Ziedputekšņu alerģija ir jaunu cilvēku slimība. Kā cīnīties ar alerģijām pavasarī? 0
Pēc garās un sniegotās ziemas ikviens priecājas, ka beidzot iestājies pavasaris, ka pamazām mostas daba un teju viss sāks plaukt un ziedēt.
Taču tieši tas ir laiks, kad daudziem uznāk pēkšņas šķavas, parādās alerģiskas iesnas vai pat klepus.
Ko tādās reizēs darīt?
“Neutral” akadēmijas veiktā aptaujā secināts, ka aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju saskaras ar kādu no alerģijas izpausmēm, savukārt ceturtā daļa alerģijas slimnieku paasinājumu izjūt tieši pavasarī.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un veselības mājas “Olīva” alergoloģe Ieva Cīrule uzsver – pavasarī, dabai mostoties, alerģiskiem cilvēkiem raksturīga polinoze jeb ziedputekšņu alerģija, ko izraisa koku un augu ziedēšana.
Tieši ziedputekšņi, svaigi pļauta zāle un ziedoši augi ir vieni no raksturīgākajiem alergēniem.
“Ziedputekšņu alerģija ir jaunu cilvēku slimība,” norāda Ieva Cīrule. “Visbiežāk ar šo problēmu saskaras bērni un jaunieši, kā arī pieaugušie līdz 30–40 gadu vecumam. Zīdaiņiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem pavasara alerģija nemēdz būt, jo, piemēram, vecākiem cilvēkiem imūnsistēma ar gadiem pierod pie alerģijas izraisītājiem, un pret tiem organismā izveidojas tolerance.”
Pirmie vēstneši jau pamodušies
Pēc alergoloģes vārdiem, šogad jau februārī parādījušies pirmie pētnieku ziņojumi par gaisā lidojošiem alkšņu ziedputekšņiem.
“Visaktīvāk šo alerģiju izraisa bērzs – šajā ziņā tas ir līderis,” atzīst ārste.
“Bērzu ziedputekšņi gaisā parasti ir aprīļa beigās, maija sākumā, un tieši tad šīs alerģijas pārņemtie cilvēki jūtas vissliktāk. Cilvēkiem mēdz būt alerģija arī pret alkšņu un lazdu ziedputekšņiem. Aprīļa pēdējā un maija pirmā nedēļa parasti ir visgrūtākās. Tad jau nāk vasara un parādās pieneņu, siena zāļu un nezāļu ziedputekšņi – šajā augu grupā alerģiju izraisošais līderis ir timotiņš. Bet augustā zied vērmeles un balandas. Visus šos augus apputeksnē vējš, to sīkie un smalkie ziedputekšņi lido pa gaisu, izraisot cilvēkiem alerģiska rakstura problēmas. Vēl interesants fakts: ja bijis negaiss, pēc zibens izlādes ziedputekšņi sašķeļas un kļūst vēl sīkāki, iekļūst dziļāk bronhos, izraisot smagas astmas lēkmes.”
Jāsagatavojas savlaikus
Kā zināt, ka cilvēkam ir ziedputekšņu alerģija?
“Parasti šie cilvēki, pavasarī izejot ārā, pēkšņi jūt, ka viņiem sāk kņudēt un niezēt acis un deguns, var sākties šķavas, tecēt deguns, parādās neliels klepus, kas var kļūt stiprāks, izraisot elpas trūkumu,” paskaidro speciāliste.
“Protams, augu ziedēšanas laikā neviens speciāli nesēdēs mājās, lai sevi pasargātu, jo tāpat jādodas, teiksim, uz darbu. Vajadzētu iet pie ārsta, lai noskaidrotu alerģiskās reakcijas cēloni un pirms tā visa attiecīgi sagatavotos. Ārsts konkrētajam slimniekam sastāda individuālu ārstēšanas plānu, kurā minēts, kad un kādas zāles jāsāk lietot. Izmantojot ieteiktos medikamentus, protams, var stāvokli uzlabot. Latviešiem ir sens teiciens, ka rati jātaisa ziemā, bet ragavas vasarā. Saprātīgi rīkojas tie alerģijas slimnieki, kuri jau ziemā saņem imūnterapiju un trenē organismu – pieradina pie alergēna, lai tas pēcāk tik vētraini nereaģētu.”
