Ziemas “otrā viļņa” epicentrā: kā Mareks ik rītu četros tīra sniegu, lai mēs uz darbu varētu braukt droši 6
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ziema nepadodas. Sieviešdienas agrā rītā sniegpulksteņu un pavasara cīruļu dziesmu vietā šogad pieklājīgs sals un ledaini balti ceļi. Mazliet arī snieg, un līdz ar to bija pienākusi kārta iepriekš aizrunātam izbraucienam ziemas ceļu dienesta mašīnas kabīnē, lai paskatītos – kas tas ir par “zvēru”, kurš puteņos un atkalās, baltas ugunis zibinot, bruņots ar lāpstām un sāls maisījumu, jau naktī sāk “dauzīties” pa ceļiem, lai tie būtu izbraucami, kad esam modušies un sākam kustēt savās ikdienišķajās darīšanās.
Laiks pēc pasūtījuma nav nekad
Nopietnākais valsts autoceļu caurbraucamības nodrošinātājs ir VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU). Ziemas laikā tā dienests dežūras veic 24 stundu režīmā no 1. novembra līdz 31. martam. Vadoties pēc laika apstākļiem, šis periods var būt arī mainīts. Galvenie ziemas sezonas darbi ir autoceļu brauktuvju attīrīšana no sniega un slīdamības samazināšana, t. sk. preventīvā kaisīšana.
Ar sniega mašīnu jau bija sarunāts izbraukt februārī, bet… Pārstāja snigt, kaut arī sals turējās braši. Tad atkal neraksturīgais siltums, ardievas sniegam. Nepagāja pāris nedēļu, un laika apstākļi atkal strauji mainījās. Kā vīri mēdz teikt – situācijas mēdz strauji mainīties, kā dažbrīd hokejā, un tādā režīmā sniega mašīnu šoferiem jādzīvo katru sezonu. Tāda profesija!
LAU rocība un ceļu klases
LAU ziemas dienestā ir vairāk nekā 600 dažādas tehnikas vienības: 209 kravas automašīnas, kas aprīkotas ar kaisīšanas iekārtām un sniega lāpstām, 166 greideri, 119 ekskavatori, 112 traktori un 13 buldozeri.
Noliktavās slīdamības samazināšanas materiālu krājumi: vairāk nekā 50 000 t sāls (apmēram 1000 vilciena vagoni) un 25 000 t smilts/sāls maisījuma (apmēram 490 vagoni), nepieciešamības gadījumā noliktavās esošo slīdamības samazināšanas materiālu savlaicīgi papildina.
Operatīvos lēmumus par nepieciešamo uzturēšanas darbu veikšanu pieņem ziemas dienesta dežuranti, kuri strādā pēc saskaņota grafika. Piemēram, vienā iecirknī var būt četri dežuranti, kas, savstarpēji mainoties, nodrošina darbu nepārtrauktību. Ziemas dienesta darbu nodrošināšanā LAU kopumā ir iesaistīti vairāk nekā 800 darbinieku no dažādām amatu grupām (tehnikas vienību vadītāji, ziemas dienesta dežuranti, ceļu meistari u. c.).
Informāciju par autoceļu stāvokli iegūst no vairāk nekā 50 meteostacijām, kas izvietotas uz Latvijas galvenajiem autoceļiem, veicot tiešos novērojumus un analizējot laika apstākļu prognozes, saņemot informāciju no ceļu lietotājiem, dienestiem, lietotnes “Waze”, kā arī izmantojot mobilo virsmas sensoru datus.
Latvijā ir noteiktas piecas valsts autoceļu uzturēšanas klases – A, A1, B, C un D – atkarībā no ceļu klasifikācijas (galvenais, reģionālais, vietējais), satiksmes intensitātes, seguma tipa, tehniskā stāvokļa un sociālekonomiskās nozīmes. Ziemas uzturēšanas klases piešķir, ņemot vērā autoceļa satiksmes intensitāti un segumu – asfalts, grants. Uzturēšanas darbi notiek prioritārā secībā, pamatojoties uz uzturēšanas klasēm A (augstākā), A1, B, C un D (zemākā).
