Ziemassvētku dzerstiņš ar Arvilu Ašeradenu un Hosamu Abu Meri
77
Šogad Latviju sasniedza ziņa, ka vismaz vienā jomā Latvija ir absolūti pirmajā vietā ekonomiski attīstīto valstu vidū – alkohola patēriņā. Latvijas alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir 12.2 litri tīra alkohola uz vienu iedzīvotāju gadā, ieskaitot zīdaiņus, grūtnieces, musulmaņus un mūķenes.
OECD publicētajā starpvalstu datu salīdzinājumā par 2021. gadu Latvija šajā rādītājā ir apsteigusi visas valstis, par kurām OECD vāc datus, lai ierindotos pirmajā vietā reģistrētā absolūtā alkohola vidējā patēriņa litros uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju. Tā kā alkohola rūpniecības lobiji tradicionāli cenšas novelt vainu uz veiksmīgo pārrobežu tirdzniecību, uzreiz jānorāda, ka šajā rādītājā šis patēriņš ir koriģēts – tiesa, pandēmijas gados pārrobežu pārdošanas apjumi krietni saruka. Būtībā šis rādītājs būtu pat jāpalielina par to daudzumu (ap 0,01 l), ko Latvijas iedzīvotāji ir izdzēruši vai vismaz iegādājušies ārvalstīs.
Lai gūtu pilnīgu priekšstatu par alkohola patēriņu, pie reģistrētā alkohola patēriņa būtu jāsummē klāt arī bezakcīzes alkohols – legāli mājražotā un īpaši – nelegālā alkohola patēriņš, kurš pētījumā 2013. gadā aprēķināts 20,9% apjomā, bet šobrīd pēc dažādiem datiem svārstās starp 15% un 18%, pieņemot, ka sakarā ar politisko situāciju pēdējos gados nelegālā alkohola ievešana no Baltkrievijas un Krievijas ir ievērojami samazinājusies. Tomēr – pie 2021. gadā reģistrētā 12,1 l absolūtā alkohola gadā uz katru 15+ iedzīvotāju būtu papildus jāpieskaita vēl vismaz viens litrs bezakcīzes alkohola. Pārvēršot litrus mililitros varam izrēķināt, ka vidēji katrs 15 + Latvijas iedzīvotājs katru dienu vidēji izdzer 35 ml absolūtā alkohola vai 84 gramus šņabja.
Šoruden mūs sasniedza jaunākais OECD valstu veselības pārskats “Health at a Glance. OECD indicators”. Tulkošu šo nosaukumu pa savam “Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veselības rādītāji īsumā”. Viegli pieejama 230 lapaspušu elektroniska grāmatiņa ar ļoti daudzām tabulām, kurās ieskatoties var nojaust, kam nāktos pievērst uzmanību vairāk.
Ir radītāji, kur mēs tiešām esam pašā sliktākajā pozīcijā. Sāpīgākā ziņa ir, ka latvietim ir vismazākais paredzamais mūūža ilgums. Bērnam, kas šodien piedzimst Latvijā, paredzamais mūža ilgums ir 73.1 gads, un tas ir īsākais paredzamais laiks starp visām OECD valstīm. Japānā šis skaitlis ir garākais – 84.5 gadi. Alkohola patēriņš un īss mūžs korelē – Latvijas iedzīvotāju mūžu saīsina alkohols kā aknu bende, alkohols kā smadzeņu nāve, alkohols, kurš izraisa vēzi, alkohols pie stūres, alkohols makšķerniekam uz pirmā ledus (ledus vēl nav), alkohols gandrīz visu noslīkušo asinīs, alkohols māmiņas somiņā dzemdību nodaļā, alkohols bērnudārza audzinātājas skapītī, metilalkohols “točkā”. OECD tabuliņu par alkohola lietošanu nododu arī lasītāja apskatei.
