Ziemeļkoreja briedē kodolmuskuļus 0
Rietumu militārie eksperti uzskata, ka Ziemeļkorejas veiktais starpkontinentālās ballistiskās raķetes (SKBR) otrais izmēģinājums 28. jūlijā tika īstenots ar dzinēju, kas projektēts pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Padomju Savienībā un uzbūvēts mašīnbūves rūpnīcā “Južnij” Ukrainas pilsētā Dņepropetrovskā.
Otrajā izmēģinājumā raķete sasniedza 3700 kilometru augstumu pirms iegāšanās Japāņu jūrā aptuveni tūkstoš kilometru attālumā. Atšķirībā no jūlija sākumā veiktā izmēģinājuma otrā raķete iegāzās jūrā Japānas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nepilnus 200 jūras jūdžu no Japānas teritoriālajiem ūdeņiem. Ja raķete būtu palaista mazāk stāvā trajektorijā, tā varētu sasniegt Losandželosu, Denveru vai Čikāgu ASV teritorijā, paziņojis militārais eksperts Deivids Raits, kurš pārstāv nevalstisko organizāciju “Nobažījušos zinātnieku apvienība”. Londonas Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta eksperts Maikls Elemans atzīmējis, ka šīs raķetes dzinējs būtiski atšķiras no dzinēja, kas tika izmantots, izmēģinot vidējas sniedzamības ballistisko raķeti “Musudan”. Viņaprāt, daudz jaudīgākais dzinējs nav ticis projektēts un uzbūvēts Ziemeļkorejā, bet tā izveidē izmantotas tehnoloģijas no savulaik Padomju Savienībā ražotā dzinēja “RD-250”. Eksperts atzīmē abu dzinēju gandrīz identisko uzbūvi, tajā skaitā dzesināšanas caurules, degvielas sprauslas un četrus papildu dzinējus raķetes orientācijai. Dzinējs “RD-250”, kas tika izmantots padomju SKBR “SS-9”, tika projektēts un uzbūvēts konstruktoru birojā un mašīnbūves rūpnīcā “Južnij” Ukrainā.
Analītiķi uzskata, ka Ziemeļkoreja piekļuva raķešu būves tehnoloģijām, izveidojot kontaktus ar atsevišķiem zinātniekiem vai nopērkot informāciju melnajā tirgū. 1992. gada oktobrī Šeremetjevas lidostā Maskavā tika aizturēta 60 krievu kodolzinātnieku grupa, kas kopā ar ģimenēm plānoja doties uz Ziemeļkoreju. Krievijas valdība noliedz, ka jebkad būtu nodevusi Ziemeļkorejai kādus raķešu būves vai kodolnoslēpumus, taču militārie eksperti atzīmējuši pārsteidzošu līdzību Ziemeļkorejas raķešu konstrukcijā ar aukstā kara beigu laika padomju raķetēm un arī tālākā Ziemeļkorejas kodolprogrammas virzība bijusi negaidīti strauja.
ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās maijā Floridā ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu izteica cerību, ka Ķīna varētu ietekmēt Ziemeļkoreju tās kodolprogrammas ierobežošanā. Pēc Phenjanas veiktā otrā SKBR izmēģinājuma jūlija beigās Tramps pauda vilšanos par Ķīnas nostāju un nevēlēšanos ierobežot Ziemeļkoreju. Tramps, kritizējot Pekinu, saistīja iztrūkumu ASV tirdzniecībā ar Ķīnu un politiku attiecībā uz Phenjanu. Pekina uzskata, ka vienīgais praktiskais risinājums Ziemeļkorejas kodolprogrammas ierobežošanā ir dialogs. Piebalsojot prezidentam Trampam, ASV pārstāve ANO Nikija Heilija paziņojusi, ka “ASV apnicis runāt par Ziemeļkoreju” un Ķīnai ir jālemj, vai tā vēlas atbalstīt stingrākas ANO sankcijas pret Ziemeļkoreju sakarā ar tās jūlijā veiktajiem diviem SKBR izmēģinājumiem. Pagājušās nedēļas nogalē divi ASV stratēģiskie bumbvedēji “B-1B” pārlidoja Korejas pussalu simboliskā brīdinājumā Phenjanai.
