Zibošās atmiņas 0
USB Flash Drive jeb zibatmiņa savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties datu dzēšanai, kas notiek zibšņa ātrumā. Ikdienas lietotāju valodā to sauc vienkārši par flešu. Tie ir energoneatkarīgi datu nesēji, kuriem nav vajadzīgs pastāvīgs strāvas avots, tāpēc šīs ierīces ir ļoti populāras. Kas mums būtu par tām jāzina?
Cik liela apjoma izvēlēties?
Populārāko zibatmiņu apjoms mūsu tirgū pašlaik ir 8 – 16 GB, lai gan ražotāji tās piedāvā diapazonā no 2 līdz 256 GB. Lielāku apjomu atmiņas ir salīdzinoši dārgas un ikdienas lietotājam, kuram gribas auto magnetolā ar USB portu ievietot flešu ar iemīļoto mūziku, tādus gigantus nemaz nevajag. Tieši tāpat tās nav vajadzīgas lietotājam, kurš ikdienā strādā ar dažādiem teksta un cita rakstura dokumentiem. Protams, ja vien nav vēlēšanās savā kabatā katru dienu turēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas saturu…
Ne mazāk svarīgu lomu spēlē arī šīs ierīces lielums. Agrāk datu nesēji – diskete, CD, ārējais cietais disks un citi – pat portfelī aizņēma daudz vietas, tagad informācijas pārnēsāšanai ir breloka, pat monētas lieluma datu nesējs, kurā var uzglabāt visu dzīvei nepieciešamo informāciju un pat vēl vairāk – tik daudz, cik dzīves laikā nevar uztvert.
Ātrumi arvien pieaug
Flešu tirgū ļoti būtiska ir ražotājfirmas izvēle – jo pazīstamāks zīmols, jo teorētiski labāka preces kvalitāte, kas ļoti stipri atšķiras, it īpaši datu lasīšanas un rakstīšanas ātruma ziņā. Iegādājoties mazpazīstama ražotāja izstrādājumu, piemēram, filmas nokopēšanai vajadzēs tērēt ilgāku laiku, kas var sagādāt neērtības, ja esat aizgājuši ciemos pie sava kaimiņa kinomāna, kurš piedāvā uzreiz vairākas. Būs jāpavada pat pāris stundas, kamēr tās nokļūs zibatmiņā.
Šo informāciju var izlasīt uz iesaiņojuma, kur ražotājs uzrāda lasīšanas un rakstīšanas ātrumu. Lasīšanas ātrums parasti ir lielāks, ražotājs to uzsver kā galveno, rakstīšanas ātrumu norādot ar maziem burtiņiem, tieši tāpat kā atmiņas kartēm, kuras izmanto dažādās digitālajās ierīcēs. Šie skaitļi regulāri pieaug – jaunākajos datoros jau izmanto USB 3.0 tehnoloģijas, kur datu pārraides ātrums sasniedz 5 Gigabiti sekundē (Gbiti/s). Salīdzinājumam – USB 2.0 tas ir 480 Megabiti sekundē (Mbiti/s). USB 3.0 ir savietojami ar senākajām versijām USB 2.0 un USB 1.1, taču jārēķinās, ka ātrums būs pēc zemākās pieslēgumvietas rādītājiem.
Nedaudz vecākiem modeļiem var atrast uzrakstus:
• Low Speed — LS, USB 1.0 — 1,5 Mbiti/s;
• Full Speed — FS, USB 1.1 — 12 Mbiti/s;
• High Speed — HS, USB 2.0 – 480 Mbiti/s un USB 3.0 – 5 Gbiti/s.
Šeit uzrādīts maksimālais iespējamais teorētiskais ātrums, praksē tas ir krietni mazāks. Mūsdienās pirmos divus variantus pārdošanā tikpat kā vairs neredz, ja nu vienīgi antikvariātos vai jaunattīstības valstīs.
Pērkot vienāda apjoma zibatmiņas, tām var būtiski atšķirties datu pārraides ātrums, pat ja cenu starpība ir viens lats, tāpēc arī šajā darījumā būtu jāvadās pēc principa – neesmu tik bagāts, lai maksātu lēti!
Forma un korpuss
Korpusus gatavo no plastmasas, ādas, koka, metāla, tie var būt apzeltīti un apsudraboti, katrai gaumei un finansiālajām iespējām. Ir pieejami gan lieli, gan mazi fleši. Lielos nevajadzētu iegādāties, jo, lietojot vairākus, tos nevarēs ievietot blakus esošajās USB ligzdās. Tāpat nav praktiski izvēlēties flešu, kam korpuss ir augļu un kādu ikdienas priekšmetu formā, jo tas pirmām kārtām ir datu nesējs, un šim nolūkam arī nepieciešams. Turklāt ražotāji, spēlējoties ar dizainu, izcakina šīs ierīces ar kristāliņiem, padarot tās tīkamas daiļā dzimuma pārstāvēm, taču daudzām šāda veida zibatmiņām ir sliktāki rakstīšanas un lasīšanas parametri nekā tām, kas nav apzeltītas un aplīmētas ar spīdumiņiem.
Tradicionāli flešs pieejams ar vāciņu, vienīgais mīnuss – steidzīgajiem un aizmāršīgajiem tas pazūd, bet šīs problēmas risināšanai ražotāji piedāvā ierīces ar piestiprināmu vāciņu. Savukārt izbīdāmo flešu jeb slaideru mīnuss ir savienojuma vietas izļodzīšanās, un ar laiku tas var kļūt nelietojams.