2023. gada rudenī beidzot pamodās prese un mēdiji. Ļoti labus raidījumus un situācijas analīzi veica gan sabiedriskie, gan privātie mēdiji. No rīta, uz darbu braucot, mēdiju teiktajā ieklausījās politiķi.
„Kaut kas šajā dzeršanas ierobežošanā jādara” -, viņi teica viens otram, sanākot bariņos komisijās, darba grupās, frakcijās un koalīcijas padomē. Veselības ministrijas ierēdņi viņiem rādīja uz tabuliņu, kur Lietuva alkohola patēriņa samazināšanā ir līderis, bez tam līdz ar alkohola patēriņu Lietuvā samazinājās pašnāvību un avāriju skaits, samazinājās hospitalizāciju skaits ar alkohola intoksikāciju un alkohola delīriju. Lietuvas piemērs rādīja, ka un kā alkohola patēriņu mazināt – samazināt pieejamību, celt alkohola akcīzi, izņemt alkoholu no benzīntankiem, norobežot tirdzniecības vietas lielveikalos un arī mazos pārtika veikalos, nepārdot svētdienās, samazināt pieejamību krogos, samazināt reklāmu, iznīdēt atlaižu sistēmu utt.
Latvijas politiķi saspļāva plaukstās un ķērās pie darbiem – samazināt alkohola patēriņu, glābt valsti. Bet te pie politiķiem atskrēja satraukts benzīna tirgotājs, kura saimniekiem ASV vai Somijā varētu sarukt ienākumi, jo patiesībā jau benzīntanks esot alkohola mazumtirdzniecība. Šausmas degviela tirgotāja vārdos bija tik patiesas, ka politiķi saprata, ka benzīntankiem klāt neķersies – jo patieībā jau tie ir šņabja tanki, un benzīnu tajos pērk tikai kā līdzpirkumu.
Pret alkohola norobežošanu veikalos skaļi iebilda lielveikalu asociācija, jo mēģinājums neļaut visiem pircējiem iet pēc maizes un piena caur alus un šņabja plauktiem būtu cilvēktiesību pārkāpums. Bet Tirgotāju asociācijas prezidents ar asarām acīs aprakstīja mazo lauku veikalu sūro likteni, kuri iznīks, tiklīdz tiks veikts jebkāds kaut viens ierobežojums alkohola tirgošanā, veikalnieka bērni paliks bez maizes kumosa, bet ciema sievām pēc sāls un eļļas nāksies braukt uz novada centru četrdesmit kilometru attālumā. Beigu beigās sarosījās Facebook vēstneši, kuri norādīja, ka alkohola reklāmas aizliegums digitālās vietnēs būtu klajš cilvēktiesību un vārda brīvības pārkāpums.
Kas no visas politiķu rosības sanāca un vai Latvija šobrīd kaut mazākā mērā cenšas ierobežot alkohola pieejamību un patēriņu?
Kā jau redzējām, visu rudeni noritēja diskusijas par grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā un citos likumos. Beigu beigās deputāti nolēma vienlaikus skatīt Alkoholisko dzērienu aprites likumu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kurā paredzēt alkohola akciju reklāmu aizliegumu. Veselības Ministrijas ierēdņi pareizi norādīja, ka šie grozījumi ir vērsti uz jauniešu auditoriju, kā arī lai mazinātu iedzīvotājos vēlmi impulsīvi iegādāties alkoholiskos dzērienus mazumtirdzniecības vietās, tai skaitā internetā un mobilajās lietotnēs.
Kā jums šķiet, godātie lasītāji – vai ar vienu sīku labojumu būs gana, lai samazinātu alkohola patēriņu Latvijā?
Pašreiz likumdošanas izmaiņas ir dekoratīvas – alkohola akciju reklāma tiktu aizliegta radio un televīzijā, bet nemaz neierobežotu reklāmu digitālās vietnēs, sociālos tīklos, tirdzniecības vietās. Lietuvas pieredze rāda, ka nozīmīgāko alkohola patēriņa ierobežošanu izdevās panākt ar tirdzniecības ierobežojumiem – tirdzniecības laika un vietu samazināšanu, augstāku akcīzes nodokli un sociālām kampaņām.
