Ziedu laiks Dobeles daiļdārzos 0
Karstais laiks izplaucējis pumpurus gandrīz visiem pavasarī ziedošajiem kokiem un krūmiem vienlaikus. Šīs nedēļas nogalē pilnos ziedos grims arī selekcionāra Pētera Upīša ceriņu dārzs Dobelē – lielākais ceriņu stādījums Latvijā, kurā aug ap 200 šķirņu un hibrīdu.
Taču, saglabājoties augstai gaisa temperatūrai, ziedu laiks nebūs ilgs, tādēļ ceriņu dārza apmeklējumu nevajadzētu atlikt. Kaut gan tradicionālais koncerts tur paredzēts nedēļu vēlāk, tad, iespējams, lielākā daļa ceriņu jau būs pārziedējuši, prognozē dārza darbinieki.
Svētki ceriņu dārzā
“Tā kā daba ir koriģējusi mūsu plānus, jau šosvētdien, 26. maijā, plkst. 15 P. Upīša dārzā koncertēs folkloras kopa “Puduris”, bet 2. jūnijā šajā pašā laikā notiks lielkoncerts “Pasaules mūziklu un kino mūzika Dobeles ceriņos”, kurā muzicēs Raimonds Ozols, Raimonds Macats, Madars Kalniņš, Kaspars Grigalis, Norberts Skraucis, Aivars Gudrais, “Dobeles violetais Ceriņu koris” Ievas Sutugovas vadībā un solisti Ilona Bagele un Juris Ādamsons,” stāsta Dobeles TIC tūrisma speciāliste Sandra Lūciņa.
Ceriņu ziedēšanas laikā Pētera Upīša muzejs un dārzs būs atvērts katru dienu no plkst. 9 līdz pat pēdējam apmeklētājam. Ieejas maksa: Ls 1,20 (senioriem, klātienes studentiem – Ls 0,80), bet skolu organizētos apmeklējumos – tikai 20 santīmi no skolēna.
Šonedēļ no 23. līdz 25. maijam tiks svinēti arī Dobeles novada svētki “Mīlestības un ceriņziedu virpulī”.
{gallery id=”1771″}
Katram dārzam citāda “odziņa”
Ceriņu dārzs nav vienīgais daiļdārzs Dobelē. Iepriekš piesakoties, ceļotājiem no pavasara līdz rudenim pieejams Štelmaheru akmeņu dārzs (Arāju 18, tālr. 22318001), Klūgu ģimenes ainavu dārzs (Liepājas šoseja 21, tālr. 26458290) un Beņķu ģimenes skaisto un praktisko ideju dārzs (Liepu 5, tālr. 26541868).
“Savu dārzu veidojām kā guļamistabu, noslēptu svešām acīm, kas atklājas tikai tiem, kas nāk pie mums ciemos. Viens otram blakus labi sadzīvo gan daiļdārzs, gan sakņu dārzs, par kuru īpašā sajūsmā ir ārzemnieki,” atklāj Aivars Beņķis, pēc profesijas celtnieks.
Viņa rokām mūrēta dārza plīts jeb “lielais grils”, žāvētava aiz mājas, lauku virtuve saimniecības ēkā, darināts krēsls ap ābeli, strūkl-aka un baseins, kas izflīzēts kopā ar dzīvesbiedri.
Tomēr Līgas galvenās rūpes ir par puķēm. “Mūsmājās visu laiku kaut kas zied. Pavasarī pirmās iepriecina ziemcietes – tulpes, narcises, hiacintes, krokusi, muskares. Kad ziedu laiks cauri, agrās sīpolpuķes izroku un līdz rudenim glabāju kastēs ar zemi, bet vietā stādu vasaras puķes. Ļoti skaista mums padevusies vīteņ- hortenzija, kas ap stabu jau uzvijusies piecu metru augstumā, krāšņi zied arī parastās hortenzijas, peonijas, hostas, astilbes, dienziedes, Āzijas lilijas, bet rozes un rododendri te nepadodas, un katru gadu izsalst pa kādam skujenim,” atzīst saimniece.
