Puķkopji: Energoresursu cenu kāpuma dēļ jāsavelk jostas; bērēm ziedus pasūta vairāk 4
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Puķu un stādu audzētāji sezonu vērtē kā izaicinājumiem pārpilnu. “Strādājam. Pandēmija mūs ietekmē, tāpat kā visas citas nozares. Šogad pārdošana nav tāda, kā iepriekšējos gados,” vērtē zemnieku saimniecības “Kliģeni” saimnieks Aleksandrs Raubiško.
Energoizmaksas
Taču latvietim tā patika uz puķēm vienmēr bijusi un līdztekus dienišķajai maizei vienmēr tiekot padomāts par kādu skaistu augu. Šoruden, pateicoties energoizmaksu pieaugumam, jostas būšot jāsavelk ciešāk. “Tiem, kas ražošanā izmanto gāzi un elektrību, tagad ir ļoti sarežģīts laiks. Būs jāpadomā, kā savilkt galus un kā pārdzīvot ziemu,” uzsver Raubiško.
Dārzniecībā nav tā, ka visu procesu uzreiz var apstādināt. Vasarā jau tiek sākta sēklu pasūtīšana un dažādu stādāmo materiālu iegāde. Viss process notiek pusgadu uz priekšu. Dārzkopji ir atkarīgi no cilvēku pirktspējas, un cenas nav iespējams būtiski palielināt. “Skatīsimies, kā būs pavasarī. Jāpārdzīvo ziema un tad redzēs,” lakoniski piebilst Raubiško.
Lielie nezināmie
Prognozēt gaidāmo situāciju vēl esot pāragri – tā sarunā ar “Latvijas Avīzi” sacīja “Viskaļu puķu” saimniece Daiga Buša. Aizvadītā sezona bijusi laba, bet, kā būs turpmāk, pagaidām tas ir liels nezināmais.
“Pašlaik cenas aug visam – sēklām, spraudeņiem, podiem. Mēs audzējam vasaras puķes, un siltumnīca būs jāsāk kurināt no februāra. Iespējams, nāksies savilkt jostas, redzot, kas pašlaik notiek ar cenām,” tā Daiga Buša. Vairāk par šo “Viskaļu puķu” saimnieci uztrauc pandēmijas attīstība. Svarīgi, lai cilvēki varētu brīvi pārvietoties un iegādāties nepieciešamo. Daudzi pārceļas dzīvot uz laukiem un labprāt pērk puķes, tāpēc svarīgi, lai ierobežojumi ietu mazumā.
Arī dārzniecības uzņēmuma SIA “Sedumi” valdes loceklis Sarmis Kalniņš stāsta, ka šogad bijis daudz neskaidrību. “Parasti viss ir saplānots, bet šogad jau gada sākumā bija daudz nezināmo. Janvāris sākās ar tulpju laiku, bija iepirkti stādāmie materiāli, taču valdīja bailes, kas notiks ar pandēmiju un ierobežojumiem,” atceras Kalniņš. Taču realizācija neiestrēga, un rezultātā sezona bija gana laba.
Pašlaik atkal valda liela neziņa divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ir neskaidrība par Covid-19 izplatību un par ierobežojumiem. Otrkārt, bažas raisa izmaksu sadārdzinājums. Straujais energoresursu un gāzes cenu kāpums, kas pašlaik vērojams Eiropā un arī Latvijā, sekas atstāšot uz nākamo sezonu. Cenas kāpušas arī citiem resursiem, dārgāks kļuvis transports un loģistikas pakalpojumi.
“Vēl strādājam ar esošajiem resursiem, bet situācija strauji mainās. Cenas būs jāceļ, tas vairs nav apspriežams. Taču jādomā, lai cenu līmenis būtu pieejams pircējiem,” uzsver Sarmis Kalniņš. Aplēses liecina, ka sadārdzinājums var būt ap 20%, taču cenām jābūt līdzīgā līmenī ar importa produkciju, pretējā gadījumā vietējie ražotāji var zaudēt ar savu konkurētspēju.
“Sedumi” ražošanā izmanto gāzes un malkas apkuri. Lai arī bija doma atteikties no malkas apkures, redzot to, kas notiek ar energoresursu cenām, pagaidām tā tikšot atstāta.
Pasūtījumu mazāk
Valdības lēmumu neaizvērt ziedu veikalus dārzkopji sauc par loģisku. “Strādājam ar būvniecības veikaliem un ļoti izjutām to, ka pieprasījums samazinājās un pasūtījumu kļuva mazāk. Mēs arī ciešam no šīs situācijas, taču neietilpstam nevienā grupā, kam tiek piešķirts atbalsts.
Labi, ka ziedu veikalus atstāja vaļā, kur varējām ātri pārorientēties. Tas pats attiecas uz pārtikas veikaliem, kur var tirgot ziedus,” situāciju komentē Sarmis Kalniņš. “Sedumi” strādā zaļajā režīmā, jo citādi no krīzes nevarēs tikt ārā.
Arī “Grobiņas ziedu” pārstāve Inta Rudenko atzīmē: “Labi, ka šajā pandēmijas laikā atļāva darboties ziedu veikaliem. Ziedus nevar uz mēnesi nolikt un teikt, lai pagaida. Ziedi jātirgo tad, kad tie uzzied. Tagad ir daudz vairāk ziedu pasūtījumu bērēm. Cilvēki ziedus pasūta individuāli, jo vēlas iepriecināt kādu savu tuvinieku svētkos,” stāsta “Grobiņas ziedu” pārstāve.
Aizvadītā sezona bijusi laba, taču tagad ir sarežģīti, jo pasākumi nenotiek. Turklāt katastrofāli pieaugušas energoresursu cenas. “Resursu cenu kāpums ir pārāk liels, un tas nozīmē, ka produkcijai cenas nāksies celt. Jau šobrīd rēķinām, kā intensīvāk apsaimniekot esošās platības. Gatavojamies pavasarim, stādīsim tulpes un hiacintes, bet skaidrs, ka tik lielas platības nevarēsim apsildīt kā līdz šim,” skaidro Inta Rudenko.
Arī asociācijas “Latvijas dārznieks” vadītājs Jānis Bērziņš uzsver, ka resursu cenu kāpums ir nepieredzēts un tā rezultātā dārzkopjiem var pat nākties samazināt ražošanas apjomus.
“Apkurināt visas siltumnīcas nevarēs. Iespējams, sašaurināsies ražošana. Uzņēmumiem būs cītīgi jārēķina, kā turpmāk saimniekot. Jau tagad atsevišķi uzņēmumi nezina, kā sasiet galus kopā. Turklāt valsts pagaidām netaisās nākt palīgā,” situāciju komentē Bērziņš.
Viņš uzskata – ja var vienoties ar “Latvijas gāzi” par maksājumu atlikšanu uz vairākiem mēnešiem, tas būtu risinājums. Otrs variants – atlikt akcīzes nodokļa samaksu, kas ļautu pārlaist ziemu. Ražotāji plāno vērsties valdībā, lai rastu kādu risinājumu.
