“Nav brīvu vietu.” Ziemas prieki pandēmijas apstākļos. Svarīgākais, kas jāzina 2
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma beidzot iestājusies ziema ar salu un sniegu, mudinot pasteigties ziemas prieku baudītājus. Vadošie Latvijas slēpošanas kalni pirmos slēpotājus sagaidīja jau drīz pēc sala iestāšanās decembra otrās dekādes sākumā, taču Covid-19 pandēmija ieviesusi būtiskas izmaiņas ierastajā kalnu izmantošanas kārtībā.
Lai tiktu uz pāris stundām paslēpot, jāpiesakās rezervēšanas sistēmā “Bookla”, kas regulē, cik cilvēku vienlaikus drīkst atrasties uz kalna, nepārkāpjot valstī noteiktos pulcēšanās un distancēšanās ierobežojumus.
Viens no flagmaņiem – Gaiziņš
“Kopš slēpošanas sezonas sākuma mums ir bijušas tikai četras brīvdienas. Darba laiks ir sadalīts ik pa divām stundām ar 45–50 cilvēkiem, kas var atrasties trases teritorijā. Situāciju kontrolē trīs cilvēki – viens palīdz pie pacēlāja pieāķēties, otrs kalna galā uzrauga noāķēšanos, bet trešais ir rindas regulētājs, kurš seko līdzi attālumam starp gaidītājiem,” jauno kārtību ieskicē slēpošanas kalna “Gaiziņš” saimnieks Juris Stradiņš.
Attālums starp pacēlāja enkuriem ir 25 metri, un tas nozīmē, kamēr divdesmit cilvēki brauc ar pacēlāju kalnā, apmēram desmit slēpo lejā un piecpadsmit stāv pie pacēlāja.
“Drūzmēšanās nenotiek, jo lejā ir tunelis, lai izretinātu gaidītājus. Atpūtas kompleksā darbojas arī kafejnīca, kur var pasūtīt siltu maltīti, lai to notiesātu svaigā gaisā. Sākumā bažījamies, kā būs, bet cilvēki ir noilgojušies pēc ziemas, ar sapratni izturas pret ierobežojumiem, bauda atpūtu un priecājas. Visas dienas garumā kurinām arī divus ugunskurus, lai visiem mājīgāk,” stāsta kalna saimnieks.
Sniega segai pārklājot Kurzemi, var teikt, ka nu jau ziemas priekus var baudīt visā Latvijā. Sākusi darboties arī “Lemberga hūte” Ventspilī (iesācēju mācību trase), “Rāmkalni”, Rēķu kalns Madonas pievārtē, kas pērn nestrādāja. Klāt nākusi jauna slēpošanas vieta Sarkaņkalns (203,5 m v. j. l.) Rēzeknes novada Verēmu pagastā pie Adamovas ezera. Te darbojas divi pacēlāji (lielais “tablešu” un mazais “troses” pacēlājs), pieejamas vairākas trases gan lēzenajā, gan stāvajā kalna pusē, tostarp arī ragaviņu nogāze.
Slēpošana jāplāno laikus!
Sakarā ar neparasto situāciju (pandēmija, daudzi Alpu kūrorti ārzemniekiem slēgti) šoziem kalnu slēpošana pārvērtusies par teju neiespējamo misiju. Par to pārliecinājos pats, vēlēdamies rezervēt laiku Milzkalnā, kur rezervācija tiek atklāta katru dienu plkst. 13 uz trešo dienu, piemēram, 15. janvārī uz 17. janvāri.
Jau pēc pāris minūtēm “Bookla” sistēmā parādījās uzraksts: “Nav brīvu pieraksta vietu”, un tā vairākas dienas pēc kārtas.
Milzkalns stundā vienlaikus uzņem 60 slēpotājus, un vietas tiek momentā izķertas. Sistēmas priekšrocība ir tā, ka par rezervāciju uzreiz nav jāmaksā un to var anulēt, ja nu tomēr nesanāk atbraukt uz kalnu. Tā ir pēdējā cerība tiem, kuri nepaspēja ieklikšķināt savu laiku.
Savukārt Riekstukalnā rezervācija tiek atvērta ik dienu plkst. 12 katrai ceturtajai dienai uz priekšu, Ozolkalnā pie Cēsīm – katru dienu plkst. 21 trīs dienas uz priekšu (vienai dienai), bet Siguldas pilsētas trasē – reizi trīs dienās plkst. 18 trīs dienām uz priekšu. Savukārt Žagarkalnam/Cīruļkalnam ir sava rezervācijas sistēma ar soli divas dienas iepriekš, un šajā nedēļas nogalē te darbosies arī Skolnieku kalns, varbūt pat Garais kalns, rodot iespēju ierasties lielākam skaitam slēpotāju.
Labāka situācija ir Latgalē Egļukalnā (Daugavpils nov.) un Sarkaņkalnā, kur slēpotgribētāju nav tik daudz un šobrīd pieejama laiku izvēle. Pacēlāja kartes iegādei uz vienu stundu jārēķinās ar 8–13 eiro, uz divām stundām pāris eiro nāks klāt.
Svarīgi atcerēties, ka, arī braucot uz kalnu, maskas tomēr jāņem līdzi. Tās noderēs, gan gaidot rindā, gan saņemot nomas pakalpojumus, kaut ekipējuma izsniegšana tiek organizēta ārā vai pie lodziņa.
