Ziemāju sējumi – no sējas līdz pavasarim 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Gada tumšākajā mēnesī – decembrī – vairāk gaismas spēj ienest tikai sniega baltums dabā un svētku gaidīšanas prieks cilvēku sirdīs. Visvairāk sniegu gaida vietējie slēpotāji, vismazāk – ceļu uzturētāji un autobraucēji, taču sniegs nepieciešams arī ziemāju laukiem. Lai zemnieku ieguldītajam darbam būtu vēlamie rezultāti, ir vajadzīgi visi četri gadalaiki – tā tas izveidojies gadu simtos un tūkstošos. Šo aksiomu vismaz pagaidām nespēj apgāzt nekāds moderno tehnoloģiju viesulis.
Laiks ziemāju sējai bija labvēlīgs
Šoruden laika apstākļi ļāva lauksaimniekiem ar ziemājiem apsēt visas ieplānotās ziemāju graudaugu un rapšu platības. Daļa zemnieku, labi atceroties iepriekšējās sezonas plūdu pieredzi, sējas darbus iesāka ļoti savlaicīgi; kā vēlāk izrādījās – pat pārāk. Siltajā rudens periodā, kad nebija vērojamas pat nopietnas salnas, ziemāju labība sadīga un sāka cerot steidzīgāk nekā iepriekšējos rudeņos. Arī rapšiem lielākajā daļā lauku izveidojās ļoti liela lapu masa, dažviet sākusies pat sāndzinumu attīstība, jo siltums turpinājās, arī mitrums bija normas robežās. Tomēr dažādu apstākļu dēļ vai risku mīlot zemnieki ziemas kviešus sēja arī oktobrī, pat mēneša otrajā pusē.
Šobrīd vēlu sētajos laukos graudaugi sadīguši, sakņu sistēma ir apmierinoša, izveidojušās trīs četras lapiņas un uz tām nav vērojamas lapu slimību pazīmes. Iespējams, šajos laukos nesanāks klasiskais ziemāju rudens attīstības ilgums – 40 līdz 60 dienu, bet neviens jau nevar īsti paredzēt, kad iestāsies sals. Tomēr, ja miera periodā, kas ziemājiem būtu nepieciešams vismaz trīs mēnešus, negadīsies kārtējie izdzīvošanai ekstremālie laika apstākļi, sliktāk attīstītiem augiem, tāpat arī spēcīgi sacerojušiem pavasarī atjaunosies veģetācija un sāksies (gan mazāk produktīva) vai turpināsies cerošana. Protams, tas nav aicinājums atlikt sēju uz oktobri – tie ir tikai šāgada novembra beigu novērojumi. Teorētiski optimālais ziemāju graudaugu sējas laiks ir septembra vidus, bet rapšiem būtu jābūt iesētiem līdz augusta vidum. Daudziem saimniekiem, ņemot vērā savu pieredzi, kultūraugu šķirņu un augsnes īpatnības, arī saimniecības atrašanās vietu Latvijas kartē, ir izstrādājušies savi izdevīgākie sējas termiņi.
Ziemas–pavasara periodā sējumus gaida daudzi, bet šobrīd konkrēti grūti prognozējami pārbaudījumi. Var uzburt vīziju, kādiem būtu jābūt laika apstākļiem līdz aprīlim, lai lauksaimnieki bez rūgtuma par laikapstākļu nodarīto sāktu labi pārziemojošo sējumu kopšanu, nevis turpinātu zīlēt, kuros laukos augi izdzīvojuši un kuros tie pārsējami.
