Ziedotu lietu veikaliņi – atbalsts labdarībai, prieks retumu meklētājiem 0
Vārdu salikums “sociālā uzņēmējdarbība” Latvijā aizvien vēl izpelnās izbrīna pilnu jautājumu – kā kaut kas tāds iespējams?
Pašmāju sabiedrība sociālas dabas jautājumus nesaista ar iespēju pelnīt naudu. Tomēr šāds biznesa modelis pastāv visā pasaulē, turklāt Eiropas Savienībā (ES) tam piešķirts pat prioritārs statuss un Eiropas Komisija (EK) runā par naudas atvēlēšanu tā attīstībai nākamajā plānošanas periodā.
Iespējas – visdažādākās
Kā norāda sabiedriskās politikas centrs “Providus” – sociālā uzņēmējdarbība ļauj risināt sociālās problēmas ar biznesa instrumentiem. Vienkārši sakot, uzņēmums ražo preces vai sniedz pakalpojumus ar mērķi risināt sociālo problēmu, nevis ar mērķi gūt finansiālu labumu uzņēmuma īpašniekiem.
Pagaidām šādu uzņēmumu Latvijā nav pārlieku daudz. Piemēram, sociālais uzņēmums “JūHū” vēlas pārveidot pasauli, darot to labāku. Šā mērķa sasniegšanai cilvēkiem ar invaliditāti uzņēmums piedāvā bagātāku un interesantāku dzīvi, kas palīdz iekļauties arī sabiedrībā. “JūHū” amatnieki ir biedrības “Gaismas stars” biedri un klienti, kuri ražo skaistas porcelāna krūzes.
Savukārt par visuzskatāmāko piemēru sociālajai uzņēmējdarbībai uzskatāma fonda “Žēlsirdības māja” iniciatīva. Fonds uzņem jauniešus invalīdus ar garīga rakstura traucējumiem no valsts psihoneiroloģiskajiem internātiem, piedāvājot viņiem dzīvot vidē, kas ļauj justies kā ģimenē, apgūstot arī sociālās un darba prasmes. Ideja par uzņēmējdarbības veidošanu fonda pārraudzībā radusies tad, kad “Žēlsirdības mājas” jaunieši nespēja atrast darbu apgūtajā pavāra profesijā. Tad izveidots slēgta veida ēdināšanas uzņēmums, nodarbinot deviņus jauniešus. Tādējādi jaunieši ne vien papildināja savas zināšanas profesijā, bet ieguva darba stāžu, kas ļauj saņemt nevis niecīgo pabalstu bērnam invalīdam, bet gan jau ievērojami lielāko invalīda pensiju. Turklāt jauniešu aizrautība virtuvē radījusi ideju kafejnīcas “Dižrausis” izveidei, kas nu ienes arī papildu naudiņu, ļaujot fondam turpināt iesākto darbu un sniegt mājas tiem, kam tādu nekad nav bijis.
Taču šoreiz vairāk par sociālo uzņēmējdarbību, ko veic “Ideju partneru fonda” labdarības veikali “Otrā elpa”.
Aizrāva “forša ideja”
Omulīgi un gaumīgi iekārtotie “Otrās elpas” veikaliņi pagaidām atrodami trijās vietās – Berga bazārā un Stabu ielā Rīgā, kā arī Graudu ielā Liepājā. Aplūkojot to sortimentu, pirmā reakcija ir – tā taču lietotu mantu tirgotava! Tomēr tā vis gluži nav. “Šo labdarības veikalu ideju caurstrāvo ļoti daudzi taustāmi labumi tieši sabiedrībai,” uzsver Ideju partneru fonda valdes locekle Sabīne Sīle-Eglīte. “Tas ir ieguvums videi, jo lietas nemet ārā, bet lieto otrreiz, tiek rasti finanšu līdzekļi arī nevalstiskā sektora darbībai, kuram nauda vienmēr ir problēma. Šeit ir ļoti laba darba vide – cilvēki nāk šurp ar prieku, jo dāvā mantas kādam, kam tās vēl noderēs, priecīgs ir arī tas cilvēks, kurš lēti var iegūt to, kas nepieciešams,” skaidro fonda pārstāve.
Viņa arī atzīst, ka līdz šo veikalu radīšanai apmeklēti dažādi pasākumi Eiropā, kurā pētītas tieši sociālās uzņēmējdarbības formas. Ieceres īstenošana sākusies jau 2009. gadā kā pilotprojekts labdarības fonda paspārnē. Lai samazinātu sākuma risku, meklētas telpas, par kurām nav prasīta īres maksa. “Berga bazāra īpašnieki mums deva šādu iespēju, atvēlot telpas otrajā stāvā. Lai gan otrais stāvs veikalam nešķiet pārlieku piemērots, pierādījies, ka tas nav šķērslis šajā biznesā. Mums ir pastāvīgie klienti, un cilvēku plūsma veikalā pieaug – kā ziedotāju, tā pircēju ziņā,” stāsta Sabīne.
Veikala pirmo mēnešu darbības laikā pārdevējas dienas beigās bijušas sausu muti un teju vai bez balss. Visas dienas garumā katram pircējam nācies skaidrot, kas šī ir par vietu, ka visas nopērkamās mantas ir ziedotas, bet iekasētā nauda tiks izlietota labdarības projektiem. “Daudziem bija aizspriedumi, kāpēc labdarības organizācija kaut ko tirgo, kur tie ziedojumi nonāk, tādēļ skaidrošana notiek joprojām, arī savā mājaslapā stāstām, kādiem projektiem nauda tikusi izlietota, cik naudas iekasēts katrā no darbības gadiem. Visa šī informācija pieejama arī veikalos uz vietas,” norāda S. Sīle-Eglīte.
