Egle 0
Svētku rota labai elpai
Egli Līga Reitere neliek vienā ierindā ar priedi un kadiķi. “Latvijā egli uztver citādi, tā saistās ar veļu laiku un kapiem. Piemēram, Kurzemē, nākot no mirušā apbērēšanas, visiem noper kājas ar egļu zariem, lai aizgājējs nepin soļus, lai klātesošie nevelk veli sev līdzi.
Ziemā skujotus egļu zarus liek uz mājas sliekšņa – ienācējs gar tiem notīra sniegotos apavus, lai neienestu mājā grūtumu un smagumu,” skaidro Līga.
Egle, kā zināms, ir Ziemassvētku laika rota. Ja grib rotāt māju, labāk vāzē likt prāvus sveķainus zarus ar čiekuriem. Vienlaikus iegūst labumu veselībai, jo telpu piepilda egles smarža, gaiss kļūst tīkamāks.
Adventa un Ziemassvētku laikā gaidām jaunu sākumu, ceram uz vieglāku gaitu, izdošanos. Skuju smarža ļauj vieglāk elpot, turklāt šis aromāts, ienākot cilvēkā caur elpceļiem un ādu, palīdz gluži fiziski sajust vieglumu.
Pēcsvētku noderīgums
Nereti dod padomus, ko pēc svētkiem iesākt ar nokaltušo skujkoku. Skujas gan nebūs izmantojamas, tām maza vērtība, taču pašu egli var pārvērst noderīgā lietā.
Ņem patievas egles galotnes daļu ar visiem zariņiem, tos apgriež, atstājot apmēram sprīdi garus, un visu nomizo. Šādu mieturi izmanto sīpolu glabāšanai – tos, sasietus pārīšos, sakarina zaros. Mieturis arī noder, lai pagatavotu kartupeļu biezputru, kā Līga saka, ar to labi putru buksēt, labi šūmējas.
No nomizotas egles vidusdaļas ar īsāk apgrieztiem zariem iegūst labu pakaramo virtuvei vai vannasistabai. To piestiprina pie sienas un pakarina dvielīšus.
Sveķu ziede
Vērts pameklēt egles sveķus – tos var ar nazi nokasīt no stumbra un lielajiem zariem. Sildot kopā ar bišu vasku, iegūst biezu masu. Šo paņēmienu Līgai iemācījis tēvs, kurš ziedi smērējis uz sasprēgājušiem papēžiem, – pēdas ātri sadzijušas, kļuvušas mīkstas. Tā labi aizvelk arī slikti dzīstošus pušumus.