Iespējamās prognozes
Tātad – vispirms decembra sākumā, iestājoties negatīvai temperatūrai, sasalst zeme. Augos aizvien lēnāk noris dzīvības procesi, iestājas norūdīšanās periods. Uzsnieg ne pārāk biezs un ne pārāk plāns sniegs, kas bez vērā ņemamiem atkušņiem saglabājas līdz pavasarim. Marta otrajā pusē, vienmērīgi paaugstinoties temperatūrai, sniegs nokūst un lēnām pazūd sasalums augsnē. Mazas baltas saknītes sāk norādīt, ka veģetācija atjaunojusies un augi gatavi saņemt pirmo pavasara mēslojumu. Kailsals augus nav apdraudējis, un liekais mitrums neuzkrājas arī lauku zemākajās vietās. No ziemas nemaz tik daudz netiek prasīts, tomēr šobrīd dzīvē viss mēdz būt citādi.
Augu miera periodā, kas dažkārt mēdz būt visai īss un nosacīts, ziemojošos kultūraugus sagaida dažādi pārbaudījumi. Šobrīd nezinām, kad un uz cik ilgu laiku izveidosies sniega sega. Pateicoties siltajam rudenim, ziemāju labībām un rapšiem daudzviet izaugusi pārāk liela zaļā masa – ilglaicīgs un biezs sniegs, sevišķi uz nesasalušas augsnes, veicinātu augu izsušanu un sniega pelējuma veidošanos. Augiem zem sniega turpinās elpošanas procesi un lieki iztērējas uzkrātās barības vielas, tādējādi zūd spēja pretoties jebkādiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Ja pavasara pusē sniegs nokūst, bet pēkšņi iestājas kailsals, tad augu iznīcināšanas procesu līdz galam paveic zemā temperatūra. Augu izdzīvošanai noteicošais faktors ir temperatūra cerošanas mezglā – rudzi spēj pārciest pat līdz mīnus 24 0C lielu salu, ziemas kvieši – līdz mīnus 16–20 0C, bet ziemas mieži tikai līdz mīnus 15 0C.
Kailsals visbīstamākais pavasarī
Attiecībā uz ziemotspēju nozīmīgas ir arī katras šķirnes īpatnības, bet tas izvērtējams, iegādājoties sēklu. Protams, sējot mazāk ziemcietīgas, bet augstražīgākas šķirnes, var daudz iegūt un daudz arī zaudēt, vienlaikus uzkrājot pieredzi nākamajiem gadiem.
Kailsals visbīstamākais ir pavasarī – ja augi izmocīti jau ziemas periodā, nosalšanai martā pietiek pat ar -10 0C. Pēdējos gados Latvijā reti kura ziema pagājusi viendabīgi ziemīgos laika apstākļos, tādas daudz biežāk bija pagājušā gadsimta beigās. Tagad, ja vispār ir sniegs, tad nereti uz laukiem veidojas ledus garoza. Veidojoties virs sniega segas, tā tikai apgrūtina meža dzīvnieku pārvietošanos, bet augiem parasti nekaitē. Bīstamāk ir, ja augi iesalst ledū, veidojoties caurspīdīgai ledus garozai. Strauju temperatūras svārstību dēļ, kādas mēdz būt pavasara pusē, spīdot saulei, augos aktivizējas vielmaiņas procesi un tiem sāk trūkt skābekļa.
Šoruden ziemāju sējumi bija pasargāti no izslīkšanas – varbūt tikai kādā atsevišķā laukā iznīkšanai liekā mitruma dēļ pakļautas pavisam nelielas apsētās peļķes un ieplakas. Augi zem ūdens spēj saglabāt dzīvības procesus līdz gandrīz divām nedēļām. Vispirms tiem izbeidzas aerobā elpošana un sākas anaerobā elpošana, sākas hlorofila noārdīšanās process, zaļā krāsa no augiem pazūd neatgriezeniski, līdz ar to arī dzīvību uzturošie procesi.
Lai arī uz laukiem nav lielo lāmu, tuvojoties pavasarim, vienmēr riska grupā atradīsies sējumi, kas izvietoti pārmitrās smaga smilšmāla, stipri trūdainās un kūdrainās augsnēs. Ja ilgāku laiku naktīs piesalst, bet dienās spīd saule un ir silts, šādos apstākļos tiek sarautas augu saknes, jo augsne izcilājas.
