Ziemeļkaukāza vēstures drāma atbalsojas Bostonā 0
Pēc terorakta Bostonā policijas operācijā ievainotais Džohars Carnajevs slimnīcā atguvis samaņu un drīz varētu dot rakstiskas liecības, jo runāt viņam liedz ievainojums kaklā. Izmeklētāji cenšas noskaidrot, kur un kā Carnajevi ieguvuši šaujamieročus un spridzekļus.
Daži republikāņu likumdevēji aicinājuši Džoharu Carnajevu pasludināt par “ienaidnieka kaujinieku”, līdz ar to viņam būtu tāds pats statuss kā Gvantanamo ieslodzītajiem, kas tika pratināti ar “īpašām metodēm”, atzīmē raidsabiedrība “ABC”. Kritiķi uzstāj, ka Carnajevu, kurš ir naturalizējies ASV pilsonis un kura saistība ar teroristu grupējumiem juridiski nav konstatēta, ir jātiesā civilā tiesā.
Kritizē FIB neprofesionalitāti
ASV plašsaziņas līdzekļos pieņemas spēkā kritika par FIB neprofesionalitāti islāma teroristu brāļu Carnajevu radīto draudu izvērtēšanā. Pārbaudījuši, bet neatzinuši par pārliecinošu pirms diviem gadiem no Krievijas saņemto informāciju par vecākā brāļa Tamerlana Carnajeva pievēršanos islāma radikālismam un pēc viņa personisko kontaktu pārbaudes, FIB darbinieki atzina, ka “nav atklājuši nekādu teroristisku aktivitāti no viņa puses tolaik”. Ja tolaik nebija pierādījumu par brāļu Carnajevu pievēršanos terorismam, tad kāpēc FIB bija vajadzīgas trīs dienas un sabiedrības palīdzība, lai identificētu aizdomās turamos, kas bija FIB kartotēkā, jautā laikraksts “The Daily Telegraph”. Turklāt kļuvis zināms, ka Krievijas Federālais drošības dienests pērn novembrī vēlreiz brīdinājis FIB par nopietnām jaunām bažām par Tamerlana Carnajeva darbību. Daži analītiķi uzskata, ka informācijas apmaiņu starp ASV un Krieviju pretterorisma jomā kavē abu valstu sliktās divpusējās attiecības. Pēc sprādzieniem Bostonā ASV un Krievija vienojušās padziļināt sadarbību cīņā pret terorismu.
Brāļiem Carnajeviem izdevās izslīdēt caur ASV drošības iestāžu tīklu un izdarīt sprādzienus Bostonā, jo FIB kļūdaini uzskatīja, ka “čečeni varētu uzbrukt tikai krieviem”, raksta ārzemju auditorijai paredzētais izdevums “Russia Today”.
Nedēļu pēc terorakta Bostonā, kur gāja bojā trīs un tika ievainoti gandrīz 200 cilvēku, FIB paziņojis, ka meklē līdz tam neaktīvu teroristu šūniņu, kurā varētu būt aptuveni 12 dalībnieki, kas saistīti ar brāļiem Carnajeviem, raksta avīze “The Daily Mirror”. Drošībnieki uzskata, ka brāļi Carnajevi tika īpaši apmācīti, lai veiktu sprādzienus Bostonā, jo bumbas bija aprīkotas ar tehniski sarežģītiem detonatoriem. Operācijā, kurā iesaistīti vairāk nekā tūkstotis FIB aģentu, Bostonas apkaimē aizturēts kāds vīrietis un divas sievietes, kas esot studentu vecumā, nesniedzot plašāku informāciju.
Ziemeļkaukāza vēstures atbalss Bostonā
Meklējot atbildi uz jautājumu, kas pamudināja brāļus Carnajevus, kuri 2002. gadā kopā ar vecākiem bija legāli ieradušies ASV, pievērsties terorismam, jāizvērtē Ziemeļkaukāza tautu samezglotā vēsture, atzīmē aģentūra “Reuters”. Krievijas impēriskā politika attiecībās ar Ziemeļkaukāza tautām guvusi globālu atbalsi sprādzienos Bostonā.
Brāļu Carnajevu tēvs Anzors piedzima Tokmokas pilsētā Kirgizstānā, kur pēc Staļina pavēles deportēt čečenu un ingušu tautas uz Vidusāziju 1944. gadā bija izsūtīti viņa vecāki. Aizcirstās kaukāziešu saknes apvienojumā ar radikālo islāmu un nespēja iedzīvoties Amerikā varēja veicināt brāļu Carnajevu noslieci uz vardarbību. Brāļi nekad nav dzīvojuši Čečenijā, bet viņu vēsturiskās dzimtenes cīņa par neatkarību varētu būt ietekmējusi viņu neveiksmīgos identitātes meklējumus ASV, atzīmē “The Associated Press”. Lai gan nodzīvojis Masačūsetsas štatā vairāk nekā desmit gadus, ieguvis ASV pilsonību un stipendiju mācībām prestižā augstskolā, 19 gadus vecais Džohars Carnajevs bija klients Krievijas plašākajā sociālajā tīklā “Vkontakte”, kur meklēja informāciju par grupām, kas aizstāv Čečeniju. Džohars interesējās par Čečenijas vēsturi un sazinājās ar Dārtmutas universitātes Masačūsetsā vēstures profesoru, kas lasīja lekciju kursu par šo tēmu, raksta avīze “The Boston Globe”. Čečenu cīņa par neatkarību atsākās pēc Padomijas sabrukuma. To vadīja Čečenijas republikas pirmais prezidents Džohars Dudajevs, kurš 1991. gadā pasludināja Čečenijas neatkarību no Krievijas. Dudajevs tika nogalināts Krievijas vadāmo raķešu triecienā 1996. gadā un kļuvis par kulta figūru Čečenijas neatkarības atbalstītājiem.
Tā var nebūt sagadīšanās, ka Carnajevs jaunākais, kurš dzimis Kirgizstānā 1993. gadā, kad Dudajevs bija popularitātes augstumos, tika nosaukts par Džoharu, atzīmē laikraksts “The Moscow Times”.
“Daudzus čečenus, arī ārzemēs dzīvojošos, vieno viņu tautas nacionālā drāma gadsimtu garumā un divi nesenie kari, kas saplosīja viņu zemi,” uzskata ziņu aģentūras “Kaukāza mezgls” redaktors Gregorijs Švedovs. Vēl jānoskaidro, cik lielā mērā brāļu Carnajevu pievēršanos radikālajam islāmam veicināja interese par savu senču dzimtenes traģisko vēsturi, taču nav pamata apgalvot, ka čečenu kultūras kodā būtu kas īpašs, kas mudinātu viņus uz vardarbību, uzskata Švedovs. Kremļa atbalstītais Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs paziņojis, ka “brāļi Carnajevi ir uzauguši ASV, kur veidojušies arī viņu uzskati, tāpēc ļaunuma saknes ir jāmeklē Amerikā”, raksta “MT”. Ziemeļkaukāza islāmistu nemiernieki nolieguši, ka viņiem būtu jelkāda saistība ar Bostonas teroraktiem.
