Zīdainītis raud. Šūpini vertikāli un pilnīgs klusums nav vajadzīgs. Skaidro pediatre Guna Deksne 0
Dzīves pirmajā nedēļā mazulis guļ aptuveni 20 stundu diennaktī, mēneša vecumā 16–20 stundu, un arī vēlāk miegs ir viens no zīdaiņa svarīgākajiem darbiem. Mazais pamostas lielākoties vien tādēļ, lai ar kliedzieniem signalizētu vecākiem, ka ir izsalcis. Tiklīdz vēderiņš atkal pilns, bērniņš no jauna ieslīgst saldā miegā. Tomēr mazulis mēdz raudāt arī citu iemeslu dēļ: viņam ir auksti, kaut kas sāp, bijis kāds spēcīgs kairinājums. Dažkārt zīdaiņa nomierināšana var kļūt par īstu pārbaudījumu vecāku nerviem, tāpēc noderēs daži padomi, kā to labāk izdarīt.
Kā guldīt
Zīdainis jāguldina uz muguras, bet tūlīt pēc zīdīšanas var likt arī uz sāniem – lai gadījumā, ja mazais atgrūž pienu, tas notecētu gultiņā, nevis atpakaļ rīklītē, iesaka pediatre Guna Deksne. Spilvens vai citāda veida pagalvis zīdainim ne tikai nav nepieciešams, bet var apdraudēt mazā cilvēciņa dzīvību: viņš to var nejauši uzraut uz sejas un nosmakt. Lai galva atrastos nedaudz augstāk par kājiņām, var paaugstināt gultas galvgali, zem gultas kājām paliekot, piemēram, grāmatas. Ja mazuli netin autiņos, bet velk mugurā drēbītes un rociņas ir brīvas, uz tām nevajag segt segu: kustēdamies zīdainis var nevilšus to uzraut uz sejas. Zīdaini arī nedrīkst atstāt bez pieskatīšanas pieaugušo gultā – arī tajā viņš var nejauši satīties segā vai ievelties ar seju spilvenā. Arī bērna gultiņā nevajadzētu atrasties nekādiem pēļiem, mīkstajām rotaļlietām, dekoratīviem spilventiņiem vai citādām mīļlietiņām, kas varētu apdraudēt dzīvību.
Kustības un skaņas
Ja mazulis ir nemierīgs, raud un nevar iemigt, viņu var nomierināt, paņemot rokās un aijājot. Pirmajos trijos mēnešos aijājošajām kustībām jābūt vertikālām, nevis horizontālām. Tāpēc ļoti labi, ja tētis vai mamma ar bērniņu rokās var apsēsties uz lielās gumijas bumbas vai šūpuļkrēslā. Tiesa, pastāv viedoklis, ka bērnam jāļauj mācīties pašam nomierināties un iemigt, tāpēc nevajag skriet pie gultiņas ikreiz, kad zīdainis iepīkstas, un ņemt rokās. Guna Deksne iebilst – pirmajos mēnešos vajag gan. “Bērniņš ir jāņem un jāmīļo. Viņam vajadzīgs mīļums un siltums. Jā, zīdainis drīz vien kļūst viltīgs – jau trijos četros mēnešos atskārst – ar brēcieniem var panākt, ka paceļ un ucina. Bet ir vecāki, kurus tas nekādi neapgrūtina.”
Lai palīdzētu nomierināties, var dziedāt šūpuļdziesmas – tas ir gadu simteņos pārbaudīts un iedarbīgs iemidzināšanas paņēmiens. Dziesmas vietā var atkārtot garākas vienmuļas skaņas, piemēram, aijā aijā, vai šušināt: šššš… šu-šu-šu… Šī skaņa mazajam atgādina mātes vēderā dzirdēto asins cirkulācijas radīto šņākoņu, tāpēc iedarbojas nomierinoši un iemidzina. Ir mazuļi, kuri iemieg, ja dūc putekļsūcējs, teju vai ikviens ieslīgst miegā, braucot automašīnā, – jebkurš monotons troksnis iedarbojas kā miegazāles.
! Absolūts klusums – nevajadzīgs. Dienā, kad zīdainis guļ, vecākiem nav jāstaigā uz pirkstgaliem, lai, nedod Dievs, neatskanētu ne mazākais troksnītis un bērniņš neuztrūktos. Bērns pierod pie ikdienas trokšņiem, tie viņam netraucē izbaudīt saldu dusu. Taču asas, griezīgas skaņas var ne tikai traucēt gulēt, bet arī izbiedēt.
