„Ziemeļblāzmā” atklās izstādi “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai” 0
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība izveidojusi Latvijas simtgadei veltītu ceļojošo izstādi un katalogu “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”, ko atklās otrdien, 6. februārī, kultūras pilī „Ziemeļblāzma”, vēsta izstādes rīkotāji.
Izstādē atspoguļoti stāsti par 12 Latvijas publiskajām bibliotēkām, kurām ir simboliska nozīme Latvijas tapšanā par valsti, izceļot to bagāto vēsturi un dibināšanā iesaistītās personības.
Bibliotēkas Latvijā 18. un 19. gadsimtā nereti sākās no viena grāmatu plaukta un, piesaistot arvien vairāk interesentu, veicināja nācijas apziņas nobriešanu, kļuva par nozīmīgu posmu izglītotas, pilsoniskas, demokrātiskas sabiedrības veidošanā. Tāpēc bibliotēkas var saukt par vietām, kas palīdzēja izaugt Latvijai kā valstij.
LNB Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone stāsta: „Visupirms bibliotēka ir sākusies ar kāda uzņēmīga cilvēka darbošanos, ar personību, kuras devums Latvijas vēsturē neaprobežojas ar vietējās bibliotēkas dibināšanu.” Starp šādām personībām minami Baumaņu Kārlis, Augusts Deglavs, Augusts Dombrovskis, Jānis Kārkliņš, Jānis Misiņš, Krišjānis Valdemārs un citi ievērojami latvieši.
Izstāde nevairās atsegt arī sāpīgas vēsturiskas epizodes, kad dažādas svešas varas, baidoties no grāmatu spēka, ir revidējušas un nīcinājušas bibliotēku krājumus. Tādējādi izstāde aicina novērtēt bibliotēku nozīmi laikmetu griežos un arīdzan mūsdienās un atbalstīt to izaugsmi, lai tās kļūtu par saturā un iespējās bagātiem kultūras, izglītības un sabiedriskās dzīves centriem.
Izstādē ietverti stāsti par Rīgas Centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēku, Alūksnes novada Alsviķu bibliotēku, Beverīnas novada Mūrmuižas un Kauguru bibliotēkām, Dobeles novada Centrālo bibliotēku, Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku, Jūrmalas Alberta Kronenberga Slokas bibliotēku, Kuldīgas novada Krišjāņa Valdemāra Ēdoles pagasta bibliotēku, Pļaviņu novada Klintaines pagasta bibliotēku, Limbažu Galveno bibliotēku, Gulbenes novada Tirzas pagasta bibliotēku, Salacgrīvas novada bibliotēku, Ventspils bibliotēku.
Klajā nācis arī katalogs „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”, kurā vienkopus redzami izstādē atspoguļotie stāsti par 12 Latvijas bibliotēkām, kurām ir simboliska nozīme Latvijas vēsturē. Izstāde un katalogs tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas Domes un ziedotāju atbalstu, kā arī izstādē iesaistīto bibliotēku pašvaldību līdzfinansējumu.
Izstāde savus pirmos skatītājus gaida kultūras pilī „Ziemeļblāzma”, ēkā, kurā darbojas arī Ziemeļblāzmas filiālbibliotēka, vienīgā šajā reizē pārstāvot Rīgas bibliotēkas. Pateicoties mecenātam, sabiedriskajam un kultūras darbiniekam Augustam Dombrovskim, kultūras pils „Ziemeļblāzma” 20.gs. sākumā kļuva par sabiedriskās dzīves centru un tagad lepojas ar vairāk kā 100 gadu ilgu pastāvēšanas vēsturi. A. Dombrovskis uzņēmējdarbībā iegūtos līdzekļus izlietoja, lai apkaimes iedzīvotājiem uzlabotu sociālo vidi, gādātu par apbūves attīstību, iedzīvotāju izglītību un sabiedriskās dzīves vajadzībām. Tāpēc jau 1903.gadā, kad Mīlgrāvja Atturības biedrībai tika uzcelta pirmā ēka, tajā mājvieta bija gan korim, gan kārtības un mūzikas komisijai, gan teātrim un, protams, bibliotēkai, par kuru plašāk stāstīts izstādē.
Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” izstāde “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai” būs apskatāma no 7. līdz 25. februārim, pēc tam tā ceļos pa visu Latviju. Savukārt katalogu varēs iegādāties Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā Rīgā, Mūkusalas ielā 3.
