Ziemāju sējumus apdrošina maz 1
Autori: Zigfrīds Dzedulis, Uldis Graudiņš
Vai varēja trīs nedēļu ilgajiem kailsala postījumiem sagatavoties? Z/s “Veģi” saimniece Inese Karlova teic, ka vienīgā iespēja bija laukus apdrošināt, tomēr, tā kā apdrošinātāju nosacījums bija obligāti visu vienas kultūras ziemāju platību apdrošināšana, tad dārdzības dēļ šo piedāvājumu izmantojušas maz saimniecību. “Latraps” apdrošināšanas eksperte Vita Boja teic, ka pērn kooperatīva biedri un citi saimnieki ziemājus apdrošināja divas reizes vairāk nekā gadu agrāk. Par rapša sējumu apdrošināšanu pērn bija jāmaksā vidēji nedaudz mazāk kā 70 eiro/ha, bet par graudu apdrošināšanu – 30 – 45 eiro/ha. Pusi no šīs naudas summas kompensēja valsts. Tātad, ja saimniecība ar ziemājiem apsēj, piemēram, 300 ha, tad apdrošināšanas maksājums ir ne vairāk kā 13 500 eiro, bet pašam saimniekam jāmaksā ne vairāk kā 6750 eiro. “Ja raža apdrošināta par 1000 eiro, un lauks ir jāpārsēj, tad apdrošinātājs izmaksā 15 – 25% no šīs summas. Tātad 150 līdz 250 eiro par vienu hektāru. Saimnieki apdrošināšanas kompensāciju saņems mēneša laikā,” tā V. Boja. Valsts apdrošināšanai lauksaimniecības nozarē pērn piešķīra Ls 800 000 (1 136 000 eiro).
Latvijā gan pagaidām ir tikai daži apdrošinātāji, kas uzņēmušies šo risku.
Apdrošināšanas sabiedrībā “BTA Insurance Company” SE atklāj, ka pērn ziemāju sējumi apdrošināti 2000 ha kopplatībā – vairāk, nekā bija 2012. gadā.
“Visbiežāk par šo apdrošināšanas veidu taujā un noslēdz apdrošināšanas līgumus tie lauksaimnieki, kas ieguldījuši saimniecības izaugsmē prāvas summas un kas apzinās – ja iet bojā ievērojamas sējumu platības, tad saimniecība nespēs norēķināties ar piegādātājiem, kā arī būs citas sekas,” stāsta apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis Andis Lillais.
Daudz lielāka interese, nekā agrāk zemniekiem ir par vasaras sējumu apdrošināšanu, apdrošinot tos pret krusas, lietus un vētras postījumiem. Vasaras sējumu apdrošināšana maksā lētāk nekā ziemāju apdrošināšana, proti, sākot no 15 eiro par vienu ha.
A. Lillais piekrīt I. Karlovai, ka apdrošināšanas darījumu nelielais skaits ziemāju sējumiem izskaidrojams ar to, ka zemnieku skatījumā apdrošināšanas izdevumi tomēr ir samērā lieli, pat neraugoties uz to, ka pusi no samaksātajām summām iespējams saņemt atpakaļ no valsts subsīdiju veidā.
“Mūsu novērojumi liecina, ka lauki izskatās ļoti bēdīgi, tāpēc noteikti saņemsim no zemniekiem atlīdzību pieteikumus par izsalušajiem ziemāju sējumiem,” domā “BTA” pārstāvis A. Lillais, “kailsals varētu būt skāris aptuveni 80 procentus apdrošināto ziemāju sējumu platību. Vislielākais izsalšanas risks ziemāju sējumiem ir Latvijas centrālajā daļā, sākot no Saldus līdz Jēkabpilij. Patlaban daba tikai sāk mosties, tāpēc vēl nav iespējams precīzi pateikt, cik lielas sējumu platības būs cietušas.”
Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta zemnieku saimniecības “Ziediņi” īpašnieks Uģis Rubenis stāsta, ka aizvadītajā rudenī no 600 ha saimniecībā iekoptās zemes apdrošināšanas sabiedrībā “BTA” viņš apdrošināja aptuveni 260 ha ziemāju sējumu. “Pagājušajā ziemā mūsu pusē sniega nebija nemaz, zemi klāja vien sarma un pieturējās stiprs sals,” atzīst Uģis Rubenis, “no ziemājiem varētu būt cietuši kvieši un rapsis. Bet skaidri to gan vēl nevaru pateikt, jo augu veģetācija vēl nav sākusies.”
“Sējumu apdrošināšana, protams, ir vajadzīga lieta. Un labi, ka šo apdrošināšanu zemniekiem piedāvā. Apdrošināšana gan pilnībā nenosedz manus izdevumus. Ja ziemāji būs izsaluši, zaudējumi man būs tik un tā,” atzīst Daudzeses pagasta zemnieks.
Uzziņa
Sējumu apdrošināšana
* Latvijā sējumus apdrošina pie trīs apdrošinātajiem – ”Vereingte Hagel”, “BTA” un “Balta”,
* pērn valsts apdrošināšanas polišu iegādes izmaksu 50% segšanai izmaksāja Ls 681 095,76,
* sējumus 63 442 hektāru platībā apdrošināja 159 zemnieki.
