Ziema augļkopjiem laikapstākļu ziņā līdz šim ir bijusi labvēlīga 0
Šī ziema Latvijas augļkopjiem laikapstākļu ziņā līdz šim ir bijusi labvēlīgāka nekā iepriekšējā, un arī turpmāk būtiski draudi nav paredzami, pastāstīja aptaujātie nozares eksperti.
“Pēc pašreizējām prognozēm, domāju, ka šī ziema būs labvēlīga. Sinoptiķi arī turpmāk nesola [augļkokiem] ekstrēmus laika apstākļus,” sacīja Latvijas Augļkopju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers.
Viņš piebilda, šoziem nav bijis būtisku gaisa temperatūras svārstību, kas ir vērtējams pozitīvi, jo augļkokiem bīstami ir ilgstoši siltuma periodi, kas mijas ar salu. Vidzemē ziemas periods nav pārtraukts, jo bijuši vien nelieli atkušņa periodi, un gaisa temperatūra nav pakāpusies tik augstu, lai rosinātu pavasara iestāšanas. Līdzīga situācija bijusi arī centrālajā Latvijas daļā.
Zilvers atzina, ka sekmīgas pārziemošanas risks pastāv tad, ja nedēļu ir silti un saulaini laika apstākļi, veicinot augļkoku atmošanos no ziemas miega, bet naktīs vēl ir sals. Taču patlaban šāds drauds nepastāv. Ja nākamnedēļ iestājas atkusnis, augļu dārzos jauno koku stumbrus var balsināt. Tad uz koku stumbriem nesāks plaisāt miza un neveidosies arī saules apdegumi marta dienās, iestājoties saulainiem laika apstākļiem, kas mijas ar vēsāku laiku naktīs.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils norādīja, ka augļkoku stumbrus kaļķot pret iespējamiem saules apdegumiem varētu būt grūti, jo daudzviet vēl ir dziļš sniegs. “Tā kā sniega vēl ir daudz, ar šāda veida darbiem jānogaida, jo februāris vēl turpinās, kad iespējami vēl diezgan nopietni sala periodi,” teica Narvils.
Viņš atzīmēja, ka ziema Latvijas augļkokiem klimatisko apstākļu ziņā līdz šim ir bijusi labvēlīgāka nekā iepriekšējā. Nav bijuši ilgstoši saulaina un salīdzinoši silta laika periodi, kas mītos ar salu, un lielu salu sinoptiķi nesola arī turpmāk. Pašreizējos laika apstākļos gan viens no draudiem, it sevišķi jaunākiem kociņiem, ir meža dzīvnieku potenciālie postījumi.
Pēc Narvila teiktā, augļu dārzu aizsardzībai pret lielākiem meža dzīvnieku uzbrukumiem var pielietot dažādus atbaidīšanas elementus. Lai augļu kokus pasargātu no mazākiem grauzējiem, piemēram, lauku strupastes, kas zem sniega var apgrauzt jaunu augļkoku mizu, vēlams nobradāt sniegu gar koku stumbriem. Vēl viens bieds augļu dārzos ir zaķis, kas var piekļūt jauno koku dzinumiem un nodarīt postu, piemēram, jaunākajām ābelēm. Tamdēļ rudeņos augļu dārzos vēlams uzlikt arī individuālās aizsardzības plastikāta aizsargelementus – īpašu materiālu, kas apritinās augļkoka stumbram, sprieda Narvils.
Jau ziņots, ka līdz pat janvāra beigām gaisa temperatūras ziņā ziema šogad bija padevusies mēreni auksta
