Klimatam mainoties, pērn Latvijā laboti vairāk nekā 300 dažādi vietēji karstuma rekordi 0
Jaunais 2019. gads Latvijā sākās ar vētru un sniegputeni, kuru atnesa ciklons. Lai gan vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku, lielus postījumus tas nenodarīja.
Ko nevar teikt par aizvadītā gada vasaru, kura bija karstāka un sausāka, nekā līdz šim ierasts, līdz ar to daudzviet plosījās postoši meža un purvu ugunsgrēki.
Klimatam mainoties un kļūstot arvien siltākam, pērn laboti vairāk nekā 300 dažādi vietēji karstuma rekordi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.
Pavasaris sākās Liepājā un Pāvilostā
Aizvadītā gada pavasaris bija viens no siltākajiem novērojumu vēsturē – vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 6,9 grādi, kas ir 1,3 grādi virs pavasara sezonas normas.
Pavasara sākums gan neliecināja, ka tas būs viens no siltākajiem, jo marta vidējā gaisa temperatūra visās novērojumu stacijās bija par pāris grādiem zemāka nekā norma.
Taču aprīlis un maijs bija siltāki, nekā ierasts – aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru 7,8 grādi kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē, bet maijs ar 15,3 grādiem pat par siltāko novērojumu vēsturē.
Visātrāk meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinās virs nulles) pērn iestājās Liepājā un Pāvilostā – 8. martā, kamēr citur lielākoties 31. martā un 1. aprīlī, bet Alūksnē tas sākās 2. aprīlī.
Latvijā meteoroloģiskais pavasaris ilga vidēji 40 dienas, bet atsevišķās vietās tas bija 37 līdz 62 dienas ilgs. Lielākajā daļā Latvijas meteoroloģiskais pavasaris beidzās no 7. līdz 13. maijam, vienīgi Daugavpilī, Mērsragā, Priekuļos un Zosēnos tas ilga līdz 24. maijam.
Visaukstākā diena pērnpavasar bija 3. martā Daugavpilī, kur novēroti – 21,5 grādi, bet viskarstākā diena – 30. maijā Rucavā, kur gaiss sasilis līdz 30,1 ºC.
Pērnais pavasaris bija ne tikai viens no siltākajiem, bet arī sausākajiem. Visvairāk nokrišņu – 108,8 mm – bija Sīļos, bet vismazāk Rēzeknē – 50,9 mm. Visstiprākās vēja brāzmas pavasarī (21,5 m/s) novērotas 1. maijā Kolkā, savukārt visbiezākā sniega sega (27 cm) 8. un 9. martā Rēzeknē.
Visgarākā vasara – Rīgā
Meteoroloģiskā vasara (diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda un augstāka par 15ºC) kopumā Latvijā iestājās 9. maijā, beidzās 12. septembrī. Visagrāk vasara beidzās Alūksnē un Zosēnos – 25. augustā, bet Ainažos, Rīgā un Skrīveros tā ilga līdz 22. septembrim.
Kopumā Latvijā meteoroloģiskās vasaras garums bija 127 dienas, kļūstot par otro garāko meteoroloģisko vasaru kopš 1961. gada.
Garāka bija tikai 2004. gada vasara ar 135 dienām. Atsevišķās novērojumu stacijās meteoroloģiskās vasaras garums bija no 94 dienām Zosēnos līdz 139 dienām Rīgā, kas ir otra garākā vasara novērojumu stacijās (garākā ar 144 dienām ir 1975. gada vasara Ainažos).
Aizvadītā gada vasara bija nozīmīga ar karstumu un sausumu. Tika novēroti divi izteikti karstuma viļņi – maija otrajā pusē un jūlija beigās – augusta sākumā.