“Atkož” retumu meklētājus
Šķiet, “Otrās elpas” idejiskā platforma “aizgājusi” tautās. Sarunas laikā veikaliņa durvis veras regulāri, ielaižot cilvēkus, kuri kaut ko atnesuši no pašiem vairs nevajadzīgām lietām. “Ziedotāju skaits ik dienas pieaug, pērn mēneša laikā tie bijuši aptuveni 900 cilvēki, kas ziedojuši 19 608 lietas,” atklāj fonda pārstāve. Starp tām ir apbrīnas vērti teju vai antīki priekšmeti, piemēram, magnetofoni, plašu atskaņotāji, kurus izpērkot visātrāk. Cilvēki ziedo gleznas, košļājamo gumiju un pastmarku kolekcijas, dažādas fetiša lietas un pat tetovēšanas komplektu. “Šeit Stabu ielas veikaliņā mums bija atnesta pat pārvietojamā sausā tualete, kuru ātri vien nopirka,” stāsta veikaliņa pārdevēja Jana.
Liels izaicinājums veikalu darbiniekiem esot šīs dažādās un unikālās lietas sakārtot. Jo īpaši – grāmatas. “Grāmatas ir viens no visvairāk ziedotajiem un arī pirktajiem priekšmetiem,” atklāj Sabīne. “Tādēļ mums ir cilvēks, kurš atbild tikai par grāmatām. Klienti ir prasīgi, viņi meklē pazudušu vai veikalu plauktos vairs neatrodamu grāmatu. Regulāri ieceļo arī uzpircēji no antikvariātiem, kuri meklē ko retu. Taču mēs šos cilvēkus esam “atkoduši”, sapratuši, kuras grāmatas ir vērtīgas. Tādēļ reizi gadā mums ir profesionāla labdarības izsole īpaši vērtīgām grāmatām, kurā var reģistrēties un piedalīties. Nākamā izsole būs aprīlī,” stāsta Sabīne.
Gaida vajadzību pieteikumus
Ideju partneru fonds norāda – nauda, ko iegūst par saziedoto mantu pārdošanu, nonāk visdažādākajiem labdarības projektiem.
Sabīne Sīle-Eglīte: “Pirmajos gados atbalstījām izglītības jomas projektu “Iespējamā misija”, bet no 2011. gada ieviesām kārtību, kad ik mēnesi kāda organizācija vai indivīds var pieteikt savu projektu vai labu ideju, kuram būtu nepieciešams finansiāls atbalsts. Iecerēm jābūt orientētām uz izglītības jomu, nabadzības mazināšanu, vides aizsardzību. Tiesa gan, pieteikumu skaits nemaz nav bijis tik liels, tādēļ mēs ļoti aicinām ikvienu, kuram ir laba ideja kādā no šīm jomām, pieteikties pie mums. ”
Kad ideja pieteikta, labāko nosaka veikala pircēji, ik mēnesi “Otrās elpas” veikalā no trim projektiem balsojot par sev tīkamāko.
Sabīne Sīle-Eglīte uzskata – sociālajai uzņēmējdarbībai ir attīstības un izaugsmes potenciāls arī Latvijā, jo mainās kā nevalstisko organizāciju, tā uzņēmējdarbības vide. “Pirms desmit, piecpadsmit gadiem nevalstiskās organizācijas ar saimniecisko darbību vispār nevarēja nodarboties. Tādēļ arī mūsu veikala atklāšana notika pie kases aparāta, jo šādas formas uzņēmējdarbība ir līdz šim netipiska labdarības organizācijām. Taču, saliekot kopā labo no nevalstiskā un biznesa sektora, ieguvēji ir visi,” uzskata S. Sīle-Eglīte. Viņa arī norāda, ka ikviens var veidot šādu biznesu, jo iespēju esot daudz. Turklāt tam nebūt nav jānotiek pilsētā. “Piemēram, viens no mūsu sadarbības partneriem, kas strādā pie ziedotu apģērbu pārstrādes, ir māksliniece, kas dzīvo un strādā Apē. Viņa no džinsu biksēm veido jaunus priekšmetus. Par sociālo uzņēmējdarbību var uzskatīt arī kādu privātu veco ļaužu aprūpes namu, kurš ar radošu pieeju piesaista finansējumu. Tā galvenā atšķirība sociālai uzņēmējdarbībai ir, ka galvenais mērķis ir kādas sociālas problēmas risināšana un tikai tad – peļņas gūšana.”
Fakti
Sociālā uzņēmējdarbība
uzņēmuma mērķis ir risināt sabiedrībai nozīmīgu sociālo problēmu, radot novērtējamu un derīgu sabiedrisko labumu;
tas organizē darbību atbilstoši komercdarbības praksei, radot preces un sniedzot pakalpojums tirgum;
peļņa tiek novirzīta sociālo mērķu sasniegšanai, uzņēmuma darbības attīstībai vai rezerves fonda veidošanai;
darbiniekiem maksā samērīgu un tirgum atbilstošu atlīdzību par darbu;
uzņēmuma pārvaldes metodes un īpašumtiesību īstenošana balstās uz demokrātiskiem un līdzdalības principiem, uzņēmuma pārvaldē iesaistot darbiniekus vai ieinteresētās puses.
Avots: sabiedriskās politikas centrs “Providus”
