Ziedputekšņu alerģija: vasarā degunu kņudina graudzāles 0
Polinoze ir imūnsistēmas darbības traucējumi, kuru ietekmē tā ziedputekšņus uztver kā organismam bīstamus un reaģē saasināti. Polinoze lielākoties izpaužas kā deguna tecēšana, aizlikums, kņudināšana un tās izraisītas šķavas. Nereti asaro acis, rodas to apsārtums, nieze vai graušanas sajūta.
Bieži vien cilvēks gadiem ilgi pat nenojauš, ka viņam ir alerģija pret putekšņiem. Domā, kārtējo reizi saaukstējies, jo simptomi ir gandrīz tādi paši, skaidro alergoloģe Līga Ciekure. Turklāt pavasarī saaukstēšanās nav nekas neparasts, jo pēc garās ziemas organismā ir vitamīnu un minerālvielu deficīts, saulīte mudina ģērbties plānāk, taču viltīgais vējiņš iemanās palīst aiz apkakles… Parasti cilvēks meklē alergologa palīdzību, kad alerģija saasinās vai pievienojas citi simptomi.
Alerģiska reakcija var būt gan pret viena, gan vairāku augu ziedputekšņiem. Pavasarī polinozes cēlonis visbiežāk ir ziedošie koki – alksnis, lazda, vītols, bērzs, papele, goba, vīksna, osis un skābardis. Vasarā degunu kņudina pļavas graudzāles, piemēram, skarene, auzene, timotiņš, kamolzāle un smilga, tādēļ polinozi mēdz dēvēt arī par siena drudzi. Rudenī alerģisku reakciju visbiežāk izraisa nezāles, piemēram, balanda, vērmele, vībotne, nātre un skābene.
