Ziemeļeiropas valstis nosūtīs karakuģus uz Baltijas jūru zemūdens infrastruktūras aizsardzībai 40
Desmit Ziemeļeiropas valstis otrdien, 28.novembrī, vienojās nosūtīt karakuģus uz Baltijas jūru, lai aizsargātu kritiski svarīgo infrastruktūru pēc gāzes cauruļvadu noplūdēm.
Pēc Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmes ministri kopīgā paziņojumā pavēstīja, ka šī valstu grupa ir vienojusies aktivizēt “JEF Atbildes variantu (Response Option)”.
“Tas ietver jūras un gaisa spēkus, kas tiks dislocēti JEF atbildības reģionā kā militārs ieguldījums kritiski svarīgās zemūdens infrastruktūras aizsardzībai,” teikts ministru kopīgajā paziņojumā.
“Šī ir pirmā reize, kad tiek aktivizēts JEF Atbildes variants,” ministri sacīja, piebilstot, ka šī “darbība notiks decembra sākumā”.
JEF ir 10 valstu koalīcija, kas koncentrējas uz drošību Ziemeļeiropā. Koalīcijā ietilpst Lielbritānija, Dānija, Somija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Zviedrija un Norvēģija.
Grupas dalībvalstu līderi oktobrī vienojās pastiprināt zemūdens infrastruktūras aizsardzību pēc noplūdes gāzesvadā “Balticconnector”, kas savieno Somiju un Igauniju. Tiek uzskatīts, ka šī noplūde ir “ārējas” darbības rezultāts.
Somijas policija uzskata, ka cauruļvada bojājumus radījis kāda Ķīnas kuģa enkurs.
“Veicot jūras novērošanu, apmēram 20 karakuģu būs aktīvi Baltijas jūrā un Atlantijas okeāna ziemeļos, lai ņemtu vērā drošības situāciju un labāk aizsargātu kritisko zemūdens infrastruktūru,” Zviedrijas raidsabiedrībai SVT paziņoja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Junsons.
Ministrs sacīja, ka šī darbība ir nevis atbilde uz konkrētiem draudiem, bet “simptoms ļoti nopietnai drošības situācijai pasaulē, pirmām kārtām mūsu pašu apkaimē”.
“Tad mums jāspēj veikt šāda veida operācijas, lai spētu aizsargāt kritisko infrastruktūru, kā arī dot signālu Krievijai,” sacīja Junsons.
