Ziemas tumšā puse: sezonālā depresija 0
Modinātājs no rīta zvana ierastajā laikā, tomēr nav spēka pamosties, jo aiz loga vēl tumšs un trūkst enerģijas uzsākt ikdienas gaitas. Prātā biežāk nāk drūmas domas, arī garastāvoklis noslīd zem nulles. Kas noticis? Visticamāk, mūsu iekšējais pulkstenis un oficiālie laikrāži netikšķ unisonā.
Ja diennakts ritmi nesakrīt
Šogad Nobela prēmiju medicīnā piešķīra trim ASV zinātniekiem par cirkādo jeb diennakts ritmu pētījumiem. Zināms, ka visām dzīvajām būtnēm, to skaitā cilvēkiem, ir iekšējais bioloģiskais pulkstenis, kas palīdz pielāgoties regulāram 24 stundu ciklam. Zinātnieku atklājumi izskaidro, kā organisms spēj noregulēt bioloģisko pulksteni tā, lai tas sakristu ar ārējās vides izmaiņām. Ar apskaužamu precizitāti iekšējais pulkstenis pielāgo cilvēka fizioloģiju dažādām dienas fāzēm. Ja rodas nesakritība starp ārējo vidi un iekšējo bioloģisko pulksteni, piemēram, braucienā šķērsojot vairākas laika zonas, fiziskā un psihiskā pašsajūta pasliktinās. Cirkādajiem ritmiem pakļauta vairāku hormonu sekrēcija – diennakts tumšajā periodā palielinās melatonīna jeb tā sauktā miega hormona ražošana, savukārt kortizola un serotonīna jeb laimes hormona veidošanās samazinās. Tas ietekmē to, kad un cik ilgi mēs guļam, ko ēdam, kad un cik daudz kustamies.
Bioloģiskais pulkstenis regulē arī ķermeņa temperatūru, asinsspiedienu, vielmaiņu, pat uzvedību un psihiskās funkcijas. Diennakts cikliskums parādās arī dažādu slimību izpausmēs, piemēram, iekaisuma procesi organismā aktivizējas agrās rīta stundās, bet osteoartrīta izraisītās sāpes visbiežāk moka naktīs.
Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs profesors Elmārs Rancāns stāsta, ka vairākas psihiskas saslimšanas, to skaitā depresija un tās paveids – sezonālā depresija, saistītas ar cirkādo ritmu novirzēm. Arī tādām slimībām kā bipolārie traucējumi, Alcheimera slimība un šizofrēnija raksturīgi izmainīti miega un nomoda, apetītes un sociālās funkcionēšanas ritmi. Bioloģiskā pulksteņa novirzes gan pašas par sevi slimību neizraisa, taču var paildzināt vai saasināt simptomus.
Ziemas pavadone – depresija
“Depresīvas sajūtas ir pazīstamas gandrīz ikvienam. Diez vai ir cilvēks, kas kaut reizi dzīvē nav juties nomākts, grūtsirdīgs. Taču šīs sajūtas var pārtapt arī par ko vairāk. Trūkst dzīvesprieka, vairs nav intereses par lietām, kas kādreiz sagādāja prieku. Cilvēks šādā stāvoklī var ieslīdēt pavisam nemanot,” norāda psihiatrs. Par depresiju var runāt tad, ja šādas sajūtas ir katru dienu un bez pārtraukumiem ilgst vismaz divas nedēļas.
Depresijai raksturīgi trīs galvenie simptomi: nomākts garastāvoklis, palēnināta domāšana un samazināta kustību aktivitāte. Papildus var būt arī citas pazīmes, piemēram, pazemināts pašvērtējums, grūtības koncentrēties, atmiņas un miega traucējumi. Vairākiem depresijas simptomiem raksturīgs diennakts ritms, piemēram, garastāvokļa svārstībām. Arī viens no depresijas paveidiem – sezonālā depresija – cieši saistīts ar šiem ritmiem.
“Pacientiem ar sezonālu depresiju ir netipiski simptomi: miegainība, hiperfāgija jeb tieksme pārēsties, svara pieaugums, slikts garastāvoklis vakaros. Viņiem novēro sezonālas melatonīna svārstības,” stāsta psihiatrs. Lai būtu skaidrs, ka cilvēks tiešām cieš no sezonālās depresijas, tās izpausmēm rudens un ziemas periodā, retāk pavasarī, jāparādās vismaz divus gadus pēc kārtas.