Mazliet par imūnterapiju
Alerģijas gadījumā imūnterapija izpaužas tā, ka slimnieka organismā tiek ievadīts liels attiecīgā alergēna atšķaidījums. Ievades shēmas un veidi ir dažādi. Tiek lietotas gan tā sauktās paātrinātās, gan lēnās, gan ilgstoši uzturošās, gan triecienveida shēmas. Arī ievades veidi atšķiras.
Var izmantot zem mēles iepūšamu aerosolu, pilināmu preparātu vai tableti, ko pats slimnieks var katru rītu mājās ieņemt. Tas gan var būt apgrūtinoši, jo zāles pirms sezonas sākuma jālieto katru dienu vismaz trīs mēnešus, turpinot arī sezonas laikā.
Ir pieejamas arī dažādas injekcijas, ko ievada augšdelmā. To, kādu preparātu izvēlēties, nosaka ārsts kopā ar pacientu, ņemot vērā alerģijas smaguma pakāpi un individuālo jutīgumu. Lai saņemtu šādas injekcijas, jādodas pie alergologa, jo tās drīkst ievadīt tikai speciāli apmācīts mediķis. Šāds pakalpojums ir pieejams visā Latvijā, to nodrošina visi praktizējošie alergologi.
Injicēšanas shēmas ir dažādas, piemēram, viena paredz, ka līdz alerģiju izraisošo augu ziedēšanas laikam nepieciešamas sešas injekcijas, cita nosaka, ka alergēns jāievada divus mēnešus ik pa nedēļai un pēc tam reizi mēnesī visu sezonu. Šāds terapijas kurss jāatkārto trīs gadus pēc kārtas.
Protams, kā ar visām ārstēšanas metodēm, var gadīties, ka terapija nav efektīva. Ja pēc pirmā kursa cilvēkam nemaz nav labāk, tad šāda veida ārstēšanu nav vērts turpināt. Cēloņi var būt dažādi. Iespējams, nav noteikts īstais alergēns vai ir vēl citi. “Katrs gadījums jāvērtē individuāli. Ja ar pirmās sezonas terapiju panākts vēlamais efekts, terapiju turpina trīs vai pat piecus gadus,” teic alergoloģe.
Ja alerģija ir pirmoreiz
Gadās, ka alerģija parādās negaidīti, piemēram, bērnam desmit gadu vecumā pēkšņi rodas kāda alerģiska reakcija un nekādu preparātu nav līdzi.
Komentējot šādu situāciju, Ieva Cīrule iesaka: “Ja tas notiek pilsētā, var doties uz aptieku un nopirkt bezrecepšu pretalerģijas zāles. To klāsts ir gana liels: pieejami gan aerosoli, gan pilināmi preparāti, gan tabletes. Vēlāk, protams, jādodas pie sava ģimenes ārsta un jāpārrunā radusies situācija. Ja tiešām ir aizdomas par alerģiju, ģimenes ārsts noteikti nosūtīs pie alergologa, lai tas precizētu alerģijas izraisītāju un izrakstītu attiecīgās zāles.”
Savukārt tiem, kas pie ārsta nevēršas, alergoloģe skaidro, ka pretalerģiskie medikamenti neizraisa pieradumu, tātad šīs zāles var lietot droši, turklāt jaunākie pretalerģijas medikamenti neizraisa miegainību, pēc to lietošanas drīkst vadīt auto un strādāt ar dažādām ierīcēm.
Iepriekšējās paaudzes antihistamīni gan izraisa miegainību, un tas ir bīstami. Turklāt, ja tos nekontrolēti lieto ilgāku laiku, iespējamas dažādas veselības problēmas.