Pieļaujamais sniega biezums uz autoceļa brauktuves mainīgos laika apstākļos A un A1 uzturēšanas klases autoceļiem var būt seši centimetri. Savukārt B uzturēšanas klases autoceļiem astoņi centimetri, C uzturēšanas klasei 10 cm, D uzturēšanas klases autoceļiem pieļaujamais sniega biezums netiek normēts.
LAU iecirknī pirms Langstiņiem
Katrai ziemas dienestā iesaistītajai automašīnai ir savs noteiktais maršruts, kurā tā veic uzdotos darbus. LAU iecirknī pirms Langstiņiem man bija jāierodas pirms plkst. 4.00.
Aptuvenais maršruts vienai mašīnai ir līdz 100 km, ko parasti veic trīs līdz četrās stundās. Šajā iecirknī ir desmit pielāgotas kravas mašīnas – īstas sniega tīrīšanas karalienes ar frontālo un sānu lāpstu, četriem velkošajiem riteņiem, sāls kasti (ietilpība līdz 8 m3), ūdens tvertnēm (ietilpība līdz 2 m3), rievošanas nažiem u. c.
Iepazīšanās ar izbraukuma komandieri – “Scania” automašīnas šoferi Mareku Davidsonu notiek pie sāls noliktavas. Iekrāvējs stīvējas ar maršrutam nepieciešamā sāls kubikmetru iebēršanas auto kravas nodalījumā, un līdz ar to viss ir sagatavots: varam braukt!
Stabils darbs, apmierināts ģimenes cilvēks
Mareks ir no Limbažu puses, bet nu jau gadus divdesmit – rīdzinieks. Ar sniega mašīnu brauc jau četrpadsmito gadu. Jā, ilgi, un var redzēt, ka ir apmierināts. Lai arī ziemā ir tā lielā nenoteiktība ar laika apstākļiem un pastāvīgs sniega vai ledus stresiņš, kopumā ar darbu viņš ir apmierināts. Valsts kapitālsabiedrības stabilitāte viņam kā ģimenes cilvēkam ir ļoti svarīga, alga pieklājīga, ziemā par virsstundām – piemaksas.
Kas pēc sezonas? Mašīnas ir universālas: noņem lāpstas un bunduļus, uzliek kravas kasti vai treileri. Darba uz ceļiem netrūkst nekad. Mareks iesmej, ka šīm mašīnām varbūt vienīgi lielgabalu nevarot uzmontēt, pārējo – pilnīgi droši.
Pirmos kilometrus no bāzes mašīna brauc paceltām lāpstām – citu maršrutā darboties aizliegts pēc instrukcijas. No Rīgas apvedceļa iegriežam uz Stopiņu ceļa, un sākas Mareka darba maršruts.
Sniega nav pārāk daudz, kaut arī dažā vietā priekšējā lāpsta uzmet diezgan augstu vilni. Kad esot slapjais sniegs, šļakatas lidojot pat metrus 20–30 tālu aiz brauktuves. Vienā virzienā, izmantojot abas lāpstas, mašīna spēj paņemt un notīrīt sešu līdz pat septiņu metru platumu. Šajā reizē sānu lāpstu šoferis izmanto reti – krustojumos vai retajās vietās ar divām joslām vienā virzienā.
Kā tad ar to sāli? Izrādās, nekāda “vārīšana” nenotiek. Sāls šķidruma maisīšana notiek turpat mašīnas agregātos, un to vada elektronika. Abas ledu kausējošā šķidruma sastāvdaļas arī mašīnā glabājas atsevišķi – sāls sausā veidā kravas kastē un ūdens tvertnēs.
Tā kā šajā reizē sniega un ledus nebija pārāk daudz, šoferis speciālajā elektronikas “kastītē” iestatīja režīmu par 30 gramiem sāls uz kaut kādiem standartiem atbilstošajām vienībām (max. esot 40 grami, min. – 20 grami). Šķidruma izklaide notiekot praktiski visā brauktuves platumā, tādēļ, braucot maršrutā atpakaļceļā, lāpstas tīra pretējo pusi, bet sāls padeve ir izslēgta.
