Ziemas kviešu šķirņu salīdzinājums Stendē 0
Vija Strazdiņa, Mr.agr., Valentīna Fetere, Mg.agr.; AREI Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa
Ziemas kvieši ir visvairāk audzētā un saimnieciski nozīmīgākā graudaugu suga Latvijā. Sējumi katru gadu aizņem vairāk nekā 50% no kopējās graudaugu platības. Intensīvas graudkopības apstākļos, nodrošinot barības vielas pietiekamā daudzumā, kā arī lietojot augu aizsardzības līdzekļus, vidējais ziemas kviešu graudu ražas līmenis, pēc Latvijas ZM datiem, 2016. gadā bija 4,8 t/ha, 2017. gadā 5,15 t/ha, bet 2018. gada karstajā un sausajā vasarā vidējā kviešu graudu raža samazinājās līdz 4 t/ha.
Līdz šim Latvijā kā viena no svarīgākajām ziemas kviešu īpašībām tika vērtēta ziemcietība – augu spēja izdzīvot rudens/ziemas un agrajos pavasara mēnešos mainīgos gaisa un augsnes temperatūras apstākļos, zem biezas sniega segas vai pretēji – kailsala apstākļos. Pēc Baltijas klimatam neparasti karstās un sausās 2018. gada vasaras Latvijas lauksaimnieki ir spiesti meklēt arī sausumizturīgas kultūraugu šķirnes, kas spēj veidot pietiekami augstu un kvalitatīvu ražu arī augsnes mitruma deficīta un paaugstinātas gaisa temperatūras apstākļos.
Izmēģinājumi Stendes pētniecības centrā
Lai novērtētu un salīdzinātu dažādu ziemas kviešu šķirņu ražību un graudu kvalitāti, Ziemeļkurzemē, Stendes pētniecības centrā, 2016., 2017. un 2018. gadā konvencionālajā selekcijas augu sekā iekārtoja izmēģinājumus ar 25 ziemas kviešu šķirnēm. Izvēlētās šķirnes bija selekcionētas gan Latvijā, gan arī ārzemēs – Vācijā, Polijā, Zviedrijā un Dānijā.
Visos trijos izmēģinājumu gados sēju veica Ziemeļkurzemei optimālā termiņā (25.–29.09.). Priekšaugs bija griķi, ko sasmalcināja ziedēšanas fāzē un iestrādāja augsnē. Pārbaudāmās šķirnes izsēja 5 m2 lauciņos trijos atkārtojumos – 450 dīgstošas sēklas uz m2. Sēklu kodināšanai izmantoja kodni Maxim Star 0.25. Rudenī pirms sējas augsnē iestrādāja pamatmēslojumu N–P–K 6–26–30 – 300 kg/ha.
Pavasarī pēc augu veģetācijas atjaunošanās pirmo reizi tika dots amonija salpetris 250 kg/ha, bet otro reizi kviešu stiebrošanas fāzē – 125 kg/ha. Lai labāk novērtētu šķirņu veldres un slimību izturību lauka apstākļos, augu aizsardzības līdzekļus (augu augšanas regulatorus un fungicīdus) nelietoja.
Graudu ražību un kvalitāti katrai šķirnei salīdzināja ar standartšķirni ‘Skagen’. Novāktā graudu raža pārrēķināta, pastāvot 100% tīrībai un bāzes mitrumam 14%. Graudu kvalitātes analīzes veiktas, izmantojot ekspresmetodi (Infratec Grain Analyzer 1241). TGM – 1000 graudu masu (g) noteica pēc ISTA (International Seed Testing Association) metodikas.
Apstākļu raksturojums un iegūtā raža
Ziemošanas apstākļi visos trijos gados bija apmierinoši, šķirņu ziemcietība novērtēta ar 5–9 ballēm. Meteoroloģiskie apstākļi, gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums 2016. un 2017. gadā augu veģetācijas periodā bija samērā vienāds un piemērots, lai veidotos augstas ziemas kviešu graudu ražas. 2016. gadā vidējā iegūtā graudu raža bija 10,19 t/ha (robežās no 8,49 līdz 11,87 t/ha), 2017. gadā – 8,58 t/ha (no 6,38 līdz 10,46 t/ha).