Ziedputekšņi un astma
Ziedputekšņi var izraisīt ne tikai alerģisku reakciju, bet arī astmas lēkmi. Tēpēc Ieva Cīrule mudina apzināties, kādas pazīmes par to liecina un kā tādā gadījumā rīkoties: “Par astmas lēkmi var liecināt spiedoša sajūta aiz krūškaula, elpas un gaisa trūkums. Parādoties šiem simptomiem, jāapsēžas un, ja cilvēks nevar paelpot, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Astmas lēkme tiešām var būt dzīvībai bīstama.”
Nevajadzētu cilvēku šādā stāvoklī mēģināt apguldīt, pietiks, ja viņu nomierināsiet un ļausiet mierīgi pasēdēt. Elpas trūkums vienmēr jāuztver atbildīgi, īpaši, ja cilvēks sūdzas, ka spiež krūtīs, ka nevar paelpot, turklāt viņš kļūst zilgans.
Padoms, ceļojot un dodoties pie ārsta
Alerģija nav nekas ikdienišķs, pie kā būtu jāpierod. Braukdami sabiedriskajā transportā vai dodoties tālākā izbraukumā, viņi bieži vien nejūtas komfortabli, ja ir jāšķauda un acis kļūst sarkanas. Ieva Cīrule iesaka vienmēr ņemt līdzi vajadzīgos pretalerģijas medikamentus, īpaši ceļojumā uz tālām zemēm, par kurām nav īsti zināms, kādi augi un kad zied. Vajadzētu apzināt arī līdzi ņemamo preparātu iedarbības veidu.
Protams, katrs izvēlas pierastāko un efektīvāko medikamentu. Šajā sakarībā alergoloģei ir daži ieteikumi: “Daudzi, īpaši ceļojot pa pasauli, negrib neko ne pūst, ne pilināt. Viņiem der tikai tabletes, bet viņu bērniem sīrupi. Tomēr jāatceras, ka lokāla terapija vienmēr ir efektīvāka un iedarbojas ātrāk. Ja lietojam zāles iekšķīgi, atsevišķi medikamenti sāk darboties pēc divām stundām, bet, ja tos iepilinām acī vai iepūšam degunā, vajadzīgais efekts tiek sasniegts pāris minūtēs.”
Tagad tiek izmantota tā sauktā molekulārā alergēnu diagnostika, kad var noteikt, pret kuru no alergēna komponentiem ir īstā jeb smagākā alerģija stāsta speciāliste. Šādas analīzes nozīmē tikai alergologs, jo tās ir dārgas un to izvēle nav ģimenes ārsta kompetencē. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuriem alerģija ir ne tikai pret ziedputekšņiem, bet arī pārtiku.
Piemēram, slimniekam ir alerģija pret bērzu ziedputekšņiem, viņš ēd svaigus burkānus, ābolus vai riekstus, un viņam sāk kairināt kaklu, pietūkst lūpas un niez mēle. Nav skaidrs, kas tieši izraisījis, iespējams, dzīvībai bīstamo rekciju. Mūsdienās to var noskaidrot, nosakot asins serumā molekulāros alergēnus pa frakcijām un fiksējot, kuri no tiem izraisa tieši smagākās reakcijas. Ar šo metodi var precīzi atrast galveno alergēnu un veikt katram konkrētajam slimniekam vajadzīgo imūnterapiju.
Interesanti
Lai atvieglotu pacientu dzīvi, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieki sadarbībā ar partneriem Eiropā izstrādājuši mobilo aplikāciju – bezmaksas lietotni cilvēkiem ar putekšņu izraisītām alerģijām – Pasyfo. To izmantojot, var uzzināt gan ziedputekšņu koncentrāciju konkrētā dienā un vietā, gan izveidot savu individuālo prognozi trim dienām, katru dienu novērojot un ievadot savus simptomus.
Mūsu eksperte
Ieva Cīrule, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un veselības mājas Olīva alergoloģe