Jebkuram sējumam, bet sevišķi izcilātiem augiem, bīstams var būt saulains laiks ar mērenu salu, kad gaisa temperatūra tuvojas nullei, ir sauss, bet augsne tomēr neatkūst. Ūdens no lapām pastiprināti iztvaiko, tās sažūst un, ja nelabvēlīgais sažūšanas process jau skar cerošanas mezglu, augi iet bojā.
Kas apdraud sējumus šoziem?
Vai visi minētie nevēlamie procesi šoziem sagaida ziemāju sējumus? Laika apstākļu dažādības ziņā mazā Latvija ir pietiekami liela, lai dabā īstenotos diezgan atšķirīgi ziemas un arī pavasara scenāriji. Vairs nav jāpierāda, ka klimata pārmaiņas norisinās pasaules mērogā un attiecas arī uz Latviju kā pasaules daļu. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti apstiprina, ka paaugstinās maksimālā un minimālā gaisa temperatūra, vasarā biežāk parādīsies karstuma periodi, bet stindzinoša aukstuma periodi ziemā būs īsāki un mazāk. Gribas teikt, ka mēs pašlaik dzīvojam tādā kā pārejas laikā, tikai nav īsti zināms, uz ko pāriesim. Vai tiešām sāksim audzēt siltumu mīlošākus kultūraugus, vai veģetācijas periods kļūs garāks, vai lauki vasaras svelmē sadegs vai rudens lietavās noslīks? Vai vispār būs izteiktas gadalaiku maiņas?
Gaisa masas, kas ietekmē laika apstākļus, pārvietojas pēc saviem likumiem, bet šo likumu darbību ietekmē visa cilvēce ar savu darbību vai bezdarbību, arī ar tiešu vai netiešu iejaukšanos dabas procesos. Dabas stihijas, ar kurām pasaule šobrīd ir tik ļoti bagāta, ietekmē globālus procesus, bet globālie procesi savukārt ietekmē klimatu mūsu valstī, tādējādi arī ziemāju sējumu ziemošanu.
Jācer, ka šogad ziemas būs vismaz tik daudz, lai nosaltu daudzu rapšu sējumu virsaugi – dzelteni krāšņās tīruma zvēres. Novembra otrajā pusē krāšņums palēnām kļuva bālāks, jo nezālēm veidojās pāksteņi ar sēklām. Sēklas gan nenogatavosies, jo decembrī prognozētā negatīvā temperatūra paveiks savu, bet lielā nezāļu masa pavasarī papildinās jau tā lielo atmirstošo rapšu lapu masu. Ziedošās krustziežu dzimtas nezāles rudenī nav uzskatāmas par jaunumu, bet tik spēcīgas šoruden tās attīstījušās siltā laika ietekmē.
Nav vienotas atbildes jautājumam par augus būtiski ietekmējošo faktoru darbību tuvākajos gados un gadu desmitos. Skaidrs ir tikai tas, ka klimatiskās pārmaiņas notiek un nopietnāk nekā līdz šim, jo pašreizējās pārspēj visas pēdējā gadu tūkstotī novērotās. Vidējā temperatūra turpinās paaugstināties, mainīsies arī augu un dzīvnieku valsts – ne rīt un ne parīt, bet pienāks brīdis, kad atkal nomainīsies gadu tūkstotis, un, kas zina, vai tad vēl Latvijā varēs un gribēs audzēt ziemājus. Varbūt būs rīsu lauki ar pelikāniem gulbju vietā? Šobrīd, lai tuvāk pārskatāmā nākotne šķistu paredzamāka un drošāka, mēģināsim saimniekojot vairāk ar dabu sadzīvot nekā tai darīt pāri. Daba ir diezgan atriebīga.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
