Ziedojumu apjoms augstskolām aug. Sankciju iespaidā starp ziedotājiem vairs nav Pētera Avena fonda “Paaudze” 16
Aizgājušais gads nesis rekordlielu dāvanu birumu Amerikas koledžām un universitātēm. Vairākas ASV augstākās izglītības iestādes saņēmušas 500 miljonus ASV dolārus lielus ziedojumus, tai skaitā arī McPherson College, kas šādu summu saņēma no anonīma ziedotāja. Septiņas iestādes katra saņēmusi 100 miljonu ASV dolāru dāvinājumu, raksta Forbes. Arī Latvijas augstskolām ziedojumu apmērs ir audzis – saskaņā ar 2022.gada pārskatiem, piemēram, Latvijas Universitātes attīstībai 2022.gadā kopumā ziedoti 1 941 378 eiro, bet Rīgas Tehniskās universitātes fonds ziedojumos piesaistījis 1 303 357 eiro. Toties sankciju iespaidā starp ziedotājiem vairs nav Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze”.
Mecenātu atbalsts augstākai izglītībai un pētniecībai ir viens no instrumentiem, kurš sekmē zinātnes atklājumu pārnesi uz ražošanu, tādējādi sekmējot arī valstu konkurētspēju eksporta tirgos. Šis ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ ziedotāji daudzās pasaules valstīs arvien vairāk atver makus augstskolu attīstībai. Ekspertu ieskatā filantropija cenšas aizpildīt citas finansējuma nepilnības un ir svarīgs dzinējspēks, kas atbalsta inovācijas un tehnoloģiju pārnesi. Tādēļ svarīgs ir katrs ziedojums augstākās izglītības un zinātnes attīstībai. Piemēram, zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta strauja attīstība varētu būt tas “ielāps”, kurš palīdzētu mūsu ostu un dzelzceļu pārvadājumu nozarēm pārvarēt 100 miljonu eiro zaudējumu radītās problēmas, ja Latvija lemtu ne vien par asiņaino Krievijas graudu importa, bet arī par tranzīta aizliegumu.
Viens no labdarības fondiem, kurš kopš 2013.gada regulāri atbalstīja LU un RSU ar ziedojumiem, galvenokārt piešķirot studējošiem fonda Izcilības stipendijas, ir Pētera Avena labdarības fonds “Paaudze”. Fonds dibināts 2008.gada maijā, un tā galvenie mērķi ir labdarības palīdzības sniegšana un mecenātisms, tai skaitā stipendijas un granti zinātnes jomā. Pēc Pētera Avena iekļaušanas Eiropas Savienības sankciju sarakstā, tas 2022.gada 2.martā savā Facebook kontā paziņoja, ka nevarēs sniegt atbalstu iesāktajiem projektiem vismaz līdz brīdim, “kamēr situācija nebūs mainījusies”. Jāatzīmē, ka 2022.gada aprīlī fondam atņemts arī 2012.gadā piešķirtais sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
Pētera Avena kā privātā ziedotāja vārds rodams arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) gadagrāmatās no 2014.gada līdz 2021.gadam, bet fonds “Paaudze” ziedojis LZA akadēmisko rakstu krājumam “Latvieši un Latvija”, kas 2020.gadā tika izdots četros sējumos. Tāpat P.Avena vārds redzams uz 2018.gadā uzstādītās pateicības plāksnes akadēmijas vestibilā, kur minēti lielāko ziedotāju vārdi un uzņēmumu logotipi. Aktualizējoties Pētera Avena pilsonības jautājumam, LA.lv rudenī iztaujāja LZA prezidentu akadēmiķi Ivaru Kalviņu par LZA sadarbību ar P.Avenu.
Taujāts par P.Avena fonda piešķirtajām Izcilības stipendijām studentiem kā arī grantiem zinātnes jomā, Ivars Kalviņš teic: “Jā, Pēteris Avens bija viens no tā laika lielākajiem ziedotājiem zinātnei, kultūrai un izglītībai Latvijā, tai skaitā LZA. Pēc tam, kad ES iekļāva Pēteri Avenu sankcionēto personu sarakstā, nekādas LZA sadarbības ar viņu vairs nav bijis. Tomēr, ja Krievijas kara Ukrainā kontekstā viņa ieguldījumus zinātnē Latvijā vēlamies padarīt par it kā nebijušiem, tad to saņēmējiem Pēterim Avenam viņa ieguldījumus Latvijas zinātnē būtu jāatgriež atpakaļ. LZA tādas naudas nav, un tas arī nemainītu to, ka Pēteris Avens savulaik ir ziedojis arī LZA, atbalstot Latvijas zinātniekus. Mums tomēr nevajadzētu ignorēt to, kāda attiecībā uz sadarbību ar Krievijas uzņēmējiem bija tā laika politiskā gaisotne Latvijā un citās ES valstīs. Pēc 2008.gada pirmā separātistu uznāciena un Krievijas atbalsta Doņeckai un Luhanskai viens otrs Rietumos pakratīja pirkstu, bet nekādas īpašas darbības nesekoja. Augstās amatpersonas joprojām draudzīgi sveicinājās, telefonēja, tikās un runājās, viss skaisti.
