Apsaimniekotāja viedoklis 3
Finansējumu daudzdzīvokļu nama renovācijai var saņemt dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai īpašuma apsaimniekotājs. Kredītu noformēšanai būs nepieciešams energoaudits, renovācijas darbu plāns un līgumprojekts ar būvnieku. Tāpat nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums, kur 2/3 dzīvokļu īpašnieku nobalso par piedalīšanos programmā un aizdevuma saņemšanu. Šis ir labo nodomu klupšanas akmens, jo daļa mājas iedzīvotāju nekādi nevēlas piedalīties mājas remontdarbos un ar aizdomām skatās uz visām namu apsaimniekotāju aktivitātēm.
“Iedzīvotājus pārliecināt par pilnu mājas renovāciju ir grūti,” stāsta pieredzējušais pašvaldības aģentūras “Ogres namsaimnieks” direktors Aigars Briedis, kas jau 15 apsaimniekotajās mājās savācis iedzīvotāju parakstus renovācijas projektu īstenošanai. “Cilvēki vēlas redzēt lielu ietaupījumu, un tad mēs izrēķinām, kādi ir izdevumi par apkuri, par cik tie samazināsies un kāds būs kredītmaksājums. Piemēram, ja pilnā mājas renovācija izmaksā aptuveni 120 eiro uz dzīvokļa kvadrātmetru un vidēji viens dzīvoklis ir 50 m2 liels, tad vidēji no viena dzīvokļa īpašnieka renovācijai nepieciešami 6000 eiro. Ar valsts 50% atbalstu renovācijai nepieciešams kredīts tikai par pusi no šīs summas – tas ir 3000 eiro. Ja kredīts ir uz 15 gadiem, par apkuri šajā laikā ietaupījums būtu 5000 eiro. Tas viss iekļaujas kredīta atmaksas summā ar visiem bankas procentiem un mājas remonts iznāk pa nullēm, tas ir – ekonomija un valsts atbalsts sedz izdevumus,” viņš pamato.
Vispirms “Ogres namsaimnieks” sāka renovēt ēkas, kurām ir lielāki siltuma zudumi, tātad arī lielāki ietaupījumi, tos novēršot. Turklāt gandrīz visām dzelzsbetona paneļu ēkām ir pienācis likumā noteiktais obligātais remonta laiks. “Pateicoties Eiropas piešpricei un siltumenerģijas ekonomijai, tas sanāk par brīvu. Māja ir izremontēta, tā ir izskatīga, energoekonomiskāka, komfortablāka un dzīvokļi tirgū vērtīgāki. To mēs skaidrojam katram īpašniekam, līdz panākam vienprātību vairākumam. Lai uzskatāmi pārliecinātu iedzīvotājus, es uz sapulcēm uzaicināju jau renovētu māju iedzīvotājus, piemēram, no Salaspils, kuri padalījās ar pieredzi par renovācijas gaitu un ieguvumiem.”
Nav saprotams, kāpēc šis māju renovācijas piedāvājums tiek tik kūtri izmantots Rīgā. Tur ir renovēta ļoti niecīga daudzdzīvokļu māju daļa un tā pati galvenokārt kooperatīvajās mājās, kas nav saistītas ar “Rīgas namsaimnieku”.
Lokas ielas 2 mājas vecākā Lūcija Strauta ieinteresēta projektā, jo ir lieli apkures rēķini.”Ceram, ka pēc mājas siltināšanas apkures ekonomija nosegs būvniecības kredīta maksājumus. Tādā gadījumā vispār nav nekādu šaubu par dalību Eiropas siltināšanas projektā, jo papildus ieguvumi ir skaista, atjaunota ēka, palielināta īpašumu vērtība. Esam redzējuši vairākas nosiltinātas ēkas un gribam savējo tikpat labu. Jāsaprot, ka palikt ar esošo māju, kas ir sliktā stāvoklī, ilgi nevarēs. Labāk māju renovēt tagad ar Eiropas atbalstu, nekā vēlāk par savu naudu.”
