Ziemas ziedi – sukulenti. 10 interesantu kaktusu raksturojums 0
Rīdzinieces Olgas Popovas kolekcijā ir aptuveni 600 sukulentu sugu no visas zemeslodes. Daļu no tās veido īpatnēji dažādu formu kaktusi, kas atgādina stabus vai lodes, – šie durstīgie radījumi tagad ieslīguši ziemas miegā. Toties no Dienvidamerikas nākušajiem adataiņiem pašlaik ir vasaras plaukums.
10 interesanti sukulenti
Aichryson jeb mīlestības koks. Krasulu dzimtas sukulents ar biezām, sulīgām lapām. Ziedi zvaigžņveida. Kopj tāpat kā naudas koku (Crassula). Tas nozīmē, ka šo sukulentu vajag pēc iespējas mazāk laistīt un iespējami vairāk turēt saulē gan vasarā, gan ziemā. Augs ir pieticīgs, tomēr gaismas prasīgs. Ziemā glabā tāpat kā kartupeļus – vēsumā un sausumā (nelaista), pēc iespējas dienvidu puses logos. Vasarā Aichryson vislabāk attīstās pilnā saulē āra apstākļos, kur augam piekļūst lietus. Zemju maisījumu gatavo irdenu ar nelielu trūdvielu piedevu, piemēram, māla velēnu trūdzeme, nedaudz lapu trūdzemes, grants.
Vaskainais ripsālis (Rhipsalis cereuscula). Šo kaktusu zari atgādina rīkstes. Savvaļā sastopams Dienvidamerikā, mitros tropu mežos, kur bieži kā milzu zaļas bārdas nokarājas no kokiem. Ripsālis ir mūžzaļš, daudzzarains krūms: zari sastāv no tieviem, gaiši zaļiem posmiem. Tam nav ērkšķu. Zied ziemā, ziedi sīki, balti, atrodas zaru galos. Augs veido gaisa saknes.
Galvenais augšanas periods ir vasara, kad augus bagātīgi laista, smidzina un mēslo ar pilnmēslojumu. Pret tiešiem saules stariem vasarā un sevišķi agri pavasarī ripsālis ir ļoti jutīgs. Miera periods parasti iestājas oktobrī. Augu novieto labā apgaismojumā, laistīšanu ierobežo, bet smidzināšanu pārtrauc. Tiklīdz sāk veidoties ziedpumpuri, vajadzīga gaisma un siltums (+15…+20 °C). Pēc noziedēšanas augam dod nelielu atpūtu. Ripsāļus audzē iekarināmos seklos traukos, var stādīt arī kopā ar citiem epifītiem, piemēram, nefrolēpēm. Pārstāda pavasarī. Izmanto rupju, caurlaidīgu maisījumu no nepilnīgi satrūdējušām koku lapām, kūdras un grants.
Silvestra hamecerejs (Chamaecereus silvestrii). Tas ir 6–8 cm augsts pundurkrūms ar daudziem gaiši zaļiem, mīkstiem zariem. Ērkšķi balti, sarveida. Zied ar sarkaniem līdz oranžiem ziediem. Vasarā laista bagātīgi, pārāk karstā saulē viegli noēno. Ziemā tur gaišās un vēsās telpās, naktī temperatūra var būt pat ap 0 °C. Laista ļoti maz, zemākā temperatūrā var turēt sausus. Substrātu sagatavo trūdvielām bagātu, viegli skābu, caurlaidīgu.
Raibā aloje (Aloe variegata) – ļoti dekoratīva, tai praktiski nav stumbra. Lapas rotā gaišas šķērssvītras, arī gar malām ir gaišas svītras. Ziedi gaiši oranžsarkani. Lai arī aloje ir gaismas prasīga, pavasarī un vasarā tā jāsargā no spilgtas, karstas saules, jo tās ietekmē lapas kļūst brūnganas, augs zaudē dekorativitāti. Laista mēreni pat augšanas periodā. Ja ziemā augu tur +8…+10 °C temperatūrā, laista pavisam maz, bet augstākā temperatūrā vairāk. Jāuzmanās, lai uz lapām nenokļūtu ūdens, jo tās var sapūt. Augus stāda lapu trūdzemes, velēnu trūdzemes un grants maisījumā. Nepieciešama laba drenāža, sevišķi vecākiem augiem. Pavairo ar blakusrozetēm, ko iestāda mazos podos, kad tām jau izveidojušās saknes.