Beņķu ģimenes dārzā atrodamas ap 70 skujkoku sugas, kas pārsvarā izvēlētas, ņemot vērā atšķirīgo izskatu. Lai gan dārzs plašākai publikai tiek izrādīts tikai otro gadu, tas pērn jau saņēmis Dobeles paraugsētas titulu.
Krietni ilgāk – vairāk nekā 30 gadu – savu sapņu dārzu kopuši mežkopji Aivars un Ženija Klūgas, tādēļ stādījumi divos blakus esošajos zemes gabalos aizņem jau gandrīz hektāru.
“Te ir citi mērogi. Salīdzinot ar Beņķu dārzu, mūsējais ir kā deķis iepretim kabatlakatiņam. Vairāk esam domājuši par ainavu – lielie koki aug apkārt, bet pa vidu plašo zālienu rotā puķu dobes un dīķis, saplūstot ar Bērzes upes palieni,” stāsta saimnieks.
“Gadiem ritot, daudzus kokus nācies stādīt no jauna, jo tikai pēc pirmās ziemas redzams, vai tie būs dzīvotāji. Esam iemācījušies pārlieku neiemīlēt sava darba augļus, lai būtu vieglāk samierināties ar zaudējumiem. Dārzā vienmēr kaut kas negaidīti aiziet bojā no sala, slimībām vai kaitēkļiem.”
Kaimiņos Klūgām Bērzes krastā atrodas arī Lilijas un Alfrēda Štelmaheru radītais akmeņu dārzs, kas daudzkārt godalgots daiļdārzu konkursos. Dekoratīvie stādījumi un augu kompozīcijas pielāgotas savāktajai akmeņu kolekcijai, kurā ir gan dažādu formu un lieluma dzirnakmeņi, gan verstu stabi un pagastu robežstabi.
Dārzu apceļotāji var paviesoties arī skaistākajās sētās Dobeles pievārtē. Bērzes pagasta “Lejniekos” Skaidrīte un Haralds Bauzes (tālr. 22308565) izveidojuši dārzu, ko papildina saimnieka veidotās koka skulptūras, miniatūrs dzērveņu purviņš, zemeņu muca un vīnogu aleja. Te tiek audzēti ārstniecības augi, arbūzi un citi retumi, bet saimniece, tautas daiļamata meistare, labprāt izrādīs bagātīgo cimdu kolekciju, ko veido vairāk nekā 170 pāru.
Jaunums ir Lazdiņu ģimenes dārzs Auros (tālr. 20222823), kas atrodas pie Dobeles–Bauskas šosejas (aiz bērnudārza jāgriežas pa labi).
Tas gan jābrauc lūkot jūlija vidū, kad krāšņi sāks ziedēt galvenā dārza rota – lilijas. Dārzu klajā vietā no nulles izveidojusi profesionāla daiļdārzniece un agronome Egija Lazdiņa, kura zemi iemīlējusi jau bērnībā, kad vecāsmammas ierādītā dobē viņu ar smaržu un cēlajiem ziediem savaldzinājušas karaliskās lilijas.
Tagad Egijas kolekcijā ir ap 120 liliju šķirņu, kas zied līdz pat augusta otrajai pusei. Plašajā dārzā puķu stādījumi mijas ar skujkoku grupām, izveidots dekoratīvs dīķis un ugunskura vieta, bet darbi turpinās. “Lazdiņos” var iegādāties gan liliju ziedus, gan sīpolus, un saimniecei pasūtināt sava sapņu dārza skices.
20. jūlijs Dobelē izsludināts par atvērto dārzu dienu, tādēļ šajā sestdienā visi daiļdārzi, tostarp P. Upīša dārzs, būs apmeklējami bez maksas.
