Pāvels Širovs: Ziemas karš 2.0 38
Pāvels Širovs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Drīzumā pēc “daļējās mobilizācijas” pasludināšanas Krievijā darba kolēģis saņēmis pavēsti. Viņam ir pāri trīsdesmit gadiem, savulaik dienējis armijā un pirms došanās uz kara komisariātu sācis komplektēt ekipējumu. Internetā nopircis bruņuvesti, ķiveri, zābakus, termoveļu, par visu samaksājot 150 tūkstošus rubļu. Pēc tagadējā fiksētā kursa tie ir aptuveni 2,5 tūkstoši eiro, realitātē ap 1,5 tūkstošiem. Teicis, ka necerot to visu saņemt armijā, zinot, kāda tajā kārtība.
Bruņuvestēm pirmajām no šī saraksta cena nekavējoties ievērojami pieaugusi. Oktobra vidū piektās aizsardzības pakāpes bruņuveste jau maksājusi ap 135 tūkstošiem rubļu. Šādu skaitli nosaukusi Federāciju padomes locekle Ludmila Narusova. Atsaucoties uz mobilizēto radiniekiem, ar kuriem viņa sarunājusies, jaunajiem karavīriem trūkst paša nepieciešamākā, tostarp ēdiena. Radinieki komplektē paciņas: zeķes, veļu, formu, gaļas konservus un citas lietas.
Divu citu mobilizēto radinieki man apgalvoja kaut ko pavisam pretēju. Visu savākoto saņēmuši atpakaļ. Pastāstīja, ka pēc ierašanās armijas daļās mobilizētajiem atņemot viedtelefonus, tādēļ nosūta pa pastu kareivim vecā parauga podziņtelefonu. Uzzināju, uz kurieni sūta mobilizētos no Maskavas. Nosauca vienu reģionu – Belgorodas apgabalu.
Karš pakāpeniski mainās no vasaras–rudens uz ziemas stadiju, kas nenozīmē aukstumu. Lai gan ar gaidāmo salu Kremlī tiek saistītas noteiktas cerības. Diezin vai nejauši jaunieceltais iebrukuma armijas pavēlnieks ģenerālis Sergejs Surovikins uzreiz aktīvi sāka izmantot raķetes un irāņu bezpilota lidaparātus triecieniem pa elektrostacijām un termocentrālēm. Tā saucamā daļējā mobilizācija formāli palielinājusi Krievijas armijas daudzumu vismaz par 300–400 tūkstošiem cilvēku. Mobilizēto pamatmasas, vismaz no Maskavas, koncentrēšana nometnēs Belgorodas apgabalā mudina domāt, no kurienes un kādā virzienā varētu plānot uzbrukumu.
Kopā ar deviņus tūkstošus lielo armijas kontingentu, kas pārsviests uz Baltkrieviju, tas ļaus atklāt “otro fronti” Ukrainas ziemeļos. No Belgorodas un Voroņežas apgabaliem Krievijā uz Harkivu un uz Kijivu no Baltkrievijas. Pirmajā gadījumā iespējams Ukrainas armijas daļu aplenkums Harkivas austrumos un Luhanskas apgabala ziemeļos, lai gan tam būs nepieciešams trieciens arī no Doneckas puses. Otrajā gadījumā apdraudēta būs Ukrainas galvaspilsēta.
Šādu plānu, ja tāds pastāv, var mēģināt īstenot jau novembrī. To zināmā mērā apstiprina mobilizēto operatīva pārvietošana uz rajoniem, kas robežojas ar Ukrainu. Pēc rudens izgāšanās frontē, pieaugot iedzīvotāju neapmierinātībai, kas papildus apgrūtinājusi mobilizāciju, Putinam nepieciešams parādīt vismaz kaut kādus panākumus, labāk līdz Jaunajam gadam.
Par sensāciju kļuvusi traģēdija poligonā Brjanskas apgabalā, kur oktobra vidū gājuši bojā desmit cilvēki. Kas norisinājies, nav zināms. Krievijas militārais sektors notikušo nosaucis par terora aktu. Neoficiālie avoti vēstī, ka konfliktam bijis reliģisks iemesls. Bojāgājušo vidū ir 24 gadus vecs Tadžikistānas pilsonis, kas Krievijā ieradies peļņā. Beidzamo reizi sazinājies ar radiniekiem 10. oktobrī, tad pazudis. Nav zināms, kādā veidā viņš iekļuvis starp mobilizētajiem. Militārais resors atbildi nesniedz.
Neapmācītu karavīru iesviešana kaujā pilnībā atbilst Krievijas tradīcijai. Tā bija Pirmajā un Otrajā pasaules karā. Tā padomju ģenerāļi rīkojās Afganistānā un krievu ģenerāļi Čečenijā. Ja ticēt telepropagandistiem, tagad karš norisinās pat ne ar Ukrainu, bet kolektīvajiem Rietumiem un NATO par Krievijas “brīvību un neatkarību”. “Ukrainas Bruņoto spēku NATO pavēlniecība”, izsakās jaunais iebrukuma armijas pavēlnieks S. Surovikins. “Cerēsim un lūgsimies, lai jūs atgrieztos dzīvi un veseli. Atgrieztos ar uzvaru. Nosargājuši mūsu valsts drošību un neatkarību,” paziņojis Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins uzrunā mobilizētajiem maskaviešiem.
Paliek arī otrs variants, kas prasa mazāk dzīvā spēka un kaujas tehnikas, tādēļ ticamāks. Triecieni tiks izvērsti novembrī, taču ne tik apjomīgi, ar mērķi nofiksēt fronti uz ziemu, tajā laikā turpinot postīt Ukrainas civilo infrastruktūru ar masīviem raķešu triecieniem. Kremlī cer sagaidīt, ka līdz šim laikam apšaudēs nomocītie un salstošie ukraiņi pieprasīs mieru ar jebkādiem noteikumiem, kādus nodiktēs Maskava.