Sezonālās depresijas rašanos izskaidro tā sauktā melatonīna teorija. Tās pamatā ir uzskats, ka melatonīns vairāk tiek sintezēts tumšajā diennakts laikā. Ar specifisku receptoru starpniecību tas kontrolē galvas smadzeņu daļu, kas ietekmē dažādu endokrīno struktūru darbību, traucējot serotonīna un dopamīna izdali. Vietās ar izteiktu gadalaiku maiņu arī melatonīna sezonālās svārstības novēro biežāk. Ne velti no sezonālās depresijas pārsvarā cieš ziemeļvalstu iedzīvotāji.
Gaismu, vairāk gaismas!
Depresijas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijās kā viena no izvēles metodēm cīņā ar sezonālo depresiju minēta gaismas terapija (fototerapija). Tajā tiek izmantota plaša spektra un spēcīgas intensitātes gaisma (bez kaitīgā UV starojuma) – līdz pat 10 000 luksiem. Salīdzinājumam: tiešos saules staros gaisma var sasniegt 100 000 luksu, labi apgaismotā birojā – ap 400, bet mājās – 50 luksu. Gaismas terapijas laikā pacients skatās uz spilgtu gaismu, kuras ietekmē smadzenes sakārto diennakts miega un nomoda ritmu, tajā skaitā miega hormona melatonīna ražošanu. Pakāpeniski uzlabojas garastāvoklis un mazinās citi sezonālās depresijas simptomi.
Elmāra Rancāna rīcībā nav informācijas, ka Latvijā kāds speciālists ar gaismas terapiju mērķtiecīgi ārstētu depresiju. “Lai to veiktu, nepieciešamas speciālas iekārtas un ārsts, kas uzņemtos ārstēšanas kursa vadīšanu, pretējā gadījumā tā būs pašārstēšanās,” viņš skaidro. “Protams, labāk atrasties spilgtā gaismā nekā nedarīt neko, bet šī metode vēl nav pietiekami izpētīta, lai varētu salīdzināt, kas ir efektīvāks – antidepresanti vai gaismas terapija. Turklāt, ja slimības diagnoze nav noteikta precīzi vai ja depresija ir smagā formā, efekts būs vēl mazāks.”
Interneta veikalos gaismas terapijas lampas nopērkamas, jau sākot no 26 eiro. Ar to starpniecību ikviens var mēģināt sakārtot savu bioloģisko pulksteni. Ja nelīdzēs, tad vismaz nekaitēs. Piemēram, Somijā gaismas terapijas kabineti tiek ierīkoti darbavietās, bet Zviedrijas pilsētā Ūmeo pirms dažiem gadiem autobusu pieturās tika uzstādītas speciālas gaismas terapijas lampas, lai cīnītos ar depresīvu noskaņojumu, ko izraisījis saules gaismas trūkums. Šajā pilsētā, kas atrodas 500 kilometru uz ziemeļiem no Stokholmas, decembrī dienas gaisma ir tikai četras stundas.
Cirkādā ritma miega traucējumi
❱ Miega fāzes nokavēšanas sindroms. Pūces tipa cilvēkiem bioloģiskais pulkstenis liek regulāri iemigt un mosties vēlāk, nekā ierasts. Viņi cieš no miega trūkuma, jo darba dēļ spiesti mosties agrāk, nekā to nosaka viņu iekšējais miega–nomoda ritms.
❱ Laika zonu šķērsošanas sindroms. Lai arī miega un nomoda ritms nav traucēts, tas ir pretrunā ar situāciju citā laika zonā. Ceļošana pāri vairākām laika zonām var izraisīt iemigšanas grūtības, miegainību, grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumus, nogurumu.
❱ Nakts darba vai maiņu darba sekas. No miega traucējumiem cieš ap 32% cilvēku, kas strādā naktīs, un ap 26% maiņu darba strādnieku. Daudziem tā arī neizdodas pielāgot savu miega un nomoda ciklu maiņu darbam, jo brīvdienās tas atgriežas normālās sliedēs.
Mūsu eksperts: Elmārs Rancāns, profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs
