Ziemas tumšā puse: Gaismas trūkuma dēļ bioloģiskais pulkstenis strādā neprecīzi 0
No rīta modinātājs zvana ierastajā laikā, bet nav spēka pamosties, jo aiz loga vēl tumšs un trūkst enerģijas sākt ikdienas gaitas. Prātā biežāk nāk drūmas domas, arī garastāvoklis noslīd zem nulles. Kas noticis? Visticamāk, ka iekšējais pulkstenis un oficiālie laikrāži netikšķ unisonā.
Šogad Nobela prēmiju medicīnā iešķīra trim ASV zinātniekiem par cirkādo jeb diennakts ritmu pētījumiem. Zināms, ka visām dzīvajām būtnēm, arī cilvēkiem, ir iekšējais bioloģiskais pulkstenis, kas palīdz pielāgoties regulāram 24 stundu ciklam. Zinātnieku atklājumi izskaidro, kā organisms spēj noregulēt bioloģisko pulksteni tā, lai tas sakristu ar ārējās vides pārmaiņām. Ar apskaužamu precizitāti tas pielāgo cilvēka fizioloģiju dažādām dienas fāzēm. Ja rodas nesakritība starp ārējo vidi un iekšējo bioloģisko pulksteni, piemēram, braucienā šķērsojot vairākas laika zonas, fiziskā un psihiskā pašsajūta pasliktinās. Cirkādajiem ritmiem pakļauta vairāku hormonu sekrēcija – diennakts tumšajā periodā palielinās melatonīna jeb tā saucamā miega hormona ražošana, savukārt kortizola un serotonīna jeb laimes hormona veidošanās samazinās. Tas ietekmē to, kad un cik ilgi guļam, ko ēdam, kad un cik daudz kustamies.
Bioloģiskais pulkstenis regulē arī ķermeņa temperatūru, asinsspiedienu, vielmaiņu, pat uzvedību un psihiskās funkcijas. Diennakts cikliskums parādās arī dažādu slimību izpausmēs, piemēram, iekaisuma procesi organismā aktivizējas agrās rīta stundās, bet osteoartrīta izraisītās sāpes visbiežāk moka naktīs.
Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs profesors Elmārs Rancāns stāsta, ka vairākas psihiskas saslimšanas, to vidū depresija un tās paveids – sezonālā depresija, saistītas ar cirkādo ritmu novirzēm. Arī tādām slimībām kā bipolārie traucējumi, Alcheimera slimība un šizofrēnija raksturīgi izmainīti miega un nomoda, apetītes un sociālās funkcionēšanas ritmi. Bioloģiskā pulksteņa novirzes gan pašas par sevi slimību neizraisa, taču var paildzināt vai saasināt simptomus.
Ziemas pavadone – depresija
“Depresīvas sajūtas ir pazīstamas gandrīz ikvienam. Diez vai ir kāds cilvēks, kurš kaut reizi dzīvē nav juties nomākts, grūtsirdīgs. Taču šīs sajūtas var pārtapt arī par ko vairāk. Trūkst dzīvesprieka, intereses par to, kas kādreiz sagādājis prieku. Cilvēks šādā stāvoklī var ieslīdēt pavisam nemanot,” norāda psihiatrs. Par depresiju var runāt tad, ja šādas sajūtas ir katru dienu un bez pārtraukumiem ilgst vismaz divas nedēļas.
Depresijai raksturīgi trīs galvenie simptomi: nomākts garastāvoklis, palēnināta domāšana un samazināta kustību aktivitāte, bet papildus var būt arī citas pazīmes, piemēram, pazemināts pašvērtējums, grūtības koncentrēties, atmiņas un miega traucējumi. Vairākiem depresijas simptomiem raksturīgs diennakts ritms, piemēram, garastāvokļa svārstībām. Arī viens no depresijas paveidiem – sezonālā depresija – cieši saistīta ar šiem ritmiem. “Pacientiem ar sezonālo depresiju ir netipiski simptomi – miegainība, hiperfāgija jeb tieksme pārēsties, svara pieaugums, slikts garastāvoklis vakaros. Viņiem novēro arī sezonālas melatonīna svārstības,” stāsta psihiatrs.
