KĀ RĪKOTIES, GŪSTOT TRAUMU 0
Cietušajai ķermeņa daļai jānodrošina miers un tā jāpaceļ uz augšu, lai atvieglotu venozo asiņu atteci, mazinātu sāpes un pietūkumu.
Pie traumētās vietas pēc iespējas drīzāk jāpieliek un 15 minūtes jāpatur sniegs vai ledus polietilēna maisiņā, apakšā paklājot plānu drāniņu. To drīkst darīt, tikai atrodoties pietiekami siltā vietā, jo citādi var gūt apsaldējumu. Aukstums, sašaurinot asinsvadus, mazina asiņošanu un asinsizplūdumu. Aukstuma aplikācijas ieteicamas pirmās 2–3 dienas pēc traumas.
Lai apturētu asiņošanu, būtu mazāka tūska un asinsizplūdums, jāuzliek spiedošs pārsējs, nevis žņaugs, kas var traumēt mīkstos audus un nervus. Svarīgi to izdarīt pareizi, lai neapgrūtinātu asinsriti un nepaaugstinātu venozo spiedienu.
Pēc galvas traumas neatliekamā medicīniskā palīdzība noteikti jāsauc, ja ir slikta dūša un vemšana, redzes dubultošanās, nepatika pret gaismu, miegainība, neadekvāta runa un rīcība, samaņas zudums.
Bez mediķu palīdzības neiztikt, ja nav iespējams paiet, atbalstoties uz kājas, un traumētā vieta ir mainījusi izskatu.
Traumētajai rokai jānodrošina miera stāvoklis, iekarinot to lakatiņā.Lūzušu ekstremitāti padara nekustīgu, piesienot dēli vai citu priekšmetu, un izsauc ātro palīdzību. Pēc jebkuras traumas sāpju gadījumā pirmo trīs dienu laikā jādodas pie speciālista. Ne vienmēr ir pareizi ignorēt pat nelielu smeldzi, jo vēlāk problēma var samilzt, un tad atlabšana ir ilgāka.
PIEREDZE
Anna Mihailova, juriste, pagājušā gada februārī slēpojot guva ceļa krusteniskās saites plīsumu “Pirms tam ar slēpošanu biju nodarbojusies pavisam neilgu laiku. Iemaņas apguvu instruktora vadībā. Iepriekš paralēli slēpošanai divas trīs reizes nedēļā apmeklēju sporta zāli, kurā trenējos individuāli sporta trenera uzraudzībā. Pirms slēpošanas vienmēr nedaudz iesildījos.
Traumu guvu krītot. Šķita, ka kāja ceļa rajonā apgriezās otrādi, bet sāpes nebija pārāk stipras, tāpēc turpināju slēpot. Vēlāk pati pie stūres aizbraucu mājās. Ļoti stipras sāpes sākās naktī. Tad vērsos Traumās pēc medicīniskās palīdzības. Man uztaisīja rentgenu, pateica, lai pāris dienas ievēroju saudzējošu režīmu, un viss būšot kārtībā. Tomēr labāk nekļuva, tāpēc gāju pie ķirurga, kurš mani nosūtīja uz magnētisko rezonansi un izmeklējumā konstatēja krusteniskās saites plīsumu.
Pēc pusotra mēneša man veica operāciju. Atveseļošanās process notika bez sarežģījumiem. Pat pretsāpju zāles dzēru tikai divas pirmās dienas.
Jau pirms operācijas mani brīdināja, ka nepieciešams iegādāties langeti, lai fiksētu celi. To nēsāju aptuveni mēnesi. Ārpus mājām tikpat ilgi pārvietojos ar kruķiem. Mājās jau aptuveni pēc trim nedēļām sāku uzmanīgi pārvietoties bez palīglīdzekļa.
Lai ātrāk un sekmīgāk atveseļotos, ķirurgs man ieteica apmeklēt fizioterapeitu. Jau pirms operācijas pierakstījos pie speciālista uz konsultāciju, kuras laikā man izskaidroja, kad varu sākt rehabilitāciju un kā notiks vingrošana.
Pāris nedēļu pēc operācijas divreiz nedēļā sāku apmeklēt fizioterapeitu. Ja kādu iemeslu dēļ nodarbības izpalika, vingrojumus pildīju mājās. Manuprāt, to nedarot, es neizveseļotos tik drīz un tik veiksmīgi, jo traumētās kājas muskuļi jau bija kļuvuši krietni vājāki.”
36,6 °C konsultanti MĀRCIS JĒGERS, traumatologs ortopēds Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā
JURĢIS EGLĪTIS, fizioterapeits Baltijas Fizioterapijas centrā
