Ziemele nestāsies Kusiņam ceļā 0
Par koalīcijas partiju izvirzīto Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu pašā koalīcijā nav absolūtas vienprātības. Parlamentā notikušas neoficiālas diskusijas arī par otra kandidāta – Eiropas Cilvēktiesību tiesas palātas prezidentes Inetas Ziemeles – izvirzīšanu šim amatam.
Ar I. Ziemeli runājuši vairāki politiķi, taču oficiāli viņa nav uzrunāta kandidēt. Vairāki Saeimas deputāti apgalvoja, ka, visticamāk, tas varētu notikt tad, ja Saeimai būs jāizvirza vēl viens tiesnesis, kas stātos Vinetas Muižnieces vietā, kurai ir apturētas tiesneses pilnvaras, kamēr nav stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru Muižniece atzīta par vainīgu dokumentu viltošanā. Atgādināšu, ka pirmās divas tiesu instances pieņēma notiesājošu spriedumu, kuru Muižniece kasācijas kārtībā pārsūdzēja Augstākajā tiesā (AT). Drīzumā AT ir jāpabeidz šīs sūdzības izskatīšana. Intervijā “Latvijas Avīzē” (10. janvāris) ECT tiesnese Ziemele sacīja: “Ja mani aicinās, nākšu. Esmu kolēģiem Latvijā teikusi, ka esmu gana ilgi bijusi ECT, ieņemu tajā svarīgu amatu ar lielu atbildību, bet, ja manas zināšanas un pieredze ir nepieciešama, esmu gatava pat atkāpties no sava pašreizējā amata un braukt agrāk atpakaļ uz Latviju.” I. Ziemelei pilnvaru laiks ECT beidzas 2015. gada oktobrī. Taču vienlaikus tiesnese atzina, ka augstu vērtē G. Kusiņa profesionālismu un negribētu stāties viņam ceļā uz ST tiesneša un, visticamāk, arī priekšsēdētāja amatu.
Zaudējums Saeimai, ieguvums tiesai
G. Kusiņš biroju vada kopš tā izveidošanas, un viņš kopā ar saviem kolēģiem ir sniedzis konsultācijas un priekšlikumus visiem parlamentā pieņemtajiem likumiem. Kaut Kusiņu Saeimas deputāti raksturo kā cilvēku ar stingru mugurkaulu, tomēr ne viens vien koalīcijas un opozīcijas deputāts vaicā: ja kāds no pieņemtajiem likumiem tiks apstrīdēts ST kā neatbilstošs Satversmei, tad cik objektīvi to spēs izvērtēt tiesnesis, kurš vairāk nekā 20 gadu bijis klāt pie to izstrādes? Deputāts un jurists Andrejs Judins uzskata, ka pastāvot zināms interešu konflikts, bet Kusiņš spēšot izvairīties no subjektīvā momenta lietas spriešanā. Līdzīgs viedoklis ir arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājai Ilmai Čepānei. “Ja Kusiņš būs sniedzis konsultācijas likumam, kas tiks apstrīdēts Satversmes tiesā kā neatbilstošs konstitūcijai, tad, esmu pārliecināta, Kusiņš sevi atstādinās no šīs lietas. 2014. gada valsts budžeta likumprojekta apspriešanas laikā Kusiņš ne reizi vien brīdināja deputātus par atsevišķu likumprojektu neatbilstību Satversmei. Ja Kusiņu ievēlēs, tas būs zaudējums Saeimai un ieguvums tiesai, jo patlaban ST nav neviena tiesneša, kas labi pārzinātu likumdošanas procesu un būtu specializējies konstitucionālajās tiesībās,” atzina I. Čepāne.
Iebilda arī pret deputātu virzīšanu
Bet deputāts jurists Andrejs Elksniņš (“Saskaņas centrs”) izpētījis, ka G. Kusiņš, piedaloties ST kā atbildētājs no Saeimas puses, ne reizi neesot atzinis, ka parlaments pieļāvis kļūdu. A. Elksniņš: “Satversmes tiesas tiesnesim ir jābūt brīvam no politiskajām runām, viņam jāpiemīt subjektīvi brīvai spriešanas spējai un manierei. Kusiņam tās subjektīvās brīvības nebūs, tāpēc labāk, lai viņš kādus trīs gadus pastrādā, piemēram, par advokātu.”
