Ziemassvētkos Latvijā uzziedējušas dažādas puķes 0
Siltais laiks decembrī mudinājis pāragri uzziedēt pavasara puķēm, bet dažas puķes turpina augt un ziedēt kopš vasaras, liecina iedzīvotāju publicētās fotogrāfijas sociālajos tīklos.
Lielu uzmanību piesaistījis ziedošs sakuras zars Uzvaras parkā, Rīgā. Vietām Latvijā uzziedējušas sniegpulkstenītes un pat prīmulas, bet krokusiem un dažām citām pavasarī ziedošām sīpolpuķēm izplaukušas lapas. No zemes izspraukušās arī pirmās māllēpes.
Tāpat daudzviet Latvijā atvērušies pūpoli.
Mežos vēl var atrast gailenes, vietām turpina zaļot papardes. Dažviet jau vairākas nedēļas var atrast gan ziedošas zilās vizbulītes, gan baltos vizbuļus.
Tā kā kopš vasaras nav bijis liela sala, vietām valstī turpina zaļot un ziedēt tādas puķes kā rozes un atraitnītes. Šur tur var manīt arī dzeltenos pieneņu ziedus.
Arī 2013. un 2015.gada Ziemassvētkos Latvijā bija izplaukuši pūpoli un dažas pavasara puķes, mežos auga gailenes un citas sēnes, varēja satikt ežus un vardes.
Šajos Ziemassvētkos Latvijā. Fotogrāfijas no komentāriem lapā https://t.co/iYAhMlmuTq pic.twitter.com/fJptO2ncKt
— Jānis Trallis (@meteozinas) December 25, 2019
Šā gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā par trim grāda desmitdaļām apsteigusi iepriekšējā siltākā – 2015.gada – temperatūru, liecina aģentūras LETA apkopotie dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra.
Provizoriski aprēķini liecina, ka 2019.gada vidējā gaisa temperatūra valstī ir +8,1 grāds. Līdzšinējais rekords bija +7,8 grādi 2015.gadā. Uz trešo vietu siltāko gadu rindā atkāpies 1989.gads ar vidējo gaisa temperatūru +7,7 grādi, tam seko 2000., 2008. un 2018.gads – šo gadu vidējā temperatūra Latvijā bija +7,6 grādi.
Šogad tikai janvārī un jūlijā gaisa temperatūra bija zem normas – attiecīgi par 0,8 un 1,2 grādiem.
Pārējie mēneši bija 0,3-4,5 grādus siltāki par 1981.-2010.gada vidējo temperatūru. Lielākā temperatūras novirze no normas piedzīvota februārī un decembrī.
Šā gada jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,6 grādi jeb 3,8 grādi virs normas kļuva par siltāko novērojumu vēsturē – kopš 1924.gada. Savukārt aprīlis pārspēja sausuma rekordu.
Gada kopējais nokrišņu daudzums Latvijā vidēji ir aptuveni 650 milimetri – mazliet zem normas, taču par 170 milimetriem vairāk nekā pērn, kas bija sausākais gads Latvijas vēsturē, un par 150 milimetriem mazāk nekā 2017.gadā.
Šogad Latvijā pārspēti 63 aukstuma rekordi un vairāk nekā 300 siltuma rekordi – līdzīgs skaits kā dažos iepriekšējos gados.
Visvairāk aukstuma rekordu šogad bija jūlijā un augustā, savukārt lielākais skaits siltuma rekordu pārspēts jūnijā, arī februārī, aprīlī, oktobrī un novembrī bija vairāki desmiti jaunu siltuma rekordu.
Jau vēstīts, ka Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ziņojumā teikts, ka 2019.gads noslēdz dekādi ar rekordaugstu globālo gaisa temperatūru un jūras līmeni, kā arī ievērojamu ledāju atkāpšanos, ko virza cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes.
Sinoptiķi prognozē, ka arī janvārī gaidāms caurmērā silts, nokrišņiem bagāts un vējains laiks.
