Zibensdambja Saules akmens 0
Tas notika pavisam nesen – pagājušajā gadu tūkstotī. Agrāk neredzētu, nezināmu Zibensdambja Saules akmeni 1990. gada pavasarī Rojas mežos atrada tēvs un dēls Staņislavs un Valdis Žurovski un viņu radinieks Andris Leitens.
Pirmais par Rojas mežos atrasto savādo akmeni savus vērojumus, mērījumus, vērtējumus “Talsu Vēstīs” 1990. gada 14. jūnijā publicēja Artūrs Zalsters. Viņš iedomājās, ka šajā apvidū meži nav bijuši un “zīmējums Rojas akmenī neapšaubāmi saistīts ar vietējās astronomijas pirmsākumiem”.
Pēc 12 gadiem, 2002. gada pavasarī, Osvalds Bergans no Rojas atsūtīja vēstuli un shēmu. Viņš esot sazīmējis uz papīra visus tos prāvākos akmeņus, kas izvietoti ap Rojas Saules akmeni. Šo zīmīgo akmeni apjožot četri akmens riņķi. Pirmais akmeņu riņķis esot ar rādiusu 5,5 m; otrais – ar rādiusu 12 m; nākamais – ar rādiusu 17 m; un ceturtais, beidzamais – ar rādiusu 22,5 m.
Rojas Zibensdambja Saules akmeni es biju mērījis un pētījis jau 1995. gadā, bet zālē un krūmos gulošo akmeņu izvietojumam mēs toreiz nebijām pievērsuši uzmanību. 2002. gada 18. maijā ar astronomu un ģeodēzistu Jāni Klētnieku organizējām nopietnu zinātnisku ekspedīciju. Ar elektronisko teodolītu noteicām katra akmens atrašanās vietu un vēlāk datorā izgatavojām precīzu shēmu. Dators un elektronika ir bezkaislīgi, bez emocijām, uzrādīja, ka visu pārējo akmeņu izvietojums ap Zibensdambja Saules akmeni ir nejaušs un neveido nekādus apļus, kas cilvēkam tikai tā šķitis.
Noslēpumainais akmens guļ piejūras zemienes līdzenumā, mitrā jauktu lapu un skuju koku mežā.
Akmens rupji darināts milzīga staba veidā. Ap to izveidojusies 20 – 30 cm dziļa, lēzena iedobe, kas lielāko gada daļu pildās ar seklu ūdeni vai dubļiem. Virs zemes akmens staba augstums 60 cm. Akmens virspuse cilvēku roku izveidota plakana, bet ļoti raupja.
Akmens bluķa caurmērs no 1,42 līdz 1,55 m. Plakanajā akmens virspuses centrā sekli iekalts riņķa veidols ar caurmēru 75 – 78 cm. Nosacītais riņķis sadalīts četros sektoros, kuros katrā redzama pa vienai neregulārai iedobei. Iekaluma līnijas, ļoti seklas (0,6 – 1 cm), bet platas lēzenas. Veicot kontroles ierakumu akmens sānos, lai uzzinātu tā patieso lielumu, atklājās, ka akmens stabs zemē turpinās 70 cm. Interesanti ir tas, ka visa rakuma dziļumā akmeni ieskauj intensīvi tumša melnzeme (dubļi) ar lielu izdegušu koka ogļu piejaukumu.
Tumšais zemes slānis ap akmeni veidojies slapjajā mežā no ūdeņu ilgstošiem saskalojumiem. Uz noslēpumaino akmeni neved takas, un tas mežā bez zinīga pavadoņa grūti atrodams.
No Mērsraga līdz Rojai ir akmeņu zeme un akmeņu krasti. Visa Kaltene un Roja vienos akmeņos – jūrā un krastā. Velna kalvu un citu kalvu milzīgie akmeņu krāvumi tikai četru kilometru attālumā. Roja ir tā robeža, kur akmeņu krāvumi beidzas un sākas smilšainā pludmale līdz Kolkas ragam.
Ļoti apšaubāmi, vai līdzenumā, kur akmeņiem piebārstīto zemi vienmēr klājuši meži, šo akmeni izmantoja astronomijas, saules lēktu un rietu vērošanas vajadzībām.
1908. – 1910. gadā iepretim Rojai puskilometru jūrā izveidoja pirmo kuģu patvēruma vietu Baltijas piekrastē – 213 m garu viļņu lauzēju akmeņu valni. No kurienes veda akmeņus, nav zināms.
Taisnā Zibensdambja celšanas rīkojumu cauri Rojas mežiem devis Lubezeres īpašnieks barons Hāns 1810. gadā, lai visātrāk pa visīsāko ceļu varētu nokļūt līdz jūrai.
Ticamākā iespēja: Zibensdambja Saules akmeni sākuši darināt seno tradīciju vajadzībām kā bļodakmeni. Viss – gan akmeņa lielums, gan izveidotā cilindriskā forma, gan plakanā virsma, kā arī iezīmētās aploces lielums bļodas iekalšanai – atbilst citviet Kurzemē atrastajiem upurakmeņiem, kurus mēs tagad klasificējam kā bļodakmeņus, kā, piemēram, Dzeņu bļodakmens Ūlmalē, Pāvilostas novadā. Ir zināmi līdzīgi gadījumi, kur tādi paši cilindra formā apdarināti, pusgatavi vai saplīsuši akmeņi pamesti amatnieku raktajās iedobēs. Piemēram, Ugāles novada Sirgumu mežos, Padures pagastā, kā arī Krimuldas novadā.
No Artūra Zalstera pirmās publikācijas:
“Interesanti, ka Rojas akmens, tāpat kā ar iekaltām zīmēm rotātais Upsīšu dižakmens, atrodas mitrā jauktā egļu un bērzu mežā, kura mūžs, šķiet, nav visai ilgs. Akmens virszemes daļa atgādina masīvu ieapaļu bluķi ar izvirzījumu rietumu pusē. Augšējās horizontālās plaknes virsma, kuras vidējais caurmērs ir 1,2 metri, nav slīpēta, bet ir nolīdzināta, nebojājot tās kristālisko struktūru. Kaļot aploci, taisnes un iedobumus, lietots nevis rūdīta tērauda rīks, bet tups, ciets priekšmets.
Saules zīmes (aploces) iekšpusē izveidotā saules krusta taisnes precīzi orientētas ziemeļvakaru – dienvidaustrumu virzienā. Pret dienvidiem, tas ir, pret kontinentu, vērstā zīme ir neliels krustiņš, bet visas pārējās