… Un neaizmirsīsim, ka valsts esam mēs paši!” 3
Matīss Mežaks: “Varu tikai piekrist jums abiem. Svētdien, braucot no Cēsīm, arī biju viens no lēnākajiem satiksmes dalībniekiem. Un ar zināmu interesi vēroju pārējo izdarības…”
Ko piebilst, kad prognozes drīz atkal salu sola? 70 rekomendēt “atļauto 90” vietā? Nē. Tā neder. Skatos TV sižetiņu, kurā runā dāma pret ceļa barjeru sasistā auto. “Es jau nebraucu ātri, tikai kādi 70…” Un tāda pret šo skaitli nicīga grimase sejā. Bet 70 dažviet ir baigi daudz. Tas Anglijas latvietis Lietuvā, kas no benzīntanka aplami izbrauca un bez sievas ar četriem bērniem palika, vēl nebija sasniedzis ne pusi šī ātruma. Es pats, aizdomājies par nepadarīto un darāmo, Rīgā pērn piebraucu noslidinātam T veida krustojumam ar kādiem 20 km/h. Bet vajadzēja četrreiz lēnāk. Un – ja krustojums neizrādītos tukšs un pa to ar 50 km/h rullētu kokvedējs…
Otrs negadījumu kopums ir nepamanīti gājēji.
18. 01. 2015. plkst. 19.45, Kandavas novads. 1995. g. dzimusi sieviete, vadot a/m “Opel Omega”, uzbrauca gājējam – 1973. g. dzimušam vīrietim, kurš gāja pa ceļa braucamo daļu. Gājējs no gūtajām traumām mira notikuma vietā.
Tādēļ vēlreiz parunāsim par braucienu tumsā, atkārtosim dažus principus, kuri Latvijas braucēju “labajā praksē” joprojām nav ierakstīti.