Smeceres sils – distančnieku paradīze
Pēdējās dienās sniega sega būtiski papildinājusies visā Latvijā, un nedēļas nogalē sinoptiķi sola kārtīgu salu, tādēļ īstais laiks sameklēt noputējušās distanču slēpes, lai izveidotu savu veselības trasīti pa mežu, pļavu vai tīrumu dzīvesvietas tuvumā, vai arī dotos uz kādu profesionāli veidotu trasi, piemēram, Smeceres silu Madonā.
Šis atpūtas komplekss piedāvā arī nakšņošanu mājīgos guļbūves namiņos, kas šā brīža apstākļos lieliski piemēroti ģimeņu atpūtai. Tādēļ brīvdienās atpūsties pie mums ierodas cilvēki no visas Latvijas, atklāj sporta biedrības “Savējie M” slēpju nomas vadītājs Juris Borovikovs. Te izbūvēta arī starptautiskajiem standartiem atbilstoša biatlona šautuve.
Citus gadus gandrīz katru sestdienu svētdienu Smeceres silā notika dažāda mēroga sacensības un ierindas slēpotāji trases varēja izmantot tikai pēcpusdienā. Tagad līdz 7. februārim – ārkārtas stāvokļa beigām – sacensības netiek rīkotas, un sniega priekus pilnībā var izbaudīt valsts iedzīvotāji. Tā arī notiek, par ko pārliecinājos aizvadītās nedēļas nogalē, kad Smeceres silā valdīja patiešām jauka, ģimeniska atmosfēra. Ar pilnu jaudu strādāja sniega lielgabali, bērni un vecāki kopā slēpoja gan mazo (1 km), gan lielo (2,5 km) apli ap sporta bāzi un, ja vēlējās, varēja doties 15 km garajā meža trases piedzīvojumā vai šļūkt ar ragaviņām no slidkalniņa un izmantot sniega rampu. Spriežot pēc brīvu vietu trūkuma auto stāvlaukumā, cilvēku bija daudz, taču uz trasēm to nevarēja manīt. Maksa par slēpošanu simboliska – 1 eiro bērniem, 2 eiro pieaugušajiem par dienu, nomas slēpošanas komplekts attiecīgi 3 un 6 eiro. Trases ir apgaismotas līdz plkst. 20.
Ar distanču slēpošanu var nodarboties arī ziemas sporta centrā “Mežinieki” Alūksnē, kur pieejama apgaismota piecu kilometru trase gan slidsolim, gan klasiskajam solim. Vēl ir viena un divu kilometru apļi, kā arī slēpošanas stadionā noblietēts aplis bez kāpumiem iesācējiem. Slēpot iespējams arī sporta bāzes “Jankas – Jaujas” teritorijā pie Pļaviņām, slēpošanas un biatlona kompleksā “Priekuļi” pie Cēsīm, Jēkabpils Mežaparkā, Valmieras “Baiļos” un citviet Latvijā, pateicoties vietējo entuziastu pūlēm.
Citi ziemas prieki
Ierobežojumu dēļ aktīvās atpūtas pasākumi pašlaik plaši netiek reklamēti, taču meklējot, iespējams, var atrast iespējas arī paslēpot zirgu vai suņu vilktā pavadā, kaut daudzi kādreizējie šādu pakalpojumu sniedzēji vairs ar to nenodarbojas, piemēram, “Forsteri”. Pie ziemas priekiem noteikti pieskaitāmas arī pastaigas dabā.
Dziļā sniega dēļ daudzas dabas takas varētu būt grūti pieejamas, taču izslēpojamas vai izbrienamas ar sniega kurpēm. Ja negribas nekur tālu doties, janvārī vēl iespējams apmeklēt pastaigu taku “Ziemas gaismas dārzs” LU Botāniskajā dārzā (Kandavas ielā 2), kur vienvirziena maršrutā apskatāmas divdesmit gaismas instalācijas, kuras veidojuši labākie Latvijas gaismotāji. Takas ierīkotāji noteikuši desmit metru distancēšanos katrai mājsaimniecībai. Biļetes 6–10 eiro (bērniem līdz 7 g. v. un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – bez maksas) iegādājamas “Biļešu paradīzē” uz noteiktiem laikiem.
Kā uzzināju Rīgas domē, šobrīd pilsētā darbojas bezmaksas mākslīgā ledus slidotavas pie 84. vidusskolas, Daugavgrīvas vidusskolas, reģionālajiem sporta centriem “Sarkandaugava” un “Ķengarags” un Ziemas sporta un atpūtas parkā Uzvaras bulvārī.
Galvaspilsētā ar pilnu jaudu jau darbojas arī slēpošanas trase un inventāra nomas punkts gan Uzvaras bulvārī, gan Lucavsalā. Tuvākajā laikā tiks uzsākta trases ierīkošana pie Rīgas 84. vidusskolas sporta laukuma Lielvārdes ielā 141. Slēpošanas trases būs pieejamas bez maksas, bet nomas punkti strādās no plkst. 10 līdz 21. Vairāk: “www.rigaslepo.lv”.
Publiskā slidošana ledus hallēs vietām ir atļauta (“Volvo” – Rīgā, Jūrmalas gatvē 78d), vietām vēl ne (Jūrmalā, Majoros), izmaiņām jāseko līdzi šo sporta kompleksu mājas lapās.
