Foto – Shutterstock

7 biežākie negadījumi 0


1. Visizplatītākā sadzīviskā trauma, nokrītot slidenā vietā, ir spieķa kaula lūzums pie plaukstas locītavas, jo roka instinktīvi tiek pašauta apakšā. Radīsies pietūkums, asinsizplūdums, reizēm pat būs redzama locītavas deformācija. Var būt grūti pakustināt pirkstus. Ja lūzums ir bez nobīdes, proti, kauls ir tikai iešķēlies, 4– 6 nedēļas nepieciešama imobilizācija. Ja lūzumam ir nobīde, ārsts lokālajā anestēzijā mēģinās izstiept roku un koriģēt kaulu stāvokli, bet, ja tas nebūs iespējams, nepieciešama operācija. Vieglākos gadījumos divas nedēļas pēc traumas roku var sākt kustināt, taču pilna slodze pieļaujama pēc 4–6 nedēļām.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
“Nebūs naudas, nebūs mūsu auto!” Latvieši, atsaucoties uz sludinājumu, apmaina automašīnas ar krāpniekiem… 64
Lasīt citas ziņas

2. Kalnu slēpotājiem viena no biežākajām traumām ir priekšējās krusteniskās saites plīsums. Celis pietūkst, kļūst mazkustīgs, sāpīgs un nestabils. “Tā saukto dinamisko ceļa locītavas stabilitāti nodrošina to aptverošie muskuļi. Ja tie nogurst, par kustību stabilitāti celī gādā krusteniskās un sānu saites, kā arī locītavas kapsula,” skaidro traumatologs. Ja krītot šīs struktūras ir plīsušas, aktivitātes varam turpināt, jo ceļa locītavu stabilizē apkārtējie muskuļi, taču traumas var kļūt smagāka. Labi trenētam cilvēkam krusteniskās saites plīsums, visticamāk, nebūs iemesls, lai pārtrauktu sportot traumas gūšanas dienā. Tomēr, ja bojātas arī sānu saites un pamežģīts celis, tas gan vairs nebūs prātā. Krustenisko saiti operācijas laikā atjauno no citu muskuļu cīpslām. Pirmās 4–6 nedēļas celi var locīt tikai līdz 90 grādu leņķim, lai saudzētu transplantātu un tas veiksmīgi ieaugtu.

3. Nereti, piemēram, slēpojot ar distanču slēpēm, cieš potīte. Tad ir stipras sāpes, pietūkums un uz cietušās kājas nav iespējams balstīties. Par lūzumu var liecināt vizuāla deformācija, taču jāveic rentgena uzņēmums, lai patiešām pārliecinātos par lūzumu un saišu bojājumu. Ārējās potītes traumas gadījumā uzliek ģipsi, taču biežāk rodas vēl iekšējās potītes lūzums, kad izdara operāciju. Ja starp kaulu fragmentiem ir liela atstarpe, to veic arī pirmajā gadījumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

4. Ja pēc traumas nevar iztaisnot roku, iespējams, ir lūzis elkoņa kauls. Tā kā šai locītavai ir mazs tilpums un nav kur izplesties asinsizplūdumam, trauma izraisa spēcīgas sāpes. Jāsauc ātrā palīdzība vai ar lakatiņā iekārtu roku jādodas uz traumpunktu vai slimnīcu, kur pieņem ķirurgs. Parasti izdara operāciju, jo pēc tās drīzāk pieļaujama slodze (mēnesi nēsājot ģipsi, grūtāk atjaunot pilnvērtīgas kustības). Ja lūzums ir bez nobīdes vai kauls tikai ieplaisājis, neoperē. Ja elkonis ir izmežģīts, tas nozīmē, ka ir pārrauta locītavas kapsula un tās sānu saites. Tad iespējami drīzāk jāveic operācija. Pēc tam uz divām trim nedēļām uzliek ģipsi, kuru noņemot uzreiz jāsāk vingrojumi, lai atjaunotu kustīgumu.

