Zibenskarš Latvijas ostās 1
Veids, kā Latvijas valdība nodrošinās Ventspils ostas darbību, lai to neapturētu ASV Valsts kases noteiktās sankcijas, būs dažu dienu laikā izveidot jaunu kapitālsabiedrību, kas turpmāk pārvaldīs gan Rīgas, gan Ventspils ostas, un iekļaut uzņēmuma valdē tikai valsts pārstāvjus. Vismaz viens efekts tiek panākts – abu pilsētu pašvaldības un citas ieinteresētās puses ir tik pārsteigtas, ka nespēj pat komentēt valdības plānu.
9. decembrī pasludinātais ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmums vērst sankcijas pret smagos noziegumos apsūdzēto, no amata pienākumiem atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”) un četrām juridiskām personām, tostarp Ventspils brīvostas pārvaldi, rada risku, ka Latvijas otra lielākā osta nevarēs turpināt darbu.
ASV institūcijas ir izteikušas brīdinājumu, ka jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankcijām, turklāt Latvijas Krimināllikuma 84. pants paredz četru līdz astoņu gadu brīvības atņemšanu un citas sodu formas par sankciju pārkāpšanu.
Šobrīd tiešās sankciju sekas ir tās, ka Ventspils brīvosta nevar piekļūt saviem līdzekļiem bankās, bez tam apturēta Eiropas Savienības (ES) fondu izmaksa 5,6 miljonu eiro apmērā Ventspils brīvostā īstenotajiem projektiem.
Valsts pārņem ostu pārvaldi
Valdības piedāvātais risinājums “sankciju krīzei” ir valsts pārvaldes iedibināšana gan Ventspils, gan Rīgas ostās. Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts, kurš steidzamības kārtībā tiks virzīts Saeimā 12. decembrī, paredz jaunas kapitālsabiedrības veidošanu, kuras valdi veidos četru ministru – ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības – izvirzīti pārstāvji.
Satiksmes ministrija skaidrojusi, ka šāds modelis palīdzēs veidot neatkarīgas Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas pārvaldes, kas pienākumu izpildē būs tieši atbildīgas Ministru kabinetam. Tādā veidā tieši Ministru kabinets spēs kontrolēt šo ostu pārvaldību. Gan Ventspils, gan Rīgas pašvaldību pārstāvji no valdes tiks izslēgti, taču īpašumtiesības abas pašvaldības nezaudēs – ne uz ostu teritoriju, nedz arī tajās esošajām būvēm.
Liepājas ostu šīs pārmaiņas neskar, jo tās pārvaldību regulē īpašs likums par Liepājas Speciālo ekonomisko zonu.
Ventspils ostas gadījumā šāda plāna motivācija ir skaidra, jo sankcijas draud apturēt ostas darbību, bet Rīgas ostas gadījumā, saudzīgi izsakoties, miglaina. Skan nekonkrēti izteikumi, ka valdība secinājusi, ka Ventspils brīvosta un Rīgas brīvosta ir pakļautas augstam korupcijas riskam, tāpēc nepieciešamas neatliekamas reformas šo ostu pārvaldībā, lai izpildītu valdības deklarācijā noteikto prioritāti cīņai pret korupciju un uzlabotu šo ostu pārvaldību.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits izteicies, ka arī “Rīgā ir zināma ietekme fiziskām un juridiskām personām”, pret kurām vērstas ASV sankcijas. “Lai novērstu iespējas, ka uz Rīgas ostu varētu attiekties sankcijas vai ierobežojumi, mūsu proaktīvs solis ir risināt abu ostu pārvaldības jautājumu,” teicis Linkaits.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzinis, ka viņa rīcībā nav informācijas par Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi Rīgas ostā.
Pretrunīgi vērtēts plāns
Valdības plāna vērtējumi ir samērā pretrunīgi. No vienas puses, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs izteicies, ka Latvijas valdībai jāizmanto iespēja izbeigt politisku brīvostu pārvaldību, tās pārveidojot par kapitālsabiedrībām.
“Politizētais brīvostu pārvaldības modelis ir piedzīvojis fiasko un izrādījies nesamērīgi dārgs eksperiments valsts ekonomikai un valsts starptautiskai reputācijai. Valdībai šobrīd ir unikāla iespēja praksē īstenot valdības deklarācijā noteikto apņemšanos lielo ostu darbībā piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, kā arī sākt Ventspils un Rīgas brīvostu pārveidošanu par kapitālsabiedrībām,” pauda Grafs.
No otras puses, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes prodekāns, dr. iur. profesors Jānis Grasis saka, ka vispārējie civiltiesību principi prasa, lai visi īpašnieki tiktu pārstāvēti kapitālsabiedrību pārvaldē.
“Ja pašvaldību īpašumtiesības ostās saglabājas, tad tām būtu jābūt pārstāvētām arī jaunās kapitālsabiedrības valdē,” saka J. Grasis.
Viņš atzinīgi vērtē to, ka abām ostām paredzēts vienāds pārvaldības modelis, un uzsver nepieciešamību saglabāt ostas publiskajā īpašumā.
Atbilstot Latvijas valsts interesēm
Valsts prezidents Egils Levits vakar pēc tikšanās ar Ministru prezidentu K. Kariņu žurnālistiem sacīja, ka Latvijas valsts interesēs ir uzlabot ostu pārvaldību, kura līdz šim ir vāji funkcionējusi, un Latvijas valsts interesēs ir arī likvidēt korupciju un ostas izmantot tā, ka tās nes labumu visai valstij, vēsta LETA.
Vaicāts, kā viņš vērtē ASV iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā, E. Levits atbildēja, ka sankcijas ir vērstas arī pret citām valstīm, ne tikai Latviju: “Šajā gadījumā pret Latvijas pilsoni un tām institūcijām, kurās šim pilsonim ir ietekme, pielietots starptautisks sankciju mehānisms. Es domāju, ka tas atbilst starptautiskajām tiesībām. Latvijas valdība ir izteikusi gatavību šo jautājumu risināt tā, ka tas atbilst Latvijas valsts interesēm.”
Konts Lembergam tomēr būs
Lai gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicinājusi finanšu tirgus dalībniekus nesniegt pakalpojumus ASV melnajā sarakstā iekļautajam Aivaram Lembergam un iestādēm, kas arī pakļautas ASV sankcijām, tomēr vakar FKTK “Latvijas Avīzei” atzina, ka iespēja veikt pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamos maksājumus A. Lembergam tikšot nodrošināta.
Šādu nepieciešamību nosaka “Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums”, kura 13.1 nodaļa nosaka, ka “patērētājam, kurš ir Eiropas Savienības rezidents… ir tiesības atvērt un izmantot pamatkontu kredītiestādēs, kas veic komercdarbību Latvijā un to piedāvā, ja vien šādas tiesības nav ierobežotas saskaņā ar šajā likumā noteikto vai citos normatīvajos aktos noteikto”.
Atteikt pamatkonta atvēršanu var tikai tad, ja patērētājs ir pārkāpis normatīvo aktu prasības, t. sk. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomā vai sniedzis nepatiesu informāciju par sevi pamatkonta atvēršanai.
Tiesa gan, tajā pašā likumā kā iemesls atteikt pamatkonta atvēršanu norādīta arī iespēja, ka šī “maksājuma konta atvēršana vai apkalpošana var radīt kredītiestādei reputācijas riskus”.
Pēc OFAC noteiktajām sankcijām Aivaram Lembergam un viņa ģimenes locekļiem – sievai Kristīnei Lembergai, bērniem Anrijam Lembergam un Līgai Lembergai – arī liegts iebraukt ASV.
