Ziedošai vasarai. Ieteikumi, kā pareizi kopt puķes 2
Nokarenās puķes parasti pērkam vasaras sākumā un jau ziedošas. Kā tās pareizi kopt, lai būtu skaistas visu vasaru līdz pat salnām? Pēc lasītāju ierosinājuma, par augu izvēli un aprūpēšanu stāsta pieredzējuši audzētāji.
Vasaras puķu un ziemciešu stādu audzēšanu Agita Dreimane un Armīns Sproģis uzsāka pirms piecpadsmit gadiem. Tagad viņu piemājas saimniecībā “Lāčplēši” Priekuļu novada Jaunraunā 1600 m2 tuneļveida siltumnīcu atvēlēti apstādījumu un balkona puķēm. Atelpas tikpat kā neesot – ziemciešu stādus viņi tirgo jau no agra pavasara, tiklīdz nokusis sniegs un atlaidusies augsnes virskārta, un turpina līdz pat vēlam rudenim. Puķu laiks sākas marta beigās ar agri stādāmām atraitnītēm un noslēdzas ar krizantēmām oktobrī, novembrī. Tad sakārto siltumnīcas un gatavojas nākamajai sezonai.
Saderība un kontrasti
Nokarenās vasaras puķes “Lāčplēšu” saimnieki piedāvā gan atsevišķi podos, gan pašu veidotās kompozīcijās. Mikšļiem izvēlas bioloģiski saderīgus (pēc gaismas un laistīšanas režīma), bet formas un krāsu ziņā savstarpēji kontrastējošus augus – tas atdzīvina kompozīciju, padara to interesantāku. Parasti “Lāčplēšos” kombinē augus ar divu vai triju krāsu ziediem, piemēram: balto un sarkano (skaevola un verbena); balto, sarkano un dzelteno (skaevola, verbena, sanvitālija); balto, sarkano un zilo (verbena, kalibrahoja, lobēlija) vai sarkano, zilo un dzelteno (verbena, lobēlija, sanvitālija). Ja kāda viengadīgā puķe zied ar pārtraukumiem, kompozīcijā to gandrīz nejūt, jo krāšņi zied pārējās. Ļoti piemērota šādām kompozīcijām ir vītolu skaevola – labi sazarota, veido nokarenus dzinumus ar savdabīgiem, izskatīgiem ziediem čemurveida ziedkopās. Augs bagātīgi zied līdz pat rudens salnām. Labi sader ar dzelteni ziedošo sanvitāliju, kura ir kupla un krāšņa visu vasaru. Kontrastējošu krāsu saskaņu kompozīcijās lielākoties rada nokarenās verbenas, konkrēti šķirņu grupa ‘Lanai’ – spēcīgi augošas, ar lielām, košām ziedkopām. Kompakts augums ir arī hibrīdajām, ilgi ziedošajām verbenām ‘Magelana’ un ‘Estrella’.
Kuplu, bagātīgi ziedošu klājienu veido kalibrahojas. Izskatā tās ir ļoti līdzīgas petūnijām, bet ar sīkākām lapām un izturīgiem ziediņiem, ko nespēj sapluinīt nedz lietus, nedz vējš. Vecie ziedi nav jānolasa – pietiek pakratīt ceru, lai tie nobirtu paši.
Siltumnīcās puķkopji audzē populārākās kalibrahoju šķirņu grupas: ‘Callie’, ‘Callie Trailing’, ‘Calita’. Jaunums šajā sezonā ir ‘Superbells Cherry Punch’ (ar oranžsarkaniem ziediem), ‘Superbells Grape Punch’ (zili ziedi ar tumšāku vidu), ‘Superbells Magenta’ (rozā).
Vējš nav bīstams arī lobēlijām, taču tām nepatīk pārlieku liels karstums – augi strauji izdzenas, un tiem ir īsāks mūžs. Lai lobēlijas bagātīgi ziedētu, tām ik pa laikam jāapgriež noziedējušie dzinumi.