Pēdējā no tiem astoņas dienas pēc kārtas (no 26. jūlija līdz 3. augustam) katru dienu kādā no Latvijas reģioniem tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Piecpadsmit novērojumu stacijās pērn sasniegts jauns vasaras dienu (dienas ar maksimālo gaisa temperatūru virs 25ºC) skaita rekords, savukārt Ainažos, Jelgavā un Liepājā tika fiksēts jauns tropisko nakšu (dienas ar minimālo gaisa temperatūru virs 20ºC) skaita rekords.
Rīgā pērn bija 14 naktis, kad gaisa temperatūra nenokrita zemāk par 20ºC.
Vasaras mēnešos (jūnijā, jūlijā, augustā) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 18,1ºC, kas bija teju divus grādus siltāka nekā parasti. Līdz ar to aizvadītā vasara bija otra karstākā kopš 1924. gada, kad sistemātiski tiek veikti novērojumi.
Karstāka bija tikai 2010. gada vasara ar vidējo gaisa temperatūru 18,4ºC. Visaukstāk aizvadītajā vasarā bija 6. jūnijā Stendē, kad gaisa temperatūras stabiņš nokrita līdz pat -1,6ºC, bet viskarstāk 30. jūlijā Bauskā, kur tika sasniegti 34,2 ºC. Par 2018. gada jūliju karstāks Latvijā bijis tikai 2001. un 2010. gada jūlijs.
Vasaras sākumā bija stiprs sausums – laika periods no 4. maija līdz 20. jūnijam divās trešdaļās novērošanas staciju tas bija sausākais kopš 1961. gada. Jau kopš 27. aprīļa mežos bija noteikts ugunsnedrošais periods, taču tas nepasargāja no ugunsnelaimes – Latvijā pērn bija jādzēš 971 meža ugunsgrēks 2,7 tūkst. ha platībā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā vasarā bija 162,4 mm, kas ir 28% zem vasaras normas (225,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 234,7 mm, bet vismazāk – Rīgā (96,2 mm). Visi vasaras mēneši bija sausāki par normu. Jūnijā nokrišņu daudzums bija 43,9 mm, kas ir 40% zem normas, jūlijā 51,9 mm (31% zem normas), bet augustā 69 mm (10% zem normas).
Visaukstākā ziema – Daugavpilī
Pērn visbiezākā sniega sega (31 cm) novērota 26. februārī Stendē, bet lielākais sals sasniegts 23. februārī Daugavpilī. Tur minimālā gaisa temperatūra nokrita līdz -27,4ºC.
Vispār pērnais februāris bija viens no aukstākajiem 21. gadsimtā, mēneša vidējai gaisa temperatūrai sasniedzot -6,9ºC, kas ir 3,2ºC zem mēneša normas. Arī marts pērn bija aukstāks, nekā ierasts šajā gadsimtā, – vidējā temperatūra nokrita līdz -2,4ºC.
Visaukstāk pērnajā martā, tāpat kā februārī, bija Daugavpilī, kur 3. martā termometra stabiņš necēlās augstāk par -21,5ºC atzīmi, bet vissiltākais marts novērots Liepājā 12. martā, kur gaiss uzsila līdz 10,9ºC.
Visbiezākā sniega sega (27 cm) novērota 8. un 9. martā Rēzeknē, bet aprīlī – Kolkā, kur 2. aprīlī tā vēl bija 13 cm.
Jelgavā un Ventspilī pērn novērota arī viena no agrākajām snigšanām Latvijā. 25. septembrī Jelgavas novērojumu stacijā tika reģistrēts sniegs, bet Ventspilī – sniega graudi, kas ir jauni šo novērojumu staciju agrākā sniega rekordi.
Agrāks sniegs novērots tikai 1969. gada 19. septembrī Ainažos un 1973. gada 23. septembrī Rēzeknē, kad izveidojās pat 3 cm bieza sniega kārta.
Vai šogad šie rekordi tiks pārspēti? Visticamāk, arī turpmāk ziemas būs mazāk aukstas, savukārt vasaras kļūs vēl siltākas, bet tādi karstuma un sausuma viļņi kā aizvadītajā 2018. gada vasarā kļūs biežāki, liecina sinoptiķu prognozes.
