Ziemas bebra āda – visvērtīgākā 0
Tas, kad bebrakungs uzvelk ziemas kažoku, ir atkarīgs no rudens. Ja tas ir vēss un laiks ir auksts, jau novembrī bebrs ieguvis gana cienīgu kažoku, ko pēcāk var izmantot mēteļu, vestu un segu šūdināšanai. Vēl pirms kāda laika mednieki sūdzējās, ka bebru sērga būtu vieglāk apkarojama, ja kāds par ādiņām maksātu, bet tagad pienākuši laiki, kad kažokādas atkal ir cieņā un, nododot ne tikai bebru kažokus, bet arī caunādas, iespējams tikt ja ne pie jaunas mašīnas, tad pie patronām noteikti, raksta žurnāls “Medības”.
Lietuviešu uzņēmuma KAILIŲ MITAS šefs Sauļus Kmits, kurš pārstāv zīmolu Carolinakmit un savu apģērbu šūšanai izmanto arī Latvijā iepirktas bebrādas, uzskata, ka būtu ļoti izšķērdīgi un bezatbildīgi nomedīt bebru, bet tā vērtīgo ādu izmest ārā, tādēļ viņa uzņēmums pēdējos gados sniedz atbalstu ne tikai lietuviešu, bet arī Latvijas medniekiem. Viņa personīgā iniciatīva ir panākt, lai bebrus medītu pareizi un laikā, kad to kažoku var nodot un no tā pagatavot kaut ko vērtīgu. Viņaprāt, bebrādas atstāšana plēsējiem ir naudas un resursu izšķiešana. Kā ar bebru medībām un ādu nodošanu veicas latviešu medniekiem, taujājām profesionālam speciālistam, kurš šoreiz gan negribēja izpaust savu vārdu, toties bija gatavs dalīties savos novērojumos.
Jāšauj uzmanīgi. Visvairāk brāķa, kad āda ir sabojāta un praktiski nelietojama, rodas, ja medī uz gaidi un šauj ar gludstobra ieroci. Un nevis tikai galvā, bet arī citās intīmās vietās. Ja bebrs sašauts ar 12 kalibra ieroci mugurā vai pēcpusē, ādas vērtība var samazināties līdz pat 80%. Ja ar to pašu bisi šauj prātīgi un trāpa galvā, ādu uzpircējam nebūs nekādu iebildumu. Ja ar skrotīm šauj bebram mugurā, tad daļa ādas vienkārši kļuvusi plika un zaudē savu vērtību.
Mazkalibra ierocis, piemēram .22 LR, pēc speciālista domām, ir mazliet par mazu bebram, lai gan pats iepriekš esot medījis arī ar tādu. Vislabākie kalibri bebru medībām uz gaidi ir .222 un .223. Ja ar šādu trāpa galvā, protams, trofeja nesanāks, toties ādas vērtība būs maksimāla.
Vislabākā ādu kvalitāte, protams, būs, ja bebru noķers lamatās, bet tas ir darbietilpīgs process un ne tik azartisks, tādēļ mednieki biežāk priekšroku dod tieši gaides medībām. Kaut gan interesantas, dinamiskas un arī rezultatīvas medības ir ar suņiem bebru alās. Kad uznāk pirmais sals, bebri salien savos mitekļos un tos ir samērā viegli notvert. Bet tas nebūs individuāls medību veids un prasa iepriekšēju sagatavošanos.
Svarīgākā ir dīrāšana. Lai bebrādu sagatavotu pārdošanai, pēc nomedīšanas tā ir pareizi jānodīrā. Speciālists novērojis, ka mednieki dīrā, kā pagadās, nepiedomājot par sava darba kvalitāti. Tomēr ir arī mednieki, kas sapratuši, ka ar bebrādām var tikt pie papildu līdzekļiem, un savu darbu dara kvalitatīvi, ādas labi nodīrā, pēc tam sakārto, sašķiro. Kad ādas jānodod, nevienam nav lieku jautājumu un pārmetumu.
Vislielākās kļūdas, ko pieļauj, dīrājot bebru, – pie ādas piegriež muskuļus un plēves. Šis ir veids, kā bebru visvieglāk nodīrāt, kad pie ādas paliek klāt daudz gaļas. Kļūda ir arī tā, ka nogriež galvu un kājas. Ja slinkums galvu dīrāt, čaks un nost, tikai pēc tam nevar saprast, kas tie par tādiem bezgalvainiem radījumiem. Arī tas mazina bebrādas vērtību. Speciālists atzīst, ka noņemšanās jau ir liela, taču, ja iespējams par maksimālu cenu nodot kaut vai desmit bebrādas, tas jau būs reāls atspaids. Taujāts, kā ar bebru populāciju, mednieks pauž viedokli, ka ar tagadējo cenu bebriem nekas nedraud (pērn par ādu vidēji maksāja 7 – 9 latus), ja cenu pacels līdz 20 latiem par ādu, tad gan bebriem var pienākt grūti laiki. Piemēram, caunādu labās cenas dēļ pagājušajā gadā daudzi mednieki sāka šo arodu un sūdzēties nevarēja.
Kad medīt? Līdzīgi kā Sauļus Kmits, arī mūsu eksperts uzsver, ka vasarā un agrā rudenī medīt bebru medīšanas pēc nav mednieka cienīgi. Viņaprāt, tas ir kā saldais ēdiens zaļajiem, jo augustā un septembrī bebra ādai nav nekādas vērtības, ādai akota mati ir četros dažādos garumos un tā praktiski nav izmantojama. Lai gan šī tradīcija Latvijā nav pārāk izplatīta, tomēr citur pasaulē, it īpaši Kanādā, kur bebrādu tirgus ir ļoti liels, bebrus ar lamatām ķer ziemā. Mūsējie mednieki visbiežāk gan noplāta rokas, sak, zem ledus bebru nenoķersi, taču tā ir liela alošanās. Speciālists ir novērojis, ka arī Latvijā pasākuši bebrus ķert ar lamatām ziemā, it īpaši jaunie mednieki, kam entuziasma netrūkst. Protams, šī nav vienkārša izklaide, bet process, kam jāsāk gatavoties vasarā, kad bebraines apkārtni novēro, lai saprastu, kur bebrs ikdienā pārvietojas. Uz šiem ceļiem ziemā var izlikt lamatas. Jāizcērt āliņģis, tajā ar koka puļķiem nostiprina lamatas, bet pa virsu uzliek salmus, lai ūdens nesalst ciet.
Bebrs ziemā pārvietojas, dodas baroties, ēd aļģes, saknes, krūmu zarus, pārsteidzoši, bet ziemā tie nobarojas ļoti resni. Ja bebrs ziemā nepārvietotos, tam būtu beigas. Nešaubīgi, ziemā darbojoties pa bebraini, rokas salst, bet neviens nesolīja, ka tas būs viegli. Arī dīrāt ziemā būs ērtāk telpās, lai neapsaldētos.
Bebru medības ir interesantas un aizraujošas, un daudzi, iespējams, nenovērtē šo lielo grauzēju, jo to ir tik daudz. Taču, kā uzsver Sauļus Kmits, bebru nomedījot laikā, kad tam ir ziemas akots, ādai ir lielāka vērtība, tātad arī lielāks ieguvums medniekam.
