkorejiešu iesaiste Ukrainas karā varētu mainīt spēles noteikumus 176
Vai Ziemeļkoreja varētu kļūt par nākamo spēlētāju Krievijas atbalstam Ukrainā? Šāds jautājums pēdējā laikā kļuvis par diskusiju tematu, īpaši ņemot vērā Ukrainas militāro speciālistu analīzes un prognozes. Nacionālo bruņoto spēku majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”, skaidroja situācijas nopietnību un dalījās ar novērojumiem par Ziemeļkorejas iespējamo dalību šajā konfliktā.
Slaidiņš norādīja, ka šāda situācija būtu izaicinoša ne tikai Ukrainai, bet arī Rietumiem. “Ja Ziemeļkorejas karaspēks patiešām tiktu iesaistīts kaujas darbībā, Rietumiem vajadzētu reaģēt daudz nopietnāk,” uzsvēra majors. Viņš pieļāva, ka Ziemeļkorejas dalība karā varētu būt saistīta ar lieliem apgādes izaicinājumiem, jo šāda operācija nozīmētu apjomīgu loģistikas pārvaldību un jaunu apgādes līniju veidošanu.
Vēl viens jautājums, kas raisījās diskusijā, bija par iespējamo Ziemeļkorejas karavīru motivāciju. Raidījuma vadītājs Jānis Labucs pieļāva iespēju, ka daļa no šiem karavīriem varētu uzskatīt dalību karā kā iespēju bēgt no Ziemeļkorejas režīma: “No vienas puses, tie, kas dzīvo Ziemeļkorejā, varētu būt motivēti bēgt, bet, no otras puses, viņi jau no bērnības ir ‘nozombēti’, ticot valsts propagandai.”
Arī majors Slaidiņš apstiprināja, ka Ziemeļkorejas propaganda tiešām ir spēcīga un mērķtiecīga: “Ziemeļkorejieši ir audzināti jau no mazotnes ticēt režīmam un sevi uzskatīt par patriotiem.” Šī iemesla dēļ Ziemeļkorejas karavīriem varētu būt augsta motivācija iesaistīties karadarbībā, jo viņiem ir iemācīta bezierunu lojalitāte.
Ziemeļkorejas karaspēka iesaistīšana Ukrainā radītu ievērojamus loģistikas izaicinājumus, jo attālums līdz frontes līnijai ir iespaidīgs – aptuveni 10 000 kilometri. Kā norādīja Slaidiņš, ceļš no Ziemeļkorejas uz Ukrainu šķērsotu Sibīriju, un tas prasītu vismaz desmit dienas, braucot pa dzelzceļu.
“Krievijai ir sauszemes robeža ar Ziemeļkoreju, tādēļ karaspēks varētu tikt transportēts pa dzelzceļu. Tomēr šāda apgādes līnija būtu sarežģīta un dārga,” viņš uzsvēra.
Viņš arī norādīja uz potenciālu Krievijas un Ziemeļkorejas sadarbību inženieru vienību veidošanā. Ukrainā jau ir ziņots par Ziemeļkorejas inženieru spēku esamību, kas nodarbojas ar apvidus uzlabošanu un nocietinājumu veidošanu. “Šie inženieru spēki varētu būt neliela daļa no kopējā kontingenta, bet tie nodrošinātu būtisku atbalstu frontes pozīcijās,” norādīja majors Slaidiņš.
Diskusija par Ziemeļkorejas potenciālo iesaisti Krievijas pusē Ukrainā aktualizē jautājumu par to, kā šis konflikts varētu attīstīties tuvākajā nākotnē. “Ja Ziemeļkorejas karaspēks tiktu izvietots Ukrainā, tam būtu būtiska ietekme uz Ukrainas aizsardzību, un, iespējams, arī uz Rietumu atbalstu,” komentēja Slaidiņš, skaidrojot, ka šāds pavērsiens būtu jauns izaicinājums Rietumiem, kas līdz šim vairāk ir fokusējušies uz Krievijas spēku izsīkšanu un loģistikas trūkumiem.
Viņš atzīmēja, ka, lai gan šāda iespējamība ir augsta, pagaidām videomateriāli vai citi pierādījumi, kas apstiprinātu Ziemeļkorejas karaspēka klātbūtni Ukrainā, nav atrasti. Tomēr Ziemeļkorejas militārā klātbūtne Ukrainā varētu būt realitāte, kuru nav iespējams ignorēt, īpaši ņemot vērā, ka abu valstu – Krievijas un Ziemeļkorejas – savstarpējā militārā sadarbība pēdējā laikā ir ievērojami palielinājusies.