5. Krītot uz pleca vai iztaisnotas rokas, mēdz salauzt pleca kaulu. Par to liecina sāpes, tūska un krakšķēšana, kaula galiem beržoties vienam pret otru. Kustību laikā roka lūzuma vietā nedabiski izliecas. Šādā gadījumā vēlams bez kavēšanās veikt rentgena uzņēmumu. Par pleca locītavas mežģījumu var liecināt rokas piespiedu stāvoklis un tik stipras sāpes, ka to nav iespējams iekārt lakatiņā. Noteikti jāvēršas pie ārsta. Jo ilgāk plecs būs izmežģīts, jo muskuļi kļūs īsāki un tos nebūs iespējams ievilkt atpakaļ. Pēc rentgena ārsts izdarīs tā saukto mežģījuma repozīciju un roku fiksēs lakatiņa pārsējā. Nopietnākos gadījumos tā šādi jātur divas trīs nedēļas, nepiemirstot katru dienu izvingrināt elkoni.

6. Ja stipru sāpju dēļ nevar balstīties uz cietušās kājas, tā šķiet kļuvusi īsāka par 2–5 centimetriem un guļus stāvoklī, iztaisnota celī, nav paceļama, iespējams gūžas kaula lūzums. Parasti tad vajadzīga operācija. Jauniem cilvēkiem izdara osteosintēzi, kaulu fragmentus savienojot ar stieni vai plāksni, bet gados vecākiem ievieto mākslīgu locītavas endoprotēzi.

7. Ļoti stipras sāpes izraisa astes kaula lūzums, ko nereti gūst sniega dēļa braucēji, nokrītot uz dibena. Pēc tam aptuveni sešas nedēļas nāksies iztikt bez ērtas sēdēšanas. Astes kaulu ārstē, 2–3 nedēļas pirms gulētiešanas ievadot taisnajā zarnā pretsāpju un pretiekaisuma svecītes. Ja medikamenti nelīdz un lūzums traucē, izdara operāciju.

Ātrāk uz kājām!

Reizēm šķiet, ka pēc traumas pats svarīgākais ir veiksmīga operācija. Sak, pēc tam drusku panēsāšu ģipsi, palēkāšu uz kruķiem, un viss būs kā agrāk! Diemžēl ne vienmēr tā notiek.

“Ja, neveiksmīgi krītot, gadās mazliet sastiept kādu muskuli, pēc neilga miera perioda atkal varēs kustēties kā agrāk,” skaidro Jurģis Eglītis. “Taču, ja bojājums lielāks, piemēram, lūzis kauls, nāksies meklēt ārsta vai fizioterapeita palīdzību. Pēc viegliem muskuļu plīsumiem vai saišu sastiepumiem var tikt uz kājām jau pēc pāris nedēļām, taču smagos gadījumos rehabilitācija ieilgst līdz pat gadam.”

Reklāma
Reklāma

Ja lūzis kauls, lai locītavai nodrošinātu mieru un tā sadzītu, to padara nekustīgu ar ģipsi, šinu vai citu imobilizācijas veidu atkarībā no tā, cik stabila fiksācija vajadzīga. Aptuveni pēc mēneša, ģipsi noņemot, paveras neglīta aina, jo lobās ādas virskārta. Atrofējoties muskuļiem, cietušais loceklis izskatās sarucis. Muskuļu cīpslu, ap locītavu esošo saišu saīsinājums un izveidojušies rētaudi rada stīvumu un kustību apjoma ierobežojumu, tāpēc var būt grūti apģērbties, ķemmēt matus un veikt citas ikdienišķas darbības. Tad uzreiz ieteicams doties pie fizioterapeita, kurš izstrādās individuālu programmu, kā ātrāk atveseļoties.

