Ziemassvētku galds izmaksās kā pērn, naftas cenas viesīs izmaiņas – banku eksperti par izaugsmes prognozi 0
Dainis Gašpuitis, SEB makroekonomikas eksperts:
Novembrī gada inflācija nostājās uz 3% atzīmes. Līdzvērtīgi – par 3% pieauga gan preču, gan pakalpojumu cenas. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokli, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai.
Dominējot sezonālajām atlaidēm un degvielas cenas kritumam, inflācija decembrī paslīdēs zem 3%, bet gada vidējā inflācija būs 2.5-2.6% apmērā. Galvenais iemesls inflācijas aktivizācijai šogad ir cenu lēciens preču grupā, kam būs noteicoša ietekme arī nākamgad.
Taču nākamā gada perspektīvas šobrīd iezīmējas neviennozīmīgi, ko diktē arējā nenoteiktība. No vienas puses veidojas inflāciju bremzējoši faktori, respektīvi, nesenais naftas cenas kritums, kā arī vājākas globālās ekonomikas perspektīvas. No otras puses darba tirgi pasaulē ir spēcīgi, atalgojuma pieaugums atdzīvojas, bet uzņēmumu jaudu noslodze ir ļoti augsta. Tāpat inflācija pieaug daudzās strauji augošajās valstīs.
Korekcijas viesīs naftas cenas turpmākās dinamika, un šobrīd pastāv diametrāli skatījumi par turpmāko naftas cenu attīstību. SEB bankas skatījums ir, ka tā atgūsies, bet jautājums ir līmenis, pie kura tās nostāsies.
Tāpat jautājums ir, cik lielā mērā Latvija šo globālo inflāciju importēs, jo pēdējos mēnešos preču inflācija ir izlīdzinājusies ar pakalpojumu inflāciju (pakārtota iekšzemes procesiem). Un sagaidāms, ka, sekojot algu spiedienam un situācijai darba tirgū, pakalpojumu cenu kāpums turpināsies.
Tāpat būs vērojams akcīzes nodokļa, kā arī elektroenerģijas cenu pieaugums. Savas korekcijas pārtikas cenās viesīs arī svārstīgie laikapstākļi. Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, nākamā gadā inflācijas prognoze ir 2.9%.
Linda Vildava, Swedbank ekonomiste:
Gada inflācija novembrī bijusi 3% apmērā, kas ir nedaudz lēnāk nekā iepriekšējos divos mēnešos. Gada inflācijas tempa nelielo palēninājumu galvenokārt noteikušas dārzeņu un degvielas cenas, kas augušas lēnāk nekā iepriekšējos mēnešos. Šī gada 11 mēnešos vidējā gada inflācija bijusi 2.5%, kas ir ļoti tuvu arī Swedbank prognozētajam cenu kāpumam šogad (2.6%).
Aizvadītas Latvijas simtgades svinības, un esam jau nākamo svētku – Ziemassvētku – gaidās.
Daudziem svētku laiks nozīmē lielākus tēriņus. Kā mainījušās cenas precēm un pakalpojumiem, ko ierasts iegādāties uz svētkiem? Ziemassvētku galds šogad varētu izmaksāt līdzīgi kā pērn.
Starp tradicionālajām izvēlēm cūkgaļas cenas novembrī bijušas augstākas nekā pērn, savukārt mājputnu gaļas cenas pat nedaudz samazinājušās. No smalkmaizīšu un pīrāgu sastāvdaļām dārgāki bijuši milti un olas, savukārt lētāki – sviests un cukurs. Cukurs šī gada novembrī bijis pat par ceturtdaļu lētāks nekā pērn. Dārgāki savukārt bijuši dzērieni – gan alkoholiskie, gan saldinātie dzērieni un sulas.
Atpūsties un svinēt ārpus mājas varētu izmaksāt nedaudz vairāk nekā pērn, jo cenas aug gan atpūtas un kultūras pakalpojumiem, gan kafejnīcu un restorānu apmeklējumam. Nedaudz dārgākas novembrī, salīdzinot ar pērno novembri, bija spēles, rotaļlietas un hobijpreces, līdz ar to daļa dāvanu varētu izmaksāt vairāk. Protams, katras mājsaimniecības svētku izmaksas ir atkarīgas no tā, kas tiek celts galdā, dāvināts un kādas aktivitātes plānotas. Tomēr, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspējas kāpumu, svētkiem arī varam atļauties tērēt nedaudz vairāk.
