Maija un Jānis Šķinķi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas iesaistījušies skautu kustībā arī Latvijā, palīdzot ar saviem kontaktiem un materiālajiem līdzekļiem.
Maija un Jānis Šķinķi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas iesaistījušies skautu kustībā arī Latvijā, palīdzot ar saviem kontaktiem un materiālajiem līdzekļiem.
Foto – Timurs Subhankulovs

Interesants paradokss – jūs abi iepazināties ar skautiem Amerikā. Bet skautu kustību Latvijā aizsāka cilvēki, kuri par to uzzināja bēgļu gaitās Krievijā Pirmā pasaules kara laikā. 1

Jānis: Kara gados daudzas fabrikas, skolas no Kurzemes un Rīgas tika evakuētas uz Tērbatu, Pēterburgu, Maskavu, pat vēl tālāk Krievijas iekšienē. Starp bēgļu bērniem, kuri 1916. gadā pamazām sāka atgriezties Vidzemē, daži bija tērpušies krievu skautu uniformās. Tas bija 1917. gada 8. aprīlī, kad Rīgas avīzē “Jaunākās Ziņas” parādījās sludinājums, aicinot kādreizējos Tērbatas “boi-skautus”, kā toreiz teica, iestāties “Rīgas družīnā”. Drīz skauti sāka organizēties arī Cēsīs. To tad arī uzskata par latviešu skautu kustība aizsākumu, kuras simtgadi plaši atzīmējam šajās aprīļa dienās. Svētku pasākumu kulminācija – šodien svinīgais pasākums Latviešu biedrības namā Rīgā.

Reklāma
Reklāma
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
Kokteilis
VIDEO. “Spļāviens latviešu dvēselēs!” Cilvēkus pamatīgi satracina “Spēlmaņu nakts” priekšnesums
Lasīt citas ziņas

Pasākums vēl jo vairāk īpašs tādēļ, ka tā ietvaros notiek īpašas grāmatas atvēršana. Tas ir nopietns Latvijas skautu vēstures apkopojums – gandrīz 600 lappuses, apmēram 3000 fotogrāfiju. Jūs abi esat starp grāmatas sastādītājiem.

Jānis: Idejas pirmsākumi meklējami 2012. gada latviešu skautu vadītāju konferencē. Toreiz tika nolemts skautu simtgadi atzīmēt ar paliekošu vērtību, fotogrāfiju albumu, kas stāsta par Latvijas skautu un gaidu kustības vēsturi. Tas bija piecus gadus ilgs darbs, kurā bez mums diviem vēl piedalījās skautu vadītāji Ints Rupners un Alvis Eikstrēms. Par grāmatas izdošanu paldies apgāda SIA “VESTA–LK” īpašniecei Ligitai Kovtunai. Mūsuprāt, grāmatai dots arī visai trāpīgs nosaukums – “Ziemciešu cilts”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ne tikai trāpīgs, bet arī skaists. Tā nu iznāk, ka jūs abi, savu mūžu veltījot latviešu skautiem, esat bijuši šīs ziemciešu cilts sargi. Bet kas grāmatas tapšanā bija grūtākais?

Maija: Apzināt fotogrāfijās redzamos cilvēkus. Manā datorā patlaban glabājas apmēram 7000 attēlu, diemžēl par daudziem tajos redzamajiem cilvēkiem nav pilnīgi nekādu ziņu. Viens piemērs – kāda bijušā skautu vadītāja ģimene bija saglabājusi lielu albumu ar ļoti labas kvalitātes bildēm, bet pilnīgi bez neviena paraksta. Diemžēl tās mēs nevarējām izmantot.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.