Tradīcijas un pagātnes rēgi. Kā Ziemassvētkus svin Nīderlandē 35
Agnese Rekšņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nīderlandes Ziemassvētki krasi atšķiras no tiem, kādi tiek svinēti Latvijā. Holandē diezgan reti snieg, un, pat ja ir nedaudz uzsnidzis, lielākā daļa nīderlandiešu pie radiem Ziemassvētkos dodas ar velosipēdu. Turklāt Ziemassvētku vakarā, 24. decembrī, nekas netiek svinēts – tā pat nav brīvdiena; plašākās svinības norisinās Ziemassvētku dienā.
Lai arī pēdējos trīs gadus dzīvoju Amsterdamā, pašai man ne reizi nav iznācis Ziemassvētkus svinēt Nīderlandē. Tomēr pēc studentu brīvlaika bieži apspriežam, kā svētkus aizvadījuši draugi Nīderlandē un kā – Latvijā.
Pūš koka taurē
Lai gan kristīgie rituāli Ziemassvētku svinībās Nīderlandē bieži vien nav centrālais notikums, svētkos cieņā ir pūst garu koka tauri: bieži tas tiek darīts kopā ar ciemiņiem kādas upes vai ezera malā.
Taures skaņas atbilstoši tradīcijai vēsta par Jēzus dzimšanu.
Ziemassvētku vakariņu pamatēdienā nīderlandieši parasti bauda kartupeļu biezeni, kurā iejaukti dārzeņi un dažādi pagatavota gaļa. Tomēr lielākā daļa no nīderlandiešu tradicionālajiem svētku ēdieniem ir deserti.
Populārākais no tiem varētu būt virtuļi “Oliebollen”, ko varētu pielīdzināt poļu pončikiem; vienīgi – tie parasti ir dūres izmērā. Šo gardumu Ziemassvētku laikā var iegādāties arī tirdzniecības stendos uz ielas. Cieņā ir arī dažādi konditorejas izstrādājumi ar ievārījumu, olu liķieris un vietējais karstvīns.
Dažās holandiešu ģimenēs vēl ir saglabājusies tradīcija Ziemassvētku vakarā ēst saldējuma kūku. Daļa no dāvanām Nīderlandē tiek izdalīta bērniem jau Sinterklāsa svinībās, kas notiek ap 5. decembri un ir savā ziņā līdzīgas Ziemassvētkiem. Tomēr arī Ziemassvētkos bērnus apciemo Santa Klauss no Somijas un dāvā dāvanas.
Svarīgi minēt, ka līdz 5. decembrim, kad beidzas Sinterklāsa svētki, nīderlandieši neizvieto nekādas Ziemassvētku dekorācijas un nerotā eglīti.
Melnais Pēteris – tradīcija vai rasisms?
Sinterklāsa svinību tradīcija Nīderlandē joprojām nav mazāk nozīmīga kā Ziemassvētki, tomēr atsevišķi šo svinību aspekti mūsdienās raisa asas diskusijas par to ētiskumu. Svinību ievadā Nīderlandes televīzija jau trīs nedēļas iepriekš demonstrē sižetu, kā no Spānijas kādā Holandes pilsētā ierodas Sinterklāss (Svētais Nikolass) un viņa palīgs Zwarte Pete (Melnais Pēteris).
Lai gan Sinterklāss un Ziemassvētku vecītis Nīderlandē tiek uzskatīti par diviem dažādiem tēliem, tradīciju ziņā viņi ir līdzīgi. Nedēļu pirms 5. decembra bērni parasti liek savas kurpes kamīna priekšā vai pie radiatora cerībā, ka viņiem tajās tiks atstāti saldumi vai mazas dāvanas.
Tāpat kā Ziemassvētkos arī Svētā Nikolasa dienā bērni saņem dāvanas. Dāvanas saņēmējam ir jāskaita dzejolis, kam turklāt vēlams būt paša sarakstītam un ar atskaņām. Arī Sinterklāsam ir savas tradicionālas dziesmas un ēdieni. Liela daļa no tiem ir saldumi – cepumi vai šokolādes S un P burtu formās.
Sinterklāsa palīgs Melnais Pēteris tradicionāli tiek tēlots kā vīriņš ar melnu seju, lieliem zelta auskariem un pilnīgām lūpām.
Nedēļās pirms Svētā Nikolasa dienas daudzi nīderlandieši pārģērbjas par Melno Pēteri un pat rīko parādes dažādās pilsētās.
Daudzi uzskata, ka Pētera melnā sejas krāsa ir saistīta ar faktu, ka, lai nogādātu dāvanas bērniem, viņš laižas iekšā mājās caur skursteni un tādējādi kļūst netīrs. Tomēr citi ir pārliecināti, ka šī tradīcija ļauj nīderlandiešiem atklāti izpaust rasismu.
Mūsdienu problēmas ar Pēteri
Pirms 19. gs. Nīderlande bija viena no lielākajām kolonizatorēm pasaulē. Ņemot vērā, ka Melnais Pēteris parasti ir tēls ar melni krāsotu seju, daudzi iedzīvotāji šo tradīciju uzskata par rasistisku un vēlas, lai tā izskats tiek pārveidots.
Kritiku Sinterklāsa palīgs ir saņēmis ne tikai no Nīderlandes iedzīvotājiem, bet arī starptautiski. Daudzi tēla atainojumu uzskata par aizvainojošu un pazemojošu.
Lai gan pēdējā laikā daudzi Nīderlandē piekrīt, ka tradīciju vajadzētu mainīt un svinēt svētkus bez aizvainojošu tēlu atainošanas, citi argumentē, ka šis tēls savā būtībā ir svarīga Nīderlandes kultūras sastāvdaļa.
2018. gadā Nīderlandes aktīvistu grupa “Kick Out Zwarte Piet” rīkoja vairākus protestus, kas rosināja daudzu Nīderlandes pilsētu domes aizliegt tradicionālā tēla atainošanu Sinterklāsa parādēs. Pēdējos gadus parādes tika atceltas kovida ierobežojumu dēļ, tomēr šogad tās ir atkal.
Tiek novērots, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem Melnā Pētera tēlu parādēs ir krietni mazāk vai arī – to nav vispār.
Viens no iemesliem šādai uzskatu maiņai Nīderlandē ir pēdējo gadu globālie notikumi, tostarp “black lives matter” protesti, kas norisinājās daudzviet pasaulē.
Pēc tiem arī vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki lūdza Nīderlandes premjerministram aizliegt Melnā Pētera tēla atainošanu publiskās vietās. Lielākā daļa sabiedrības uzskata, ka šis tēls nākamās dekādes laikā izzudīs.
