Ziemassvētku eglītes eksportam šogad izķer pārpircēji 0
Šā gada Ziemassvētku eglīšu tirgus īpatnība ir ļoti liela pārpircēju aktivitāte, kas apstiprina eksporta tirgos pieaugošo interesi par Latvijā audzētajām eglītēm. Savukārt kociņu cenas ir apmēram pagājušā gada līmenī, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Stādu audzētāju biedrības vadītājs un stādu audzētavas “Dimzas” līdzīpašnieks Andrejs Vītoliņš.
“Tādu pārpircēju aktivitāti piedzīvojam pirmo reizi, lai gan Ziemassvētku eglīšu tirgū pat krīzes gados izteikta norieta nav bijis. Runa ir par tūkstošiem eglīšu – gan cirstajām, gan konteineros jeb podiņos audzētajām. Tādēļ podiņu eglītes šogad ir mazākā piedāvājumā, jo daļa audzētavu tās jau iztirgojušas vairumtirgotājiem, kas tās jau eksportē par augstākām cenām. Pārpircēji ved egles uz jau zināmiem tirgiem – Angliju, Krieviju, Zviedriju, bet šogad parādījusies jauna tendence – liela interese arī no Kazahstānas, kur cieņā tieši Latvijā audzētās eglītes,” sacīja Vītoliņš.
Viņš arī norādīja, ka eksporta tirgos cenas esot krietni augstākas, tomēr problēmas sagādā viendabīgu kravu nokomplektēšana.
“Diemžēl patlaban nav nodibināti pietekami nopietni sakari stādu tirdzniecībā. Cenas ir ļoti izdevīgas, augstākas nekā vietējā tirgū, bet problēma ir pasūtījumu komplektēšanā. Stādu audzētājiem ir grūti nokomplektēt pietiekamu apjomu kravas, jo pieprasītais daudzums parasti nav atrodams vienā audzētavā. Tikmēr, vācot egles pa vairākām audzētavām, nevar nodrošināt produkcijas viendabīgumu,” sacīja Vītoliņš.
Jautāts par eglīšu cenām vietējā tirgū, viņš atzina, ka tās esot pagājušā gada līmenī.
“Neliela, pusmetru augsta un uz galda liekama eglīte maksās vien pāris latus, bet metru gara sudrabegle – piecus latus. Eglīte cilvēka augumā maksā līdz desmit latiem, savukārt egle virs diviem metriem – 20 latus. Tomēr tās ir stādu audzētavu cenas – pārpircējs uzliks klāt vēl 30%-50%,” atzina dārznieks.
Tāpat viņš atzina, ka šogad pircēju vidū bijusi mazāka interese par adventes vainagiem, toties vairāk pirktas zaru vītnes no priežu un baltegļu zariem.
“Tirgus kopumā ir stabils, un pārdošanu sekmēs arī laika apstākļi. Biezos sniegos cilvēkiem negribas brist un meklēt eglīti mežā, viņi izvēlas nopirkt to audzētavā. Šogad jau vērojams pieprasījums pēc balteglēm, asajām eglēm jeb tautā sauktajām sudrabeglēm, Kanādas un Serbijas eglēm. Vietējais piedāvājums ir gana plašs, bet ievestās egles parādīsies nedaudz vēlāk, kad uzdarbosies tirgotāji pie lielveikaliem,” sacīja Vītoliņš.
Viņš arī norādīja, ka eglītes tiek tirgotas jau no decembra sākuma.
“Pirmie bija vairumpircēji, kas rezervē egles un tirgos tās vēlāk, pagājušajā nedēļā pirka skolas, bērnudārzi, mācību iestādes, bet šonedēļ vairāk pērk uzņēmumi. Savukārt nākamnedēļ sāksies eglīšu tirdzniecība laukumos pie lielveikaliem,” rezumēja biedrības vadītājs.
Stādu audzētāju biedrība dibināta 2001.gadā. Organizācijas darbības mērķis ir stādu audzētāju, attiecīgo speciālistu un interesentu apvienošana, lai veicinātu nozares attīstību, uzlabotu stādu audzētāju izglītības līmeni, ražošanas vidi un profesionalitāti, lai veiksmīgi palīdzētu sabiedrībai veidot zaļu un sakārtotu dzīves telpu.