“Lāčplēšos” augu kompozīcijām reti kad izmanto petūnijas (tās ar savu spēcīgo augumu nomāc citus augus) un fuksijas (tie ir pusēnas augi, kas karstā saulē ātri sadeg).
– Savām kompozīcijām izmantojam ļoti lielus iekarināmos podus, vismaz 27 cm diametrā. Iestādot vienus un tos pašus augus mazākā un lielākā podā, atšķirība ir acīm redzama. Ziedošajiem augiem ar laiku stipri palielinās sakņu masa, un šaurībā, kur neliels augsnes daudzums, saknēm drīz vien sāk trūkt gaisa un barības vielu. Jo lielāks pods, jo vieglāk augu kopt – uzturēt mitrumu un mēslot. Tādos traukos puķēm veidojas lielāki ziedi un pietiek barības līdz rudenim, – saka Armīns Sproģis.
Praktiskums un gaumes lieta
Pēc jaunrauniešu pieredzes, visizturīgākās starp nokarenajām vasaras puķēm ir efejpelargonijas, sevišķi sīkziedu šķirnes ‘Decora Bicolor’, ‘Decora Red’, ‘Decora Pink’, ‘Sofie Cascade’, ‘Acapulco-Compact Cascade’, ‘Leucht Cascade’. Tām ir daudz labu īpašību –krāšņas, spēcīgi augošas, pieticīgas kopšanas ziņā, var augt gan saulē, gan ēnā, turklāt zied ļoti ilgi – līdz oktobrim, reizēm pat līdz salam.
– Augu un šķirņu izvēle, protams, ir gaumes lieta, – piebilst Armīns Sproģis. – Tiem, kuriem patīk eksperimentēt, kuri tiecas pēc jaunumiem un retumiem nedomājot, cik pūļu augi visu vasaru prasīs, iespējams, interesantākas šķitīs pavisam citas šķirnes.
Tāpēc, lai izpatiktu atšķirīgām pircēju vēlmēm, daudzveidīgo augu sortimentu ik gadu papildina aizvien jaunas šķirnes.
Par ideāliem augiem iekarināmos podos audzētāji uzskata surfīnijas – izteikti nokarenas, bagātīgi ziedošas, nelielie ziedi ir izturīgi vējā. Skaistas un košas ir ‘Double White’ (pildīti, balti ziedi ar maigi rozā viduci), ‘Blue Vein Sunsolos’ (ar maigi zilu dzīslojumu), ‘Purple Vein Sunpurve’ (ar violetu dzīslojumu), ‘Lime Keiyeul’ (citrondzelteni), ‘Pink Vein Suntosol’ (rozā, ar tumšāku dzīslojumu).
Gan apstādījumos, gan balkonu puķu kastēs interesantas ir vasaras dālijas ‘Gallery’ – sērijā iekļautas šķirnes ar lieliem, skaistiem dažādu krāsu ziediem, piemēram, ‘Pablo’ (laškrāsas, pildīti), ‘Riviera’ (sarkani, pildīti), ‘Singer’ (tumšsarkani, ļoti pildīti). Augiem raksturīgs garš ziedēšanas periods un tumši zaļas lapas, tie ir vienāda augstuma (sasniedz aptuveni 30 cm), droši var stādīt grupās.
Dālijas ir prasīgas pēc gaismas, audzējamas vidēji mitrā augsnē. Šīs šķirņu grupas augus pavairo ar spraudeņiem, taču veidojas arī nelieli gumiņi, ko ļoti labi var pārziemināt vēsā pagrabā. Rudenī izrok, nedaudz apžāvē, lai nobirst zeme, tad liek kastītēs. Vienīgais mīnuss – nākamajos gados nedaudz mainās ziedu krāsa, arī augums tad kļūst skrajāks, augstāks.