Mēness kaktuss (Gymnocalycium mihanovichii) – mākslīgi radīta krāsaino kaktusu forma, ko izveidojuši japāņu kolekcionāri. Augam nav hlorofila, tas nevar uztvert saules enerģiju, tādēļ noteikti jābūt potētam uz cita kaktusa, kas veido zaļu stumbriņu, t.i., satur zaļo pigmentu hlorofilu. Vasarā laista mēreni, iepriekš ļaujot substrātam izžūt. Ziemā nelaista.
Lieliskā parodija (Eriocactus magnificus f. aurata) – potētais kaktuss, kas aug 7–15 cm diametrā. Ziedi līdz 5,5 cm diametrā. Areolas atrodas gar kaktusa ribu malām.
Ferokaktuss (Ferocactus) – mūžzaļš kaktuss, kas prasa maksimāli daudz saules gaismas. Savvaļā sastopams Meksikā un Amerikas centrālajā daļā. Kaktusu galotnēs veidojas rozā, dzelteni, sarkani vai violeti ziedi. Veido garas āķveida adatas, kas izskatās kā no dzelzs, – vietējie tās izmanto zivju makšķerēšanai vai kā sodīšanas rīku. Audzē siltās telpās. Ziemas mēnešos vajadzīga +12…+14 °C temperatūra. Stāda skābā, pasmagā, barības vielām bagātā, caurlaidīgā substrātā ar bagātīgu rupjas grants piedevu. Laista mēreni un vienmērīgi. Mēslo 1–2 reizes mēnesī. Vasarā var nest ārā.
Parodija (Parodia) – Dienvidamerikas kaktuss, kas zied arī vasarā. Ziedi spilgti, dažādās krāsās: sarkani, dzelteni. Gaismas prasīgs augs. Ziemā temperatūra nedrīkst būt zemāka par 0 °C.
Peru cerejs (Cereus peruvianus) ‘Monstrosu’ jeb klinšu kaktuss. Liela auguma augs. Spēcīgie stumbri zaraini ar 5–8 ribām. Aerolas ar taisniem, sākumā brūniem ērkšķiem. Vasarā cerejs var stāvēt ārā saulē. Laista regulāri. Ziemā optimālā temperatūra ir +6…+8 °C, laista maz un reti. Vajadzīgs caurlaidīgs, barības vielām bagāts substrāts.
Šlumbergera (Schlumbergera) jeb Ziemassvētku, meža kaktuss, kam izaudzēti daudzi bagātīgi ziedoši hibrīdi. Veido nelielu krūmu, zari sastāv no plakaniem posmiem. Lai šie kaktusi uzziedētu decembrī, jāļauj augusta beigās, septembrī nobriest jaunajiem posmiem. Šajā laikā augiem jānodrošina daudz gaismas, tos vairs nelaista un negroza. Parādoties ziedpumpuriem, šlumbergeras laista bagātīgāk (nedrīkst iekaltēt vai pārlaistīt) un pašus augus apsmidzina ar siltu un mīkstu ūdeni. Rasināšanu pārtrauc, kad plaukst ziedi. Šajā laikā augus piebaro ar lapu kaktusu mēslojumu. Pēc noziedēšanas kaktusam ļauj dažas nedēļas atpūsties. Augus novieto gaišā vietā ap +15 °C temperatūrā; nav nelaime, ja šajā laikā zari nedaudz zaudē turgoru. Kad pamana, ka sākas jauna augšana, atsāk regulāru laistīšanu, augus viegli smidzina ar siltu ūdeni. Mēslo ar 0,1–0,2% pilnmēslojumu. Šlumbergeras pārstāda ik pēc 2–3 gadiem. Tās labi aug kūdras substrātā. Vasarā Ziemassvētku kaktusus ieteicams iznest ārā, novietojot, piemēram, zem liela koka, paēnā, kur tie var iztikt ar to mitrumu, ko saņem no lietus vai rasas.
Gadās, ka kaktusiem nobirst daļa vai pat visi ziedpumpuri. Cēloņi var būt dažādi: nepareiza kopšana, fosfora un kālija trūkums, sakņu bojājumi. Pumpuru veidošanās laikā nedrīkst mainīt augu stāvokli, pret gaismu jābūt vērstai vienmēr vienai un tai pašai auga pusei. Pilnīgi izveidojušies ziedpumpuri vairs nebirst. Augiem jānodrošina optimāla temperatūra (+15…+20 °C). Zemākā un augstākā temperatūrā ziedpumpuri slikti veidojas.