Bet, ja vērtējam to, kā kāda konkrēta persona, mūsuprāt, varēja rīkoties un kā viņa rīkojās, dzīvojot nedemokrātiskās, represīvās valstīs, tad kā piemēru varam ņemt PSRS periodu. Kad Padomju Savienība iebruka Ungārijā, kad apslāpēja Varšavu, kad apslāpēja Prāgas pavasari, – cik daudzi Latvijā gāja uz ielām un protestēja? Ko tie, kuri saka, ka Pēterim Avenam, Krievijā dzīvojot, vajadzēja darīt tā vai citādi, paši darītu situācijā, kad tiem, kuri rīkojas ne tā, kā attiecīgajam režīmam vajag, draud nāve vai nu izkrītot pa logu, iekožot lapsenei, vai divreiz pašam nošaujoties, kā tas tagad notiek Krievijā. Es ne mazākā mērā neattaisnoju tos, kas ir atbildīgi par šo situāciju, par karu Ukrainā. Tomēr, kad runājam par kādu konkrētu personu, tad būtu jāskatās, vai tās rīcība ir bijusi tā laika valdošo naratīvu iespaidā izdarīta liktenīga kļūda, vai arī šī persona joprojām darbojas, lai atbalstītu Krievijas agresiju. Būtu jāvērtē, kāda ir bijusi Avena rīcība pēc kara sākuma, nevis tikai tas, ko viņš domāja pirms kara, tad, kad arī Rietumu politiķi domāja gluži tāpat – par biznesu! Vai tad pret Angelu Merkeli vai Gerhardu Šrēderu tagad kāds vēršas ar sankcijām un grasās viņus sodīt? Bet viņi taču bija tie, kas veicināja un atbalstīja šo sadarbību ar Krieviju, gāzes vadus būvēja un kopīgu biznesu taisīja. Un lielā mērā padarīja ES atkarīgu no Krievijas energoresursiem un citām izejvielām, tādējādi nodrošinot tai iespēju bruņoties par nopelnītajiem līdzekļiem. Bet, ja runājam konkrēti par Pēteri Avenu, tad nav mazsvarīgi, kāda ir bijusi viņa rīcība pēc 2022.gada 24.februāra. Vai viņš turpina aktīvi darboties Krievijā, vai arī veic nepieciešamās darbības, lai atbrīvotos no dalības uzņēmumos, kuru produkciju var izmantot karadarbības atbalstam? Kur dzīvo viņa ģimene, un vai tai nedraud briesmas gadījumā, ja Pētera Avena rīcība vai izteikumi izraisītu Krievijas režīmam nopietnu nepatiku? Pirms izdarām tālejošus secinājumus un vērtējumus, uz šiem jautājumiem būtu jāgūst izsmeļošas atbildes ne tikai no plašsaziņas līdzekļiem.”
Uz jautājumu, vai iznācis aprunāties ar Pēteri Avenu par zinātnes tēmām (P.Avens ir ekonomikas zinātņu doktors), Ivars Kalviņš atbild, ka šādu sarunu nav bijis. “Pēteris Avens ir sarakstījis dažas grāmatas par ekonomikas jautājumiem, kas nav mana specialitāte. Bet, turpinot pārdomas par Pēteri Avenu un viņa dzimtas likteņiem, jāatceras, ka viņa radi, pēc viņa paša intervijās teiktā, ir tāpat represēti un nogalināti, kā daudziem no mums, latviešiem. Tāpēc es nedomāju, ka Pēteris Avens varētu būt ar sirdi un dvēseli pašreizējo Krievijas režīmu vai tās Valsts drošības komiteju atbalstošs.”
Tikmēr politikas apskatnieks Dans Titavs savā “Titava Laboratorijas” Youtube kanālā 29.janvārī norāda, ka varbūt mums ir vērts ļoti pragmātiski un Latvijai izdevīgi strādāt pie tā, lai no Pētera Avena noņemtu sankcijas un lai viņa miljardi tiktu ieguldīti Latvijā. Piemēram, viņš varētu ieguldīt kādu miljardu un uzbūvēt Latvijā lielu, modernu dronu rūpnīcu. “Ir viņš sankcionēts, ir jocīga pilsonība, pieņemsim, ka viņam arī tos miljardus atņems, kas Latvijai no tā? Nekas. Varbūt ir vērts pastrādāt par Latvijas interesēm. Lai tas cilvēks, kas ir Pēteris Avens, ar darbiem pierāda – jā, viņš ir nopelnījis Krievijā naudu, bet tagad ir gatavs to naudu ieguldīt Latvijā, uzbūvējot, teiksim, dronu rūpnīcu. [..] Es pieļauju, ka ir arī citas lietas, kur tāds Avens varētu ar darbiem pierādīt, ka viņš ir Latvijas pilsonis, lojāls Latvijas pilsonis, nevis pa kaktiem saņēmis pilsonību, bet viņam patīk šī zeme un viņš atbalsta. Kāpēc ne?” saka Dans Titavs. Interesanti, ka lūgti ar “jā” vai nē” atbildēt, ko viņi domā par šādu iniciatīvu, vairums komentētāju atbildējuši ar “jā”, respektīvi, viņi ir par to, lai Avens ar saviem miljardiem paliek Latvijā un investē mūsu valstī.