Mitrās sāls tehnoloģiju lieto, asfalta seguma virsmas temperatūrai esot līdz -10 oC. Tad tai ir efekts, mazina apledojuma veidošanās iespējamību, kausē ledu un sniegu, kā arī samazina slīdamību. Savukārt gaisa temperatūrā zem -10 oC izmanto smilts-sāls maisījumu, lai palielinātu saķeri, jo sāls vien zemā temperatūrā ledu izkausēt vairs nespēj.
Ko Mareks domā par mūsu “iesālītajiem” ceļiem, kad pats ir vienkāršs autobraucējs ar savu mašīnu? Nu, nekas labs tehnikas ilgmūžībai tas neesot vis. No savas pieredzes zina, ka gados vecākas mašīnas pret sāls izraisīto koroziju esot izturīgākas par jaunajām.
Ilgi neturot arī darba vāģi. Viņa “Scania” desmit gadu robežai vēl tikai tuvojas, bet rāmis un ritošā ir sāls saēsta, kaut arī dzinējs – tuvu kā jauns, jo nobraukums, salīdzinot ar tālbraucēju fūru vilcējiem, gandrīz vai smieklīgs.
Maršruts Marekam, protams, zināms no galvas. Varam mierīgi runāties, kamēr viņš ar vienu roku stūrē, bet ar otru koriģē lāpstas kompi vai sāls padeves “kasti”. Maksimālais darba ātrums 50 km/h. Diezgan daudz visādu ceļa kabatu, loku un griešanās, jo daudzās vietās atduramies pie Rīgas robežas, kur sākas pilsētnieku uzņēmuma teritorijas.
Braucam arī pa B klases ceļiem. Mareks stāsta, ka puteņu laikā ceļu tīrītājiem tie esot paši bīstamākie, jo ietvju nav un cilvēki mēdzot iet arī naktī pa ceļa vidu. Baltajā ieraugot kādas pēdas, uzreiz kājas paliekot stīvas, pamatīgs iespringums un koncentrēšanās, kamēr gājēju izdodas ieraudzīt un izvairīties no negadījuma.
Garajā sniega mašīnas šofera karjerā, protams, bijuši visādi gadījumi. Jaunos pēc apmācībām parasti liekot uz lielajām šosejām, kas tīrītājam skaitās vieglāki gabali, jo mazāk kabatu un krustojumu.
Smagākais negadījums un “iesvētības” viņam pašam bijušas uz Daugavpils šosejas pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad sniega mašīnā no pretējās joslas ietriekusies vieglā automašīna. Šoferis bijis piedzēries, smagi cietis, taču brīnumainā kārtā dzīvs palicis, jo vieglajam tas trieciens bijis, kā uzskrienot vilcienam.
Tagad braukšana kopumā kļuvusi daudz tolerantāka, agresīvus izlēcienus uz ceļa mana daudz mazāk, un arī paši tīrītāji savus darbus maksimāli cenšas plānot laikos, kad ir vismazākā satiksme vai tās nav vispār.
Darbā himna katru rītu
Kabīnes radio sāk skanēt Latvijas himna, pulkstenis ir seši, un Mareks paziņo, ka lielākā maršruta daļa jau ir notīrīta. Vēl kāda pusstunda, un būsim atpakaļ bāzē. Uz ceļiem kļūst arvien blīvāka satiksme – braukt var droši, neslīd.
Nu ko, pēc maiņas uz māju ar puķēm, 8. marts taču! Jā, viņam mājās trīs dāmas, sieva un meitas – skolnieces. Kamēr viņām ZOOM sesijas, drusku atpūta un tad vīra darbi mājas solī. Par neparedzamajām darba stundām un negulētajām naktīm, arī pandēmiju viņš nesūdzas. Darbā un mājās visi atbildīgi, veseli.
Jā, slēgto skolu dēļ meitām vajadzēja jaunu datortehniku, grūti pelnītais bija jāatdod – bet nu jau to kompensēs, maksājot par katru bērnu. Patriots – bez skaļiem vārdiem, lozungiem un negācijām. Varbūt biežāk jāceļas, lai sešos dzirdētu Latvijas himnu, bija pēdējais secinājums, šķiroties un braucot projām pa iztīrītiem ceļiem.