Kusiņš kandidēt uz ST tiesneša amatu bija ar mieru tikai tad, ja būs drošs, ka politisku intrigu dēļ viņa kandidatūra netiks izgāzta Saeimas balsojumā, rakstīja portāls “Pietiek.com”. Šāds risks pastāvot politiskās situācijas dēļ, jo neesot izslēgts, ka citas partijas vēlētos vēlreiz uzsvērt valdošās partijas “Vienotība” nespēju panākt atbalstu savam kandidātam. G. Kusiņš pauda, ka 20 spēka gadi vienā darba vietā neesot nekas labs, tā ir iesēdēšanās, kaut darbs Saeimā viņam ļoti patīkot. Viņš noraidīja pārmetumus, ka nespēšot distancēties no savas iepriekšējās darba vietas.” Šādi iebildumi parādījās jau tad, kad tika izvirzīts un vēlēts pirmais ST sastāvs un uz to kandidēja Saeimas deputāti Romāns Apsītis un Aivars Endziņš. Diskusijas bija arī par Augstākās padomes deputāti Ilmu Čepāni, kuru tāpat kā Endziņu uz ST virzīja pēc valdība priekšlikuma. Bet visi šie iebildumi tika noraidīti,” sacīja G. Kusiņš. Viņš uzsvēra, ka Juridiskais birojs vienmēr ir atturējies no politiskiem vērtējumiem. G. Kusiņš: “Nereti esmu aicināts izteikties, bet tad vai nu ir jāmelo, vai jāklusē.” Biroja vadītājs uzskata, ka nebūtu ētiski, ja viņš pēc oficiālās izvirzīšanas tiesneša amatam turpinātu būt atbildētājs no Saeimas puses lietās, par kurām tiesa šonedēļ spriedīs.
Laviņš, Bičkovičs un Guļāns
Pirms balsojuma Saeimā G. Kusiņa kandidatūra ir jāsaskaņo Tieslietu padomē, un tikai pēc tam par to lems Saeimas plenārsēdē, visticamāk, 30. janvārī. Pašreizējā ST priekšsēdētāja Gunāra Kūtra pilnvaras beidzas 6. februārī, un viņš jau paziņojis, ka pēc amata atstāšanas neizslēdz iespēju “iet politikā”. Latvijas Radio raidījumā “Krustpunkti” neslēpa, ka vai nu jāiet pie kāda esošā spēka, vai jādibina jauns. Viņš esot saņēmis piedāvājumu iesaistīties politikā, bet nevēlējās atklāt, kurš politiskais spēks viņu uzrunājis.
ST tiesnese un tiesas priekšsēdētāja vietniece Aija Branta amatu atstās 25. martā. Viņa bija AT virzīta kandidāte, tāpēc tiesa līdz 3. februārim aicina tiesnešus pieteikties konstitucionālās tiesas tiesneša amatam. AT preses dienesta vadītāja Rasma Zvejniece informēja, ka par kandidātiem balsos AT plēnumā, kura norises datums vēl neesot zināms. Neoficiāli izskanējis, ka reālākais kandidāts ir AT tiesnesis Aldis Laviņš. Taču nav izslēgta iespēja, ka līdzās viņam parādīsies arī kandidāti – AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un AT tiesnesis Andris Guļāns.
Uzziņa
Satversmes tiesā (ST) ir 7 tiesneši, kurus aizklātā balsojumā apstiprina ar Saeimas vairākumu (ne mazāk kā 51 balsi): 3 tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma; 2 – pēc Ministru kabineta priekšlikuma; 2 – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Plēnums kandidātus izraugās no tiesnešu vidus.
ST tiesneši, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu no sava vidus uz 3 gadiem ievēl ST priekšsēdētāju un viņa vietnieku.
ST tiesneša pilnvaru laiks ir 10 gadi.
Ja kādam no tiesnešiem beidzas pilnvaru laiks, nākamo kandidātu izvirza tā institūcija, kas izvirzījusi iepriekšējo tiesnesi.
Uz tiesneša amatu var kandidēt no 40 gadu vecuma. ST tiesnesis atstāj amatu, sasniedzot 70 gadu vecumu.
