Ziemas riepas vairs nav obligātas, bet nepieciešamas 1
Jau nomainīji? Laikam rīdzinieks vai liepājnieks esi. Un šogad gandrīz velti valkātos ziemas apavus saudzēt nolēmis.
Apsveicu. Lai gan pats, ilgtermiņa laika prognozēs skatīdamies, esmu nolēmis nesteigties – marta beigu naktis ir aukstas un ar sniegu. Un tiem, kas dara līdzīgi, ir vēl laiciņš šī gadalaika dotās iespējas apdomāt un izmantot.
“Ziemenes” nost neņemt?
Jautājums, tā teikt, sens. Sācies toreiz, kad ziemas periodam noteiktais protektora dziļums Latvijā sasniedza četrus milimetrus. Proti, pusi no jauna. Un, ja nu gandrīz līdz šai normai esi nobraucis aprīlī, nākamajā ziemā noteikumu (un drošības!) rāmjos nenoturēsies.
Mest šitos vēl tīri glītos ritenīšus miskastē? Izšķērdība. Dabas piesārņošana ar “atkritumu”, kurš tāds nemaz nav. Jābrauc tālāk. Šaubies par ziemas riteņa piemērotību vasarai? Nevajag. Uz sausa asfalta tava pusbrauktā ziemene būs laba.
Dažādu “ekspertu” pļāpas par ļodzību, pārlieku mīkstumu utt. ir pārspīlējumi un nepārprotama vēlme kādu ievilināt bodē un tur vismaz pārsimt eiro atstāt. Mūsu klimatā, mūsu valstī atļautajos ātrumos ar ziemas riepu braukt vasarā var. Un vajag. Lai ietaupītu iespējami dārgam un labam pirkumam rudenī. Slapjā jūnija dienā ziemas 4 mm protektors būs labāks par likumam atbilstošu vasaras 2 mm. Mežā – ja dosies bekot – tas pārspēs pat dziļāku vasaras rakstu.
Varbūt pirkt vissezonas riepas?
Lai no līdzīgām pārdomām izvairītos kādus gadus divus trīs, par šādu variantu noteikti ir vērts padomāt. Sevišķi šīs ziemas gaismā. Nu nevajag šādā klimatā polāras vai radžotas riepas.
Maldīgi domāt, ka tās izglābs epizodiskajos melnā ledus vai īslaicīga sniega uzbrukumos. To atvairīšanai vajadzīgas nevis dārgas lameles vai naglas, bet piesardzība.
Termometram auto panelī tuvojoties nullei, diemžēl tik retā prasme pārsteiguma brīdī saglabāt mieru un – šķietams paradokss – nedarīt neko. Pat instinktīva gāzes pedāļa atlaišana uz melnā spoguļa var izraisīt slīdi. Arī ar naglotām riepām. Dažreiz ar tām pat dziļāku, jo auto pārsvarošanās, dzinējam bremzējot, būs straujāka.
Vissezonas kompromisa piedāvājumi ir interesanti. Tie nav dārgāki par sezonālajiem, tie ietaupa vismaz četras, iespējams, sešas (ja izturēs trīs gadus) maiņas procedūras. Tātad kādus 100–150 eiro. Pats biju nobriedis tos izmēģināt. Eksperiments tika atlikts, jo nomainīju auto, jauno saņēmu komplektā ar divām jaunām un visai labu firmu ziemas un vasaras riepām. Šajā sakarā dzima vēl divi secinājumi.
Ja vien vari…
Trīs sezonas tīšām braucu ar Ķīnas riepām. Un biju gluži apmierināts. To saķeres īpašības bija (un ir) pilnīgi apmierinošas. Dilums pat labāks, nekā gaidīts. Ziemenes (“West Lake”) pārdodot bija vēl vismaz vienas nākamās sezonas prasībām atbilstošas.
Kopumā – normāli ekonomiskās klases produkti, kuru lietošanu trūcīga budžeta rīkotājiem turpināšu rekomendēt. Bet… Brauciens ar “premium” tomēr ir mazliet citāds. Pirmkārt, klusāks, tāds kā maigāks. Otrkārt – laikam jau ziemas riteņu rites pretestība ir maķenīt mazāka, ko acīgi fiksē degvielas patēriņa rādītājs. Atšķirības vadāmībā sniega un ledus trūkums gan neļāva sameklēt, tomēr saku – ja vien vari, ņem tomēr kaut ko dārgāku.
Labāk diski rezervē
Vēl viens tēriņš, kuru atļāvos gan ērtību labad, gan paredzot investīcijas rentabilitāti, – nopirku disku komplektu. Kļuvu patstāvīgs – ziemai vai vasarai nākot, varu iztikt bez servisa rindām un tēriņiem, pats mainīt nevis riepas, bet riteņus, manuprāt, īstajā brīdī.
Disku pirkums piedevām varētu būt ļoti izdevīgs tiem, kuri beidzot sapratuši, ka derētu izbēgt no viņu īpašumā esošajām modīgā lielo collu un zemā profila lamatām. Smuki jau šie rati daudziem šķiet.
Bet ne braucienam pa Latviju labi, ne riepu maiņas brīdī ekonomiski tie nav. Riepu cenas strauji aug ar katru diska collu virs 16. Sevišķi “premium” zīmoliem. Bet vairākumam auto ir pieticīgākas, racionālākas alternatīvas.
Desmit gadus vecam “Audi A4” (pērn populārākais Latvijā importētais lietotais auto) der riteņi no 205/60 R16 līdz 255/35 R19. Ja, piemēram, gribu braukt ar augstākās klases “Michelin” riepām, cenas būs attiecīgi ap 110 un 200 par vienu. Pat ļoti glītu vieglmetāla disku komplekts (16 collas) dabūjams par kādiem 300. Rentabli?