Arī nākamais gads izskatās labvēlīgs iedzīvotāju maciņiem. Ņemot vērā vidējās neto algas un gada inflācijas prognozes, iedzīvotāju pirktspēja turpinās pieaugt. Latvijas ekonomika turpinās augt, un tas karsēs darba tirgu. Tā rezultātā vidējās bruto un neto algas izaugsme saglabāsies strauja – aptuveni 7% apmērā. Inflācija savukārt būs mērena un līdzīga kā šogad – 2.7% apmērā.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:
Nu jau ir gandrīz droši zināms, kāda būs patēriņa cenu inflācija šogad — vai nu 2,5% vai 2,6%. Novembrī cenas pret iepriekšējo mēnesi samazinājās par 0,1%, decembrī varētu notikt kaut kas ļoti līdzīgs. Gada pēdējie divi mēneši patēriņa cenām parasti ir miera periods, nav ne pavasara un rudens inflācijas, ne vasaras deflācijas. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri cenas bija par 3,0% augstākas, oktobrī gada inflācija bija 3,2%.
Patēriņa cenu izmaiņas nav ekonomikas ziņu daļa, no kuras varētu gaidīt kādas labas ziņas, par tām šeit var saukt sliktu ziņu trūkumu. Šobrīd ir tāds periods — nav pārāk straujas inflācijas, kas liecinātu par ekonomikas pārkaršanu, taču nav arī deflācijas, kas vairumā gadījumu arī nav vēlama. Algu kāpums ir straujš, bet neaiziet tādās galējībās kā ES jaunajās dalībvalstīs Centrāleiropā. Līdz ar to pakalpojumu cenu inflācija turas normas robežās, novembrī tā bija tieši tāda kā preču un kopējā inflācija.
Šādos apstākļos lielākā ietekme uz inflācijas izmaiņām ir globālajam izejvielu ciklam. No šīs puses nāk visumā iepriecinošas vēstis.
Visi būs dzirdējuši par straujo naftas cenu kritumu. Brūk ne tikai naftas cena, bet arī OPEC. Šī karteļa reputācija vienmēr ir bijusi iespaidīgāka par tā patieso ietekmi, bet tagad organizācijas neefektivitāte kļūst tik acīmredzama, ka Katara jau ir izstājusies un tai varētu sekot arī citas valstis. Naftas cena kopš gada sākuma ir samazinājusies par 3,3% eiro izteiksmē, bet kopš augstākā punkta šogad par 27%.
Bloomberg lauksaimniecības preču indekss kopš gada sākuma ir sarucis par 5,5%. Kviešu cenas šogad ievērojami pieaugušas, taču ir produkti, kuru biržas cenas veikalus ietekmē daudz tiešāk, piemēram, cukura mazumtirdzniecības cena gada laikā ir samazinājusies gandrīz par ceturto daļu.
Bloomberg industriālo metālu indekss eiro izteiksmē kopš gada sākuma ir samazinājies par 12,8%. Šo izejvielu cenu svārstības nav tik labi pamanāmas kā naftas cenas, taču uzņēmumu un līdz ar to patērētāju izmaksu līmeni tās ietekmē, lēni un pamatīgi. Paiet laiks, kamēr šī ietekme iziet cauri metālu izstrādājumu, mašīnu, ar tām izgatavoto produktu, kā arī ēku konstrukciju izmaksu “aplim”.
Pasaules ekonomikas izaugsme šobrīd jau ļoti nepārprotami bremzējas.
Ietekme uz Latvijas ekonomiku būs atkarīga no bremzēšanas skarbuma. Ir divi scenāriji – labvēlīgais un tas otrais. Tā kā šobrīd LV ekonomiku drīzāk bremzē piedāvājuma puses ierobežojumi, jo īpaši darbaspēka pieejamība, mērena pasaules ekonomikas atdzišana var spēlēt par labu mūsu iekšējam “ne par aukstu, ne par karstu” stāstam. Mēreni nelabvēlīga ietekme uz eksportu nākamgad nebūtu mirstama kaite, bet zemas izejvielu cenas bremzēs inflāciju.
Ja finanšu tirgos “uzsprāgst” kādi līdz šim ne līdz galam apjausti riski un tie ierauj pasaules ekonomiku straujā kritienā, tad gan cietīsim. Nebūs inflācijas, taču arī izaugsmes visdrīzāk ne. Latvijas IKP pieaugums nākamgad jebkurā scenārijā visdrīzāk būs zemāks, taču zaudēt kādu procentpunktu no 2018. gada tempa (visdrīzāk 4,7%) — to noteikti varam atļauties.
Ļoti svarīga ir mijiedarbība starp Latvijas un pasaules ekonomikas ciklu. Ja 2008. – 2009. gada globālā krīze būtu notikusi 3-4 gadus ātrāk, Latvijai tā būtu bijusi īsta svētība, neļaujot izdarīt lielas aplamības.
Vēl nesen šķita, ka nākamajā gadā patēriņa cenu kāpums nākamgad varētu būt straujāks nekā šogad vidēji. Taču jaunākās pasaules ekonomikas vēsmas liek šo prognozi pārvērtēt, vidējā inflācija nākamgad varētu palikt līdzšinējā līmenī jeb ap 2,5%. Iekšējie faktori darbosies augšupvērsti, taču globālie notikumi visdrīzāk būs cenas samazinoši.
