Ziemeļkorejas karavīri, kuri nosūtīti uz Krieviju, ir labi sagatavoti. “Kuru katru dienu tie būs jau frontē” 21
27.-28.oktobrī Krievija kaujas zonās izvietos pirmās Ziemeļkorejas militārpersonas. To, pamatojoties uz bruņoto spēku virspavēlnieka Oleksandra Sirska ziņojuma rezultātiem, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Pēc Zelenska domām, uz Ziemeļkorejas faktisko iesaistīšanos karadarbībā nav jāraugās ar aizvērtām acīm un apmulsušiem komentāriem, bet gan ar taustāmu spiedienu gan uz Maskavu, gan Phenjanu ievērot ANO Statūtus un sodīt par eskalāciju.
Pēc Dienvidkorejas sniegtās informācijas, Ziemeļkorejas karavīri, kas nosūtīti uz Krieviju, lai karotu Ukrainā, ir labi sagatavoti. Tie nav vienkārši karavīri, kuriem nav bijušas kaujas apmācības – tie ir labi ekipēti, apmācīti vieglie kājnieki. Ziemeļkorejas karavīru galvenais uzdevums būs palīdzēt atgūt Kursku, šādu informāciju par aktuālo situāciju TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” apkopojis Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Savukārt pēc Ukrainas analītiķu domām, šis skaits – 3000 – par ko daudzi šobrīd runā, ir par maz, lai veiktu iepriekš minēto uzdevumu un maninītu kara gaitu. lai mainītu kara gaitu, Slaidiņaprāt, nepieciešami papildu vismaz 50 000 karavīru, lai no turienes atspiestu prom Ukrainas spēkus. Tāpat vajadzīga mobilizācija, lai gūtu panākumus visā frontes līnijā, bet Vladimirs Putins no jaunas mobilizācijas esot šobrīd atteicies, neņemot vērā savas militārās vadības ieteikumus.
Putins mobilizācijā saredz draudus, proti, iekšējas nesaskaņas: “Protams, iesaukt viņa var miljonus, bet tas ir ekonomika, darbaspēks, sāksies dezertēšana. Otrkārt, Putinam ir jāpasludina karastāvoklis, tad visiem jāpakļaujas mobilizācijai, bet šobrīd ir tikai militārā operācijas, zem kuras var pabāzt apakšā jebko, ieskaitot slēpto mobilizāciju.”
Lai vai kā, starptautiskie analītiķi lēš, ka Ziemeļkorejas spēku iesaiste vienalga Ukrainai būs izaicinājums.