Sava auto piemērotos disku izmērus ļoti ātri un ērti varat atrast interneta vietnē https://www.wheel-size.com/. Tur redzamais turklāt dzēš tik izplatīto aplamo pieņēmumu, ka R16 ritenis būs “mazāks”. Muļķības. Ārējais (jeb rites) diametrs visām versijām ir vienāds – 66,5 cm. Un bedrēs drošākais, komfortablākais būs tas ritenis, kura disks mazāks un riepa augstāka.
Vēlreiz par ķīniešiem
Gribu “Michelin”, “Bridgestone”, “Good Year” vai vismaz šo trīs līderu atzarus. Pirmajam tie ir “BF Goodrich”, “Kleber”, “Uniroyal” un “Riken”. Otrajam – “Firestone”, “Daytona” un “Europa”. Trešajam – “Dunlop”, “Fulda”, “Falken” un “Kelly”. Tik tālu (un vēl ar riepu ražotāju ranga sekotājiem “Yokohama”, “Pirelli”, “Cooper Tire”, “Continental”) viss skaidrs. Šos vārdus atceramies un pieņemam kā kvalitātes garantiju. Ja naudas nepietiek un riepu tirgus interneta vietnēs par galveno kritēriju izvirza cenu, sākas mērens mulsums. Kas tie tādi!? Te daži piemēri.
“Austone”. Firmas dzimtene Austrālija, uzņēmumi daudzviet pasaulē. Arī Ķīnā, kur tos vada vācu speciālisti. Produkcija nopērkama vairāk nekā 100 pasaules valstīs.
“Roadstone”. Ciltstēvs šai firmai ir mums pazīstamākais Korejas “Nexen”. Ražotnes Ķīnā un Korejā. Pārdošanas tīkls aptver arī Vāciju un ASV.
“Ovation”. Īsts ķīnietis. Kā visiem šiem nosaukums izcelsmes zemi neizceļ, drīzāk maskē. Divas rūpnīcas. Ar Eiropā ražotām iekārtām aprīkotas. Ražošanas apjoms ap 12 miljoniem riepu gadā.
Un tā tālāk. Globāli, angļu cilmes nosaukumi. Tālās austrumzemes izcelsme. Lai gan gadās pārsteigumi. “Saetta”, piemēram. Pavisam nesen dibināts uzņēmums Itālijā. Pieder itāļiem, nevis ķīniešiem. Lai gan saknes tomēr austrumnieciskas – pirms tam šeit bija japāņu “Bridgestone” rūpnīca.
“Norrsken”. Gribēju jau teikt – te gan no ķīniešiem vai japāņiem ne miņas. Īsta zviedru firma. Bet nākas precizēt – šis produkts ir restaurācija. Nolietotu “premium” modeļu karkasi ar jaunu protektoru. Un tas “premium” var būt no Austrumiem nācis… Vēl viena ekonomiska un ekoloģiska firma – “Profil Tires”. Mītnes zeme Polija. Un tā tālāk.
Plaša kļuvusi riepu ražošanas pasaule. Un, lētākos risinājumus meklējot, es ieteiktu pārlieku nepaļauties uz lielu un mazu veikaliņu pārdevēju stāstiem. Gan savtīgi tie var būt, gan nepietiekami kompetenti. Paklausieties, tad ejiet mājās un tā krietni pasērfojiet interneta okeānā. Tas ir krietni plašāks un uzticamāks informācijas avots.
Droša brauciena pamatprincipi
Atļaujiet atgādināt dažus ar riepām saistītus droša brauciena pamatprincipus. Satiksmes noteikumu un tehniskās apskates prasītie 1,8 mm protektora dziļuma arī vasarā ir nožēlojams arhaisms, kas derēja Brežņeva laiku šaurajiem ritenīšiem, bet mūsdienu platos, skaistos riteņus var pacelt akvaplanēšanā pat tad, ja atļautie ātruma limiti nav pārsniegti.
Plika (vai ar minimālu protektoru) riepa ir saķerē līdzvērtīga jaunai tikai ļoti mazā ātrumā vai uz sausa, tīra asfalta (pēdējā gadījumā pat pārāka – sacīkstēs taču brauc ar “slikiem”).
Bet ne jau vāja saķere ir sliktākais. Tai var pielāgoties. Sliktākais ir saķeres mainīgums, ceļa apstākļiem mainoties. Un Latvijā tie mainās gandrīz nepārtraukti. Pat uz Jūrmalas šosejas vai Brīvības ielas, par reģionālo un vietējo ceļu “lupatdeķiem” nemaz nerunājot. Manevra sākumā tu vari būt uz sausa (vai sausāka) ceļa, sākt virziena maiņu, kā biji iecerējis, bet tad nāk peļķe, kurā auto vairs negriežas, tu instinktīvi (un aplami) griez stūri vairāk.
Efekta nekāda, līdz – un tad ir ziepes! – riteņi atkal nonāk sausā vietā un, pārlieku sagriezti, rauj tevi… Vienu ceļmalas kokā, otru – pretimbraucošā kravinieka purnā…
Bet naudas nepietiek un tiek “gāzts” ar plikām. Vai nopirktas divas svaigas, štukots, kur tad nu tās likt – priekšā vai pakaļā? Liksi priekšā, slapjā līkumā var pietikt ar gāzes atlaišanu vien, lai sāktos klasiska nevadāma sānslīde. Montēsi pakaļgalā, līdzīgos apstākļos auto stums degunu uz grāvi.
Tātad – pietiekami dziļš (un visiem riteņiem līdzīgs) protektora raksts ir absolūta nepieciešamība. Un nebūt nav tik ļoti svarīgi vai slikti, ja tas Ķīnā taisīts vai Zviedrijā atjaunots.
