Ziemciešu pērles – izvēlies starp retumiem 0
Vēlaties dārzā kaut ko jaunu, neparastu, īpašu? Iestādiet retumus! Daudz jauna ieguvuši ziemciešu audzētāji, stādaudzētavas Ozoli saimnieki BENITA un INDULIS BRANABURGI. Viņu izveidotajā 7 ha lielajā parkā, plašajās dobēs un akmeņdārzos zeļ ap 2,5 tūkstoši ziemcietīgu, retu šķirņu un netradicionālu savvaļas sugu, ka pat var apjukt izvēles bagātībā.
Stādaudzētāji reto augu sēklas pasūta no ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Japānas un Vācijas. Nemitīgi nāk klāt jaunas šķirnes, arī jaunas augu sugas pārceļas uz dārzu. Saimniecībā pašu pavairotos sējeņus nelutina siltumnīcā, bet audzē uz lauka. Stādi, kuri pārziemo, iedzīvojas mūsu klimatiskajos apstākļos, nonāk tirdzniecībā. “Iegādājoties ziemciešu retumus, puķumīļiem tomēr kaut cik jāzina, kādas ir katra auga prasības pret dabas apstākļiem, cik liela vieta ierādāma, kāda kopšana tam būtu nepieciešama,” uzskata Benita Branaburga.
Saulainām vietām
1. Skujlapu penstemone (Penstemon pinifolius) ‘Mersea Yellow’. Augs 20 cm augsts, zied dzelteniem ziediem jūlijā–augustā. Piemērota silta, saulaina vieta un labi drenēta, mēreni sausa augsne. Uz ziemu piesedz.
2. Rasela flome (Phlomis russeliana) ‘Flair Lady’. Ziemzaļa pudurveida ziemciete ar lielām, pelēkzaļām rozešu lapām un dzelteniem, apaļīgiem ziediem. Ziedneši 90 cm augsti, aplapoti, zied jūnijā–jūlijā. Labi aug mēreni mitrā augsnē, saulainā vietā. Ziedi labi noder griešanai. Bargās kailsala ziemās jāpiesedz.
3. Galvainā paronihija (Paronychia capitata). Neļķu dzimtas ziemciete no Dienvid-eiropas kalnu apgabaliem. Līdz 10 cm augsta, paklājveida, lapas ziemzaļas, pelēkzaļas, sīkas. No jūnija līdz augustam zied maziem, baltiem, sausiem, pergamentveida ziediem. Ilgmūžīga, interesanta saulainu vietu ziemciete. Necieš pārmitras augsnes ziemas atkušņos.
4. Dzeltenā zizija (Zizia aurea). Pievilcīga čemurziežu dzimtas ziemciete no Ziemeļamerikas. Cers 90 cm augsts, lapas zaļas, plūksnainas. Ziedi koši dzelteni, sakopoti čemuros zaru galos. Zied maijā–jūnijā. Viegli audzējama – dārzā labi aug gan mitrākās, gan sausākās augsnēs, saulainā vietā.
5. Greja lomatija (Lomatium grayi). Dekoratīva ziemciete, kas veido mietsakni. Cers līdz 40 cmaugsts, lapas rozetēs, smalki plūksnainas, zaļas. Ziedi sīki, dzelteni, sakopoti čemuros, zied maijā–jūnijā. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas rietumdaļā, kur aug sausos, saulainos pakalnos un akmeņainās nogāzēs.
6. Nutalla linante (Leptosiphon nuttallii). Nāk no Ziemeļamerikas kalnu apvidiem. Veido zarotu ceru ar baltiem ziediem blīvos čemuros. Lapas koši zaļas, mazas, uz stublāja izskatās kā pušķītis. Ziedi ar dzeltenīgu actiņu, zied jūnijā–jūlijā. No tālienes izskatās kā zemie flokši. Neparasts saulaina akmeņdārza augs.
7. Alpīnie lini (Linum alpinum). Izturīgi daudzgadīgi augi no Alpu kalniem. Vieni no dekoratīvākajiem visā linu ģintī. Augs līdz 30 cm augsts, veido blīvu ceru. Zied ilgstoši no jūnija līdz augustam. Piemērots saulainai vietai akmeņdārzā.
8. Spožā pulkstenīte (Campanula persicifolia var. planiflora alba). Baltziedu forma. Izcili dekoratīva, pat mākslīga izskata, 20 cm augsta. Lapas ziemzaļas, tumši zaļas, spīdīgas, veido blīvu lapu rozešu ceru. Ziedi kausveida, plaši atvērti, zied no jūnija līdz jūlijam. Ja augšanas apstākļi labvēlīgi, var ziedēt līdz septembrim. Pieticīgs, ļoti izturīgs augs saulainām vietām.
9. Dzeltenā baptīzija (Baptisia sphaerocarpa). Nāk no ASV dienviddaļas centrālajiem apgabaliem. Ilgmūžīga cerveida ziemciete, 60–90 cm augsta, stublāji stāvi, zaraini, aplapoti. Ziedi spilgti dzelteni, sakārtoti ķekaros. Zied no jūnija līdz jūlijam, vēlāk veido dekoratīvus apaļus augļus. Patīk augt saulainā vietā, pacieš pārmērīgu mitrumu pavasarī.