Pieejamas arī mini formāta zibatmiņas, kurām vispār nav korpusa tā tradicionālajā izpratnē. To izmērs ir pieaudzējamā gela naga lielumā, bet mīnuss – var pazaudēt arī naudas makā. Šie flešiem ir visai nedroša konstrukcija, kura nav pārāk ilgmūžīga. Vēl viens mīnuss – vienmēr jāskatās, kā to ievieto datora USB pieslēgumvietā, jo bezkorpusa ierīci atšķirībā no citām var ielikt ar kontaktiem gan uz augšu, gan uz leju. Vienā gadījumā liksies, ka flešs nav savietojams ar attiecīgo datoru, bet patiesībā tas vienkārši ir ielikts nepareizi.
Zibatmiņu ekstras ar pulksteņiem un citām papildus iespējām datu pārnešanai nav būtiskas, tikai cena palielinās. Papildaprīkojumā ir pieejamas pat diodu lampiņas, kuras ir iebūvētas flešā. Ja skatāties filmu ar DVD atskaņotāju, kuram ir USB ligzda, vai braucot klausāties mūziku ar automagnetolu, šī gaismiņa tumsā var tikai novērst uzmanību, kas mājās izpaudīsies kā diskomforts, bet automašīnā samazinās drošību.
Drošības pasākumi
Ir pieejami fleši ar dažādām drošības sistēmām, par kurām papildus jāmaksā. Viens no variantiem ir īpašnieka atpazīšana pēc pirksta nospieduma, bet lietotāji sūdzas, ka šī sistēma nav pārāk uzticama. Ir arī citas, piemēram, modelim Kingston DT6000 16GB ir ūdensdrošs titāna korpuss, kas pasargā arī no iespaidīgiem mehāniskiem bojājumiem, un speciāla paroles kodēšanas sistēma. Cena – 120 latu. Tādas pat drošības klases flešs ar 4 GB ietilpību maksā 70 latus.
Vēl bieži vien, ieliekot datorā datu nesēju, notiek tā automātiska palaišana, kas uzreiz nodrošina piekļuvi datora videi. Šo automātisko funkciju vajadzētu noņemt, jo tā datoru vieglāk inficēt ar vīrusiem, kas traucēs baudīt virtuālo realitāti dažādos veidos.
Flešiem var būt arī maza podziņa, kura domāta, lai netīšām neizdzēstu svarīgu informāciju. Tai gan nav īpašas nozīmes, jo gandrīz jebkuru informāciju var atjaunot ar īpašu programmu palīdzību.
Nekad nelietojiet atrastu flešu, jo tas var būt nevis pazaudēts, bet gan speciāli atstāts, lai laimīgais atradējs tiktu pie kādas datorinfekcijias.
Kalpošanas ilgums
Lai flešs kalpotu ilgāk, to vajag pareizi atvienot no datora, nedrīkst tā vienkārši izraut, darbu beidzot, un tam ir paredzēta speciāla piktogramma. Kā tas darāms, pajautājiet saviem tehnoloģiskajiem bērniem vai mazbērniem…
Vidusmēra zibatmiņas darbības laiks ir aptuveni 1500 savienošanas/atvienošanas cikli. Tā spēj uzglabāt datus vidēji līdz pieciem gadiem, atsevišķi modeļi – pat līdz 10 gadiem. Tā kā dzīve iet strauji uz priekšu, pieci gadi ir pilnīgi pietiekams laiks, lai rastos vēlme iegādāties kaut ko jaunu, ar lielāku ātrumu un apjomu par labu cenu. Ja drošai datu uzglabāšanai ir nosaukti 5 gadi, parasti ražotāja garantija tiešām arī ir šie 5 gadi. Man pašai ir 2 GB flešs metāla korpusā, kuru lietoju jau 7. gadu, bet vēl nav nekādu ārēju un citu pazīmju, ka tā kalpošanas mūžs tuvojas beigām.
SVARĪGI Pērkot flešus interneta veikalos ārzemēs, var pazaudēt ieguldītos līdzekļus, lai gan cenas tur ir ļoti pievilcīgas un netrūkst piedāvājumu, kam sūtīšanas izmaksas sedz pārdevējs. Bet ar garantiju un atpakaļsūtīšanu zibatmiņas bojājuma gadījumā gan ir problēmas (mūsu pasta tarifi ir tik augsti, ka pārsniedz pirkuma izmaksas!), tāpēc ieteicams tās iegādāties specializētajos veikalos tepat Latvijā, kur ir pieejamas garantijas. PADOMS Dārgākās zibatmiņas īsti neatmaksājas pirkt, jo ikdienā nēsāt līdzi tik liela apjoma datus parasti nav vajadzīgs, turklāt tirgū ir citi, daudz efektīvāki to glabāšanas piedāvājumi. Piemēram, par 65 latiem jau var nopirkt ārējo cieto disku ar apjomu 1,5 TB (tera baitu), kurš barojas no USB pieslēgumvietas, vai vēl lielāka apjoma disku, kurš slēdzamspie elektriskā tīkla. Viens tera baits ir 1024 GB, tajā var ierakstīt 200 DVD formāta filmas ar apjomu 4,7 GB vai 700 – 1000 filmas normālā, par fotogrāfijām vispār nerunājot. Salīdzinājumam – 256 GB zibatmiņa maksā ap 211 latiem un par šādu cenu jau var nopirkt vairākus ārējos cietos diskus ar kopējo apjomu līdz 6 TB. |