Savukārt 2018. gadā ilgstošais mitruma deficīts augsnē un gaisa temperatūra +25 0C, sākot no kviešu vārpošanas līdz pat pilngatavībai maijā, jūnijā un jūlijā, negatīvi ietekmēja graudu ražas līmeni, un izmēģinājumā vidējā graudu raža bija salīdzinoši zemāka nekā iepriekšējos gados – 6,36 t/ha (no 4,07 līdz 7,7 t/ha; sk. 1., 2. att.).
Visaugstākais graudu ražas līmenis sasniegts 2016. gadā – vairāk nekā 11 t/ha šķirnēm ‘Skagen’, ‘Artist’ un ‘KWS Romin’, bet 2017. gadā vairāk nekā 10 t/ha šķirnēm ‘Skagen’ un ‘Juliuss’.
Visaugstāko ražu – 8 t/ha – 2018. gadā deva šķirne ‘Xerxes’, kam visos trijos gados bija raksturīgs augsts ražas līmenis (8–11,09 t/ha). Salīdzinot Stendē izveidotās šķirnes, augstākā raža iegūta šķirnei ‘Brencis’ 2017. gadā – 9,61 t/ha, šķirnei ‘Talsis’ 2017. gadā – 9,76 t/ha, bet šķirnei ‘Edvins’ 2016. gadā – 9,68 t/ha.
2018. gada karstā un sausā vasara visvairāk ietekmēja augstražīgās un vidēji vēlīnās šķirnes. Krass ražas samazinājums (50–40%) salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem bija šķirnēm ‘Skagen’, ‘Olivin’, ‘Memory’, ‘DS Kovas’, ‘KWS Montana’. Stendē izveidotajai jaunajai šķirnei ‘Brencis’ ražas samazinājums 2018. gadā bija 28%.
Ražas ziņā stabilākās bija arī šķirnes ‘Xerxes’, ‘Fideliuss’, ‘Toras’, ‘SW Magnific’ – ražas samazinājums 2018. gadā 30–20%.
Graudu kvalitātes vērtējums
Izvērtējot sakarības starp kviešu šķirņu graudu ražu un kvalitāti, konstatēts, ka 2016. gadā 1000 graudu masa (TGM) vidēji bija 41,94 g (robežās no 34,67 līdz 48,79 g), 2017. gadā vidēji 41,31 g (no 37,40 līdz 52,57 g), bet 2018. gadā vidēji 44,99 g (no 40,58 līdz 50,18 g). Proteīna daudzums 2016. gadā graudos vidēji bija 12,92% (no 11,92 līdz 13,88%), 2017. gadā vidēji 11,49% (no 10,41 līdz 12,44%), bet 2018. gadā tas bija salīdzinoši augstāks nekā iepriekšējos gados – vidēji 140% (no 12,29 līdz 15,86%).
Apkopojot trīs gadu rezultātus, redzams, ka izteikti rupji graudi bija 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. un 2017. gadu, atsevišķām šķirnēm, piemēram, ‘Artist’ un ‘Fenomen’ pārsniedzot pat 50 g. Vidēji trijos gados visrupjākie graudi bija šķirnēm ‘Skagen’ un ‘Talsis’ – vairāk nekā 47 g (sk. tabulu).
Proteīna daudzums graudos tāpat kā TGM visaugstākais bija 2018. gadā. Visvairāk – pārsniedzot 15% –, tas bija šķirnei ‘Olivin’ – 16,40%. Jāatzīmē, ka šai šķirnei graudu raža bija zema (4,07 t/ha). Vairāk nekā 15% proteīna bija arī šķirnei ‘Talsis’, ‘Toras’, ‘KWS Montana’ un ‘Angelus’. Vidēji visos gados proteīna daudzums virs 14% bija šķirnei ‘Angelus’, bet virs 13% piecām šķirnēm: ‘Talsis’, ‘Olivin’, ‘Toras’, ‘Fenomen’ un ‘KWS Montana’.
Plašāks materiāls žurnāla Agro Tops augusta numurā
