Jaunā kārtība radījusi pamatīgu galvas mežģi ziedotājiem 0
Sabiedriskā labuma organizācijas, it īpaši sporta industrijas pārstāvji, pauž bažas par turpmāko darbību, jo nodokļu reformas rezultātā ir zudis ekonomiskais stimuls, kas uzņēmumus kādreiz mudināja ziedot.
Taču finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola vairākkārt ir uzsvērusi, ka nodokļu reforma ieviesta rūpīga darba rezultātā un uzņēmējiem vienkārši jāapgūst jaunā sistēma, tad ziedojumu apmērs varētu atjaunoties.
Pirms jaunais likums stājās spēkā, motivāciju ziedot uzņēmēji lielākoties savienoja ar ekonomisko labumu, jo ziedotājiem bija iespēja iegūt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN 15%) atlaidi 85% apjomā no ziedotās summas, ja tā nepārsniedz 20% no uzņēmuma peļņas.
Savukārt jaunais UIN modelis atbilst Igaunijā esošajai UIN aprēķināšanas kārtībai un paredz UIN saistību atlikšanu līdz brīdim, kad uzņēmums sadala peļņu. Taču, kā norāda Finanšu ministrija (FM), salīdzinot ar Igauniju, Latvijā ziedotājiem ir labvēlīgāki noteikumi.
Tagad uzņēmēji var lemt, vai peļņu sadalīt dividendēs vai to novirzīt saimnieciskās darbības attīstībai, vai attiecīgi kādu daļu novirzīt ziedojumiem. Jaunie ziedojumu atvieglojumi ir veidoti tā, lai tos var piemērot arī tad, ja netiek veikta peļņas sadale.
“Jaunās UIN likuma normas domātas, lai stimulētu plašu uzņēmēju loku atbalstīt sabiedrībai vērtīgus projektus, paplašinot iespējas saņemt UIN atvieglojumu par pārskata gadā veiktajiem ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijai, kā arī budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kas veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas,” norāda FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Trīs ziedošanas modeļi
Jaunajā likumā tiek piedāvāti trīs ziedojumus stimulējoši modeļi, no kuriem uzņēmēji var izvēlēties konkrētajā pārskata gadā piemērotāko. Pirmkārt, novirzīt līdz 5% no peļņas ziedojumiem.
Likums paredz, ka uzņēmējs var neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, nepārsniedzot 5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem.
Otrkārt, novirzīt līdz 2% no kopējā darba samaksas apjoma ziedojumiem, par šo summu samazinot nodokļu apjomu.
Likums paredz, ka var neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, nepārsniedzot 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi.
Un, treškārt, novirzīt līdz 20% ziedojumiem no aprēķinātā UIN par dividendēm, samazinot nodokļu apjomu par 75% no ziedotās summas. Likums paredz iespēju samazināt aprēķināto UIN no dividendēm par 75% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātā UIN no dividendēm.
Uzņēmēji var izvēlēties piemērotāko
Tieši trešais atvieglojuma veids ir vistuvākais līdz šim piemērotajai UIN atlaidei par ziedoto summu, jo tiek saglabāta iespēja samazināt UIN par daļu (75%) no ziedotās summas.
“Tā kā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums ir vērsts uz to, lai mazinātu uzņēmumu ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas (veicinot caurspīdīgu peļņas sadali, izmaksājot dividendes), UIN atlaide (trešais modelis) par ziedojumiem ir piemērojama tikai UIN daļai, kas maksājama par dividendēm, bet nav piemērojama UIN daļai, kas maksājama par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību,” skaidro A. Jarockis.
Savukārt pirmie divi atvieglojumu veidi ļauj ziedotājiem piemērot atvieglojumu par ziedojumiem (samazināt apliekamo ienākumu par ziedoto summu) arī gadījumā, ja uzņēmums ziedojumu veikšanas gadā neveic dividenžu sadali vai veic tādu dividenžu sadali, no kuras UIN nav jāmaksā.
Rezultātā ziedotās summas praktiski tiek pielīdzinātas ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem.
Bet gadījumiem, kad uzņēmums nav guvis peļņu, bet vēlas ziedot, piemērots ir otrais variants, kad UIN atvieglojumu nosaka iepriekšējā gada darba algu fonds, par kuru samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Bažas par profesionālā sporta nākotni
Tāpat kā Finanšu ministrija, arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera problēmas ar jauno likumu nesaskata. Uzņēmējiem joprojām esot iespēja ziedot un par to arī saņemt atvieglojumus.
Arī AS “Latvijas valsts meži” akcentē, ka tas neietekmēs viņu sniegto atbalstu sabiedriskā labuma organizācijām, jo nav plānots mainīt uzņēmuma korporatīvās sociālās atbildības politiku ne šajā gadā, ne arī tuvākajā nākotnē.
Savukārt Latvijas Olimpiskā komiteja un dažādas uzņēmēju organizācijas, arī populāri sportisti publiski pauduši, ka reforma uz sporta nozari atstāj negatīvas sekas un to grauj.
Piemēram, SIA “Ošukalns” valdes priekšsēdētājs un autosportista Reiņa Nitiša tēvs un menedžeris Aigars Nitišs norāda, ka ziedojumu ierobežošana rada lielas problēmas profesionālajam sportam, īpaši – autosportam, kura budžets lielākoties sastāv no ziedotāju līdzekļiem.
Lai to risinātu, Saeimas Sporta apakškomisija septembra sākumā paziņoja, ka vērsīsies pie valdības ar prasību rast iespējas kompensēt ziedojumu sarukumu sporta nozarei aptuveni divu miljonu eiro apmērā. Par šo jautājumu gan būs jālemj pēc vēlēšanām, tātad nākamajai valdībai.