10. Villainā eriofīle jeb zeltastere (Eriophyllum lanatum). Nāk no Ziemeļamerikas rietumdaļas, kur aug sausās, smilšainās vietās. Augs 30 cm augsts, veido aplapotu dzinumu puduri. Lapas sudrabainas, samtainas, plūksnaini dalītas. Ziedi dzelteni, sakopoti vidēji lielos kurvīšos maz zarotu ziednešu galos. Zied no jūnija līdz jūlijam. Mīl saulainu vietu.
11. Zobainā penstemone (Penstemon serrulatus). Daļēji ziemzaļš augs ar spoži zaļām lapām un violetsārtiem ziediem ķekarveida ziedkopā. Cers 60 cm augsts, stublāji pamata daļā pārkoksnēti. Zied līdz augustam. Dārzā labi aug saulē, arī pusēnā, mitrā, bet drenētā augsnē.
12. Vipleja penstemone (Penstemon whippleanus). Cers 60 cm augsts. Piezemes rozešu lapas ziemzaļas. Ziedi lieli, nokareni, tumši vīnsarkani, zied no jūnija vidus līdz augustam. Mitrumizturīga, viegli audzējama.
Noēnotām vietām
1. Zilā kāpnīte (Polemonium caeruleum) ‘Snow and Sapphires’. Augs 60 cm augsts. Lapas zaļas ar dzeltenbaltu maliņu, ziedi zili. Zied jūnijā–jūlijā, vēsās vasarās līdz septembrim. Glītu izskatu saglabā daļēji noēnotās vietās.
2. Kaliko penstemone (Penstemon calycosus). Savvaļā sastopama ASV austrumdaļā, kur aug gaišos mežos, mežmalās un pļavās. Augs 70–90 cm augsts, veido ziemzaļu lapu rozešu ceru. Ziedi gaiši violeti, zied ilgstoši – no maija līdz jūlijam. Dekoratīva arī pēc ziedēšanas, rudenī lapas krāsojas sarkanas. Var augt vieglā noēnojumā.
3. Smaržīgā mugurene (Polygonatum odoratum) ‘Byakko’. Japāņu selekcijas šķirne. Augs ar kontrastainu lapojumu, kur pārsvarā dominē baltā krāsa. Lapas plaukst zaļganas, vēlāk daļa pamatnes kļūst balta. Ziedi krēmbalti, nokareni, zied maijā–jūnijā. Baltās krāsas pārsvars vērojams pieaugušiem augiem. Labi aug noēnotās vietās, mitrā, trūdvielām bagātā augsnē.
4. Kembridžas gandrene (Geranium x cantabrigiense) ‘Karmina’. Piemērota mazākiem dārziem. Zema (20 cm) pudurveida ziemciete. Lapas ziemzaļas, apaļas, daivainas, sausās vasarās un rudens pusē krāsojas sarkanīgos toņos. Ziedi purpursārti, zied bagātīgi no maija līdz jūnijam. Labi aug mēreni sausā līdz vidēji mitrā, caurlaidīgā, trūdainā augsnē, daļējā noēnojumā, akmeņdārzā, pie ēku dienvidu sienām, konteineros, ziemciešu dobju priekšplānā. Krāšņa ziedēšanas laikā, teicams zemsedzes augs lielākās vai mazākās grupās.
Padomi audzēšanā
>> Lai nodrošinātu paēnu, ziemcietes ieteicams stādīt zem simtgadīgiem kokiem, kas veido plašus vainagus un tālu dod ēnu. Ja dārzā nav lielu koku, augi jāstāda tiem iespējami tuvu un, ja daba pati neaplaista, regulāri jānodrošina ar ūdeni. Stādaudzētavā Ozoli paēnas augu dobes ierīkotas zem priedēm, ābelēm, saldajiem ķiršiem un plūmēm.
>> Akmeņdārza augiem ziemciešu audzētāji iesaka augsni sagatavot šādi: paredzētajā vietā uzved melnzemi un smilšainu augsni, tad ar grābekli izlīdzina, lai viss sajaucas. Stādot nerok dziļu bedri, bet tikai tik daudz, lai varētu ielikt sakņu kamolu.
>> Dobē ziemcietes izkārto tā, lai visas būtu redzamas un netraucētu cita citai. Pavasarī ziedošos augus vienmēr izvieto priekšplānā, lai pēc noziedēšanas tos var nogriezt, tā atbrīvojot skatienam tālāk stādītos krāšņumaugus.
>> Ja augus vēlas bieži pārstādīt, nevajag dobi mulčēt. Turpretī, ziemcietes reti kustinot, stādījumus der nosegt ar priežu (nevis egļu) mizu mulču.
>> Karstajā, sausajā laikā dārza augus ieteicams laistīt vakara stundās, kad kļūst vēsāks. Tad augi pa nakti atgūstas un nākamajā rītā atkal ir gatavi karstumam un sausumam. Stādījumus laista reti, toties pamatīgi – tā, ka viss pludo (nav jēgas samitrināt tikai virskārtu!). Pēc laistīšanas augsni uzirdina, lai mitrums neiztvaikotu.
