Zīda apgleznošana akvareļtehnikā 0
Zīda apgleznošana ir māksliniecisks process, kas katram ļauj izmēģināt roku un radīt savu gleznu. Veiksmīgam rezultātam tomēr nepieciešams speciālista padoms. Ar akvareļtehnikas principiem iepazīstina amatnieku studijas “Fleur Art” direktore Gaļina Pagiriene.
Materiāli
Pats galvenais ir rāmis: iesācējiem pietiek ar neliela izmēra un no mīksta koka darinātu, lai tajā varētu iedurt piespraudes zīda piestiprināšanai.
Ja nav gleznošanas iemaņu, par paraugu iecerētajam darbam noder jebkurš zīmējums. To var izkopēt pat no bērnu grāmatiņām. Ja noskatītais nav krāsains, toņu gammu izraugās pēc savas gaumes.
Zīmēšanai vajag parasto zīmuli kontūru apvilkšanai, gleznošanai – kontūrkrāsas, tostarp zelta, sudraba u.c. Iesācējiem ieteicamas lielāka numura, piemēram, Nr.7, jo ar tām vilktās līnijas ir pietiekami platas, lai izkrāsotais zīmējums neizplūstu.
Sākumā iegādājas zīda krāsas tikai pamattoņos, kā arī paleti to jaukšanai. Vēl vajadzīgas vairākas dažāda lieluma otiņas ar mīkstiem sariem. Tievām līnijām nepieciešama smalka otiņa, laukumu pludināšanai – vidēja lieluma, fonu ieklāšanai – liela otiņa ar smailu galu.
Ieteicams gleznot tikai uz dabīgiem audumiem, no kuriem visplānākais ir šifons, biezāks ir krepdešīns un zīda satīns.
Reizēm procesa paātrināšanai izmanto fēnu, kaut gan labāk ļaut darbam pašam nožūt.
Darba gaita
1. Vispirms ar piespraudēm pie rāmja rūpīgi nostiprina audumu.
2. Zem rāmja paliek zīmējumu, tā kontūras pārvelk ar zīmuli. Ja kādas līnijas uz parauga trūkst, to pagarina.
3. Ar zelta kontūrkrāsu apvelk visu zīmējumu. Līnijām jābūt nepārtrauktām, lai krāsa neizplūstu no izkrāsotajiem laukumiem. Nav jāuztraucas, ja līnijas neiznāk taisnas. Parasti jau zīmē dabas ainiņas (lapas, augļus, ziedus), kam tās arī nav perfektas. Pārskata, vai visas līnijas ir nepārtrauktas,vai nav palicis kāds caurums. Pagaida, līdz līnijas nožuvušas.
4. Uz paletes sajauc vajadzīgo krāsu gammu, izmantojot pamatkrāsas: dzeltens, sarkans, zaļš, zils un melns. Gleznot sāk ar lapiņām. Vispirms uzliek zaļo pamatkrāsu, tad dažas vietas ietonē ar brūngano, zili zaļo.
5. Dažas lapiņas iekrāso gaišākas, par pamatu ņemot dzelteno un to miksējot ar zaļo un gaiši brūngano toni.
6. Iekrāso brūnos zarus, otiņu tikai velkot pa vidu zelta kontūrlīnijām: krāsa pati aizplūst uz malām un piepilda laukumus.
7. Vairākos toņos veido arī ābolus. Vispirms ieklāj dzeltenīgi zaļu krāsu, tad sānus ietonē ar sarkanu.
8. Lai zīmējums neiznāktu statisks un plakans, vajadzīgas krāsu pārejas. Jāņem vērā arī ēnojums, jo dārzā ābolus saule apspīd tikai no vienas puses. Krāsas klāj vienu uz otras, tās pludinot.
9. Pēc tam ar ļoti tievu otiņu, noslaukot lielāko daļu krāsas, lapiņām izveido smalku dzīslojumu.
10. Pēdējo klāj fonu, vispirms audumu samitrinot. Šeit noder otiņa ar smailu galu, lai varētu piekļūt pat visšaurākajās vietās.
11. Ar to pašu otiņu klāj arī fonu. Vispirms zem audekla paliek baltu lapu, lai tonis būtu labāk saskatāms. Krāsu klāj ātri, citādi zīds paspēj nožūt.
12. Darbu atstāj, lai nožūst. Žāvējot ar fēnu, to tur augstu virs zīmējuma, virzot pa apli uz centru un atpakaļ, lai nepaliek traipi.
PADOMS • Zīda apgleznošanu ieteicams sākt ar nelielas formas darbiņiem. • Iesākumā pietiek ar 4 – 5 zīda krāsām.
|