Kā izprast puķu valodu
Lai vasaras puķes ziedētu pēc iespējas ilgāk, tās regulāri jāmēslo un jālaista. Neēduši un nedzēruši augi nav nekādi krāšņie ziedētāji. Taču arī pārcensties nedrīkst. Biežāk pieļautās kļūdas: augus noslīcina pārlaistot, iekaltē vai aizmirst paēdināt, tas ir, mēslo tikai vienreiz nedēļā. Puķēm ir sava valoda, un, ja kaut kas nepatīk, tās nomet lapas, birdina ziedpumpurus, bālē vai dzeltē. Lai intensīvi augtu, sparīgi veidotu jaunus dzinumus un pumpurus, katrā otrajā vai trešajā laistīšanas reizē jāmēslo ar ziedošām puķēm domātiem minerālmēsliem. Saņemot papildmēslojumu regulāri mazās devās (nevis paretam lielās devās), augi attīstās daudz labāk un atalgo audzētāju pūles ar izcili bagātu ziedēšanu.
– Podos augošu vasaras puķu sakņu kamolam jābūt vienmērīgi mitram. Cik bieži jālaista, tas atkarīgs no auga lieluma un laika apstākļiem. Parasti ar vājas koncentrācijas šķīdumu laistām vismaz katru otro dienu. Pārliekā karstumā, kad laukā ir +30 °C, bet siltumnīcā apmēram +45 °C, mēslojums katrreiz nav jādod, jo tādā svelmē augi nespēj uzņemt barības vielas, dzinumu gali paliek gaiši. Tad laista tikai ar tīru ūdeni, – stāsta saimnieks.
Pārliekā saules speltē laika sprīdis no iekaltēšanas līdz apdegšanai ir ļoti īss, tādēļ karstās dienās rūpīgāk jāpārbauda augsnes mitrums. Īpaši bīstams sausums ir lobēlijām, skaevolām, bakopām. Petūnijām, ja tās iežuvušas, var nobirt ziedi, lapas, bet tās ataugs.
Ja puķu trauki atrodas atklātā vietā, lietainā laikā augus nevajag mēslot, taču pēc ilgstoša vai stipra lietus tas jādara pie pirmās izdevības.
Ļoti jutīgi uz barības vielu trūkumu un pārlaistīšanu reaģē kalibrahojas – to galotnītes kļūst bāli dzeltenas, vēlāk pavisam baltas. Labākā iespēja ir pārnest uz siltumnīcu, nokniebt galotnītes un pabarot, lai no lapu žāklēm nāktu jaunie dzinumi un augi atkal sacerotu.
Spēcīgas, ilgstošas lietusgāzes kaitīgas vasaras puķēm, kas vēl nav piesakņojušas visu podu, jo jauno augu saknes nespēj uzņemt daudz mitruma. Ja bieži līst, augsne podos visu laiku ir pārāk mitra, saknes var sākt pūt, tādēļ labāk augus turēt siltumnīcā.
Ļoti svarīgi, kādu ūdeni izmanto laistīšanai. Ja ūdens nāk no urbuma, tas bieži vien ir pārlieku sārmains. Tādu vēlams paskābināt. No krāna vai akas ņemtā ūdenī var būt augiem kaitīgais hlors. Būtiska priekšrocība ir lietus ūdenim, kurā nav nekādu lieku izšķīdušu minerālvielu, tāpēc var pievienot vairāk mēslojuma.
Lai verbenas, petūnijas, fuksijas un pelargonijas ziedētu ilgāk un bagātīgāk, ieteicams izplūkt noziedējušās ziedkopas. Sēklu veidošanās aizkavē nākamo ziedu attīstību, jo augs visus spēkus veltī sēklu nogatavināšanai. Nolasa birstošās ziedlapiņas, kā arī bojātās lapas, jo tās veicina pūšanu.
– Joprojām iecienītas ir nokarenās petūnijas. Lai tās ziedētu bagātīgāk un ilgāk, vajag ļoti daudz saules. Istabās vai zem kokiem šīs puķes neaugs, izstīdzēs. Ja tās ir izstiepušās, “nobraukušas” uz vienu pusi, pusi droši var nogriezt. Regulāri mēslotas, tās pēc pāris nedēļām sakuplos, izveidos apaļu formu un saziedēs no jauna, – atgādina saimniecības “Lāčplēši” īpašniece Agita Dreimane.