Lai būtu skaidrs, vai cilvēks tiešām cieš no sezonālās depresijas, tās izpausmēm rudens un ziemas periodā, retāk pavasarī, jāparādās vismaz divus gadus pēc kārtas.
Sezonālās depresijas rašanos izskaidro tā saucamā melatonīna teorija. Tās pamatā ir uzskats, ka melatonīns vairāk tiek sintezēts tumšajā diennakts laikā. Ar specifisku receptoru palīdzību tas kontrolē galvas smadzeņu daļu, kas ietekmē dažādu endokrīno struktūru darbību, traucējot serotonīna un dopamīna izdali. Vietās ar izteiktu gadalaiku maiņu arī melatonīna sezonālās svārstības novēro biežāk. Ne jau velti no sezonālās depresijas pārsvarā cieš ziemeļvalstu iedzīvotāji.
Gaismu, vairāk gaismas!
Diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijās kā viena no izvēles metodēm cīņā ar sezonālo depresiju minēta gaismas terapija (fototerapija). Tajā tiek izmantota plaša spektra un spēcīgas intensitātes gaisma (bez kaitīgā UV starojuma). Gaismas terapijas laikā pacients skatās uz spilgtu gaismu, kuras ietekmē smadzenes sakārto diennakts miega un nomoda ritmu, arī miega hormona melatonīna ražošanu. Pakāpeniski uzlabojas garastāvoklis un mazinās citi sezonālās depresijas simptomi.
E. Rancāna rīcībā gan nav informācijas, ka Latvijā kāds speciālists ar gaismas terapiju mērķtiecīgi ārstētu depresiju. “Protams, labāk atrasties spilgtā gaismā, nekā nedarīt neko, bet šī metode vēl nav pietiekami izpētīta, lai varētu salīdzināt, kas ir efektīvāks – antidepresanti vai gaismas terapija. Turklāt, ja diagnoze nav precīza vai ja depresija ir smagā formā, efekts būs vēl mazāks.”
Interneta veikalos gaismas terapijas lampas nopērkamas jau pat par 26 eiro. Ar tām ikviens var mēģināt sakārtot savu bioloģisko pulksteni. Ja nelīdzēs, tad vismaz nekaitēs. Piemēram, Somijā gaismas terapijas kabineti tiek ierīkoti darbavietās, bet Zviedrijas pilsētā Ūmeo pirms dažiem gadiem speciālas gaismas terapijas lampas tika izvietotas pat autobusu pieturās. Šajā pilsētā, kas atrodas 500 kilometrus uz ziemeļiem no Stokholmas, decembrī dienas gaisma ir tikai četras stundas.
Cirkādā ritma miega traucējumi
Miega fāzes nokavēšanas sindroms. “Pūces” tipa cilvēkiem bioloģiskais pulkstenis liek regulāri iemigt un mosties vēlāk, nekā ierasts. Viņi cieš no miega trūkuma, jo darba dēļ spiesti mosties agrāk, nekā to nosaka viņu iekšējais miega–nomoda ritms.
Laika zonu šķērsošanas sindroms. Lai gan miega un nomoda ritms nav traucēts, tas ir pretrunā ar situāciju citā laika zonā. Ceļošana pāri vairākām laika zonām var izraisīt iemigšanas grūtības, miegainību, grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumus, nogurumu.
Nakts darba vai maiņu darba sekas. No miega traucējumiem cieš ap 32% cilvēku, kas strādā naktīs, un ap 26% maiņu darba strādnieku. Daudziem tā arī neizdodas pielāgot savu miega un nomoda ciklu maiņu darbam, jo brīvdienās tas atgriežas normālās sliedēs.
