Ziemas ķiploki. Padomi, kad un kā stādīt, kā kopt un kad novākt 0
Izaudzēt ķiplokus nav nekāds nieka darbs – svarīgi tos īstajā laikā iestādīt un novākt, lai labi glabātos līdz pavasarim.
Ķiplokiem vajag auglīgu augsni
Pirms ķiploku stādīšanas augsni apar vai uzrok vismaz lāpstas dziļumā. Ja trūdvielu saturs ir neliels, vēlams iestrādāt kūtsmēslus (tiem jābūt tik labi satrūdējušiem, lai dārzkopim pašam nav nepatīkami bez cimdiem organisko mēslojumu paņemt rokās). Svaigus kūtsmēslus izmantot nedrīkst. Augsnes ielabošanai noder arī zāļu jeb t.s. melnā kūdra. Pamatmēslojumā rudenī dod kompleksos minerālmēslus aptuveni 50 gramu uz kvadrātmetru.
Ķiplokiem vajadzīga auglīga augsne. Smagā māla zemē, kā arī nabadzīgās smilšainās augsnēs ķiploki attīstās lēni un slikti nobriest. Vislabāk tie aug gaiscaurlaidīgā smilšmāla augsnē. Lai augsni uzturētu brīvu no slimībām, jācenšas strikti ievērot augu seku. Ķiploki ir gaismas prasīgi augi, tiem netīk noēnojums. Daļēji noēnoti, kad ķiploki stādīti starp citu augu rindām vai ļoti blīvā stādījumā, vai arī ieauguši nezālēs, sīpoli nevar normāli attīstīties, tāpēc samazinās raža.
! Piemērotākais laiks ziemas ķiploku stādīšanai ir 10.–15.septembris līdz 20.–25.oktobris, respektīvi, Latvijas ziemeļu daļā to vajadzētu darīt ātrāk, bet dienvidu daļā – vēlāk.
– Nav nekāda vaina, ja ķiplokus stāda jau augusta beigās, bet tad jārēķinās, ka līdz rudenim paspēs sadīgt ziemotspējīgās nezāles, tādējādi pavasarī pirmais darbs būs ravēšana. Stādot tradicionālajā laikā, t.i., oktobrī, reizē ar tulpēm, nezāles neuzdīgst, taču jāievēro svarīgs nosacījums – par stādāmo materiālu drīkst izmantot tikai ķiplokus, kas novākti laikā. Šādiem ķiplokiem iestāsies piespiedu miera periods, tie labi iesakņosies, līdz pavasarim mierīgi dzīvos zem zemes un asnus neizdzīs pat garā, vēlā rudenī, – uzsver ķiploku kolekcionārs Gunārs Birznieks no Alūksnes novada. Ja novākšana nokavēta, tad gan ķiploku daiviņas jāstāda vēlu – novembra sākumā vai siltā, garā rudenī – pat novembra beigās, jo sīpolaugi strauji dīgs.
Sēklas kodināšana nepasargā no infekcijām
Ķiploku galviņas sadala daiviņās neilgi pirms stādīšanas, lai neiekalst daiviņas pamatne, citādi būs traucēta sakņu augšana. Nereti mazdārznieki pirms stādīšanas ķiplokus kodina, mērcējot tos kālija permanganāta šķīdumā (1 g/10 l) aptuveni 20 minūtes. Gunārs Birznieks pārliecinājās, ka šāda kodināšana nedod pilnīgi nekādu rezultātu infekciju iznīcināšanai, tāpēc neiesaka šo metodi izmantot arī citiem. Viņš stādāmmateriālu nekodina nemaz; vienīgā “ķīmija”, ko dārznieks lieto jau vairākus gadus savā dārzā, ir tikai minerālmēsli.
Optimālais augu skaits ķiploku stādījumos atkarībā no daiviņu izmēra ir 25–40 augu uz kvadrātmetru. Mazdārzos ķiplokus parasti stāda rindiņā citu no cita 6–10 cm attālumā. Lai stādījums neciestu kailsalā, alūksnietis ķiplokus stāda 7–10 cm dziļi (3–5 cm ir krietni par seklu). Bezsniega ziemās vērtīgākos eksemplārus kolekcionārs drošībai papildus piesedz ar mulču 3–4 cm biezā kārtā – ar zāģu skaidām vai kādu citu materiālu.
– Jāņem vērā, ka 1 cm bieza, irdena sniega kārtiņa sīpolaugus pasargā no viena grāda mīnusos. Tātad, ja uzsnieg 5 cm irdena sniega, ķiploki zem tā rudenī pirms iesakņošanās iztur mīnus 5 grādu salu, – skaidro ķiploku audzētājs.