Pēc kalnu slēpotājiem raksturīgās traumas – krusteniskās saites plīsuma – bez kruķiem iespējams staigāt aptuveni pēc mēneša vai nedaudz ātrāk, bet pilnībā panākt ceļa stabilitāti un atjaunot muskuļu spēku izdodas pēc 6–9 mēnešiem. “Svarīgi, vai cilvēks bijis fiziski aktīvs pirms operācijas un cik drīz pēc tās atnācis pie fizioterapeita,” uzsver Jurģis Eglītis. Rehabilitāciju var uzskatīt par pabeigtu, kad abi ceļi ir vienlīdz spēcīgi. Ja viens celis kļuvis vājāks, palielinoties slodzei uz locītavas skrimsli, tas ar laiku var nodilt un izraisīt artrītu.

Pēc operācijas ar šinu un kruķiem jāstaigā vidēji 4–6 nedēļas, taču rehabilitāciju – rētaudu mobilizāciju un kustību apjoma atjaunošanu – var sākt jau no otrās nedēļas.

Muskuļu atrofiju iespējams attālināt un mazināt, sasprindzinot muskuļus imobilizētajā ķermeņa daļā. Turklāt, kamēr, piemēram, elkonis ir ģipsī, var vingrināt plaukstas un plecus. Liela nozīme ātrākā atlabšanā ir ne tikai vingrošanai, bet arī citiem rehabilitācijas pasākumiem, piemēram, izteiktu sarētojumu palīdz novērst ultraskaņas procedūras, plaukstu locītavas ātrāk atveseļo parafīna vanniņas, nervu bojājuma gadījumā noder elektrostimulācija.

Ja pēc ģipša noņemšanas joprojām saglabājusies tūska, veic limfodrenāžas masāžu, bet, ja tā radusies locītavas nestabilitātes un audu kairinājuma dēļ, izmanto teipus. Tūkumu samazina arī aukstuma aplikācijas. Noder pat kāposta lapa.

Masāža padara audus elastīgākus, palīdz atjaunot kustību apjomu, kā arī, uzlabojoties asinsritei un barības vielu piegādei, netieši vairo muskuļu spēku. Šos procesus var paātrināt ar atbilstīgiem vingrojumiem.

Kustību apjoma atgūšana gan ne vienmēr ir patīkama. Pārāk stipras sāpes nevajadzētu pieļaut, jo tad var rasties mīksto audu bojājums un pretējs efekts, kas pagarina rehabilitācijas laiku.

KĀ IZVAIRĪTIES NO TRAUMAS

* Slidenā laikā uzvelk piemērotus apavus ar biezu rievotu zoli un protektoriem vai arī tiem uzliek radzes.

* Sagatavo muskuļus fiziskai slodzei, nostiprina locītavas, uzlabo iekšējo un dziļo jušanu, lai ķermenim ātri nerastos pārslodze un tas maksimāli spētu reaģēt uz mainīgu apkārtējo vidi.

* Nevajag sportot vienatnē, kur nav pieejama citu palīdzība.

* Iepriekš der iepazīt sportošanas vidi, lai zinātu, vai tajā neatrodas koki, akmeņi vai citi objekti.

* Nepieciešams iesildīties, lai sagatavotu muskuļus darbam, uzlabotos asinsrite un vielmaiņa.

* Izvēlas atbilstīgu ekipējumu un aizsargā ķermeni – liek galvā ķiveri, velk polsterētu apģērbu, speciālus aizsargšortus un bruņukreklus, ceļu, plaukstu un elkoņu sargus.

* Iesācējiem uz kalna jāizmanto instruktora pakalpojumi, kurš ierāda dažādus paņēmienus, lai izvairītos no traumām.

* Nodarbojoties ar sportiskām aktivitātēm, kritiski jānovērtē savs fiziskās sagatavotības līmenis un prasmes.

* Uz kalna, kā arī slidotavā jāatceras ne tikai par savu, bet arī citu drošību un, līdzīgi kā uz ielas, jāievēro šeit pastāvošie satiksmes noteikumi.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.