Attiecībā uz alkohola akciju reklāmas aizliegumiem – lielākā bīstamība ir virknē interneta vietņu un sociālajos tīklos, kur alkoholisko dzērienu reklāmas ir pieejamas bez vecuma ierobežojuma, tai skaitā TIK TOK, dažādās Telegram grupās. Ja nu vēlamies samazināt reklāmas, tad vienlaikus jāaizliedz alkoholisko dzērienu cenu akciju reklāmas visās platformās, kā arī mazumtirdzniecības vietās (tai skaitā ar distances līgumu tīmekļvietnēs un mobilajās lietotnēs), jānosaka efektīvs regulējums attiecībā uz šāda veida reklāmām sociālajos tīklos un mobilās saziņas vietnēs, kas šobrīd ir neregulēts un brīvs kreatīvu influenceru darbībai.
Kur zuda valdības un Saeimas labie nodomi mazināt tautas nodzirdīšanu?
Pareizā atbilde, manuprāt, ir – finanšu ministra Arvila Ašerādena kabinetā. Pilsonis, kas šobrīd regulē alkohola akcīzi, alkohola tirdzniecības laikus, alkohola pieejamību vai nepieejamību bērniem, ir finanšu ministrs. Arvils Ašerādens nav slikts cilvēks, man jāteic – patīkams sarunu biedrs, labs fotogrāfs, mīl teātri, necieš dzērājus savā klātbūtnē. Man šķiet, ka Arvils Ašerādens nedaudz ieildzis savā bērnības uzmanības deficīta sindromā. Viņš nespēj un nevar vienlaikus skatīt un kopā likt daudzus puzles gabaliņus. Bet alkohola aprites mazināšanā viens puzles gabaliņš nekad nestrādā – vai nu liekam daudzus kopā, vai nav sasniegts rezultāts.
Arvilam Ašerādenam vienas tikšanās reizē nedrīkst minēt vairāk par vienu uzstādījumu. Ja nu kāds iniciatīvas bagāts politiķis, deputāts, ierēdnis vai cilvēks – parastais ir ticis pie finanšu ministra uz sarunu, viņam jārīkojas vienkārši – “ministra kungs, septītajā rindā šajā dokumentā jāmaina skaitlis “5” uz skaitli “9”. Bingo! Tad, kad apmeklētājam ir izdevies pateikt šo frāzi, ministrs skaitļus nekavējoties ir gatavs labot, bet pēc tam paliek laiks parunāt par Putinu, kovid pandēmijas sekām, barona fon Ašerādena devumu Aizkrauklei un barona Minhauzena pienesumu Duntei, Valmieras teātra iestudējumiem un vēlēt daudz laimes Ziemassvētkos.
Diemžēl tie, kas pie ministra Ašerādena līdz šim devušies ar aicinājumu mazināt alkohola patēriņu ar dažādām metodēm un kaudzi priekšlikumu, nav un nevar tikt sadzirdēti.
Manā rīcībā nonācis pirmais OECD skaitļu melnrakts, kurā apkopota informācija par 2022. gadu, un alkoholismā Latvija turpina būt pirmā, palielina patēriņu uz vienu iedzīvotāju, Latvijā pieaug dzērājšoferu skaits, alkohola izraisīto avāriju skaits, alkohola izraisīto pašnāvību skaits un vēža incidence. Tiem, kas nesaprot – alkohola lietošana nozīmē vēždraudi.
Bet kur tad Hosams abu Meri, kas pieminēts virsrakstā? Hosamam divreiz jāpārlasa šis rakstiņš un jāiet viesos pie Arvila ar konkrētu piedāvājumu mazināt alkohola patēriņu Latvijā.
