Monika Zīle: Ziemas krājumi pagrabos un sirdīs 0
Latvijas ekonomiski aktīvo ļaužu izlases aptaujā septembrī noskaidrots, ka 67 procenti valsts iedzīvotāju mājās taisa dažādus pārtikas krājumus ziemai: saldē ogas, spiež sulas, konservē un skābē dārzeņus un neslinko gatavot ievārījumus. Šī rosība ik rudeni atspoguļojas tīmeklī pieredzes apmaiņas forumos, recepšu publikācijās un mājturības speciālistu padomos.
Lai gan minētājā aptaujā secināts – krājumu gatavošanas entuziastu šogad par četriem procentiem mazāk nekā pērn, vienalga dārza un meža ražas saglabāšanas censoņu skaits ir iespaidīgs. Daži tādā veidā uztur ģimenes tradīciju vai zemapziņā gatavojas nebaltām dienām, citi piekopj sev tīkamu sezonālu vaļasprieku. Bet daļai tas nozīmē mazākus tēriņus pārtikai aukstajā gadalaikā, kas vienmēr saistās ar lielākiem izdevumiem. Jebkurā gadījumā jūtamies labāk, nedzīvojot gluži no rokas mutē. Krājums veicina drošības sajūtu.
Rudenī līdztekus konservēšanai un ievārīšanai vienmēr aktuālas kļūst gaidāmās ziemas prognozes. Pat sūrākie skeptiķi, kuri skaļi atsakās ticēt jebkādiem pareģiem, klusībā lasa gan meteorologu publikācijas, gan laika zīmju vērotāju viedokļus. Tiesa, abu pušu sacītais nereti skan pretrunīgi, bet tik un tā arī šī informācija iederas krājumā, kas noskaņo pieņemt neizmaināmo un sadzīvot ar aukstā gadalaika neaprēķināmo raksturu. Tas vienmēr pārbauda ceļus un apkures gatavību mīnusiem, bet vēl lielākā mērā cilvēku attiecības. Ziema bez žēlastības atklāj, vai esam gatavi pildīt vasarā dotos solījumus. Iespējams, nav bijuši domāti nopietni, bet kāda vientuļa dvēsele tos jau ielikusi ziemas krājumu plauktā un būs bezgala sāpināta, tur ieraugot izsmieklam līdzīgu tukšumu.
Kā skarbs un bezkaislīgs eksaminētājs ziema pārbauda, vai esam gatavi sarunām ģimenē un kopīgai maltītei. Vismaz uz brīdi noliekot malā “gadžetus”, kur ekrānu ņirbīgais paviršums baro maldus, ka mūs ļoti ciena un mīl ārpus tuvinieku loka un simti draugos piereģistrētie patiešām steigsies palīgā pēc pirmā sauciena. Nevar zināt, cik dūšīgi strādās lauskatēvs, iestājoties salam. Taču allaž kādā mājoklī pietrūkst malkas klēpja un ir svarīgi, lai līdzcilvēkiem nebūtu vienalga, kas notiek ar posta pajumtē mītošiem bērniem un sirmgalvjiem.
Ziema mēdz saradot svešiniekus. Gadās, izšķir tuvos, ja viņiem nav bijis paaudzēs vērptu siltu attiecību pavedienu krājuma. Ziema noskaidro, kā saprotam atbildību. Lai nu šoreiz izpaliek atkāpe par valdības politiku grūtdieņu atbalstam. Jo ziema taču pilnīgi visiem jautās, kā saprotam cilvēcīgumu.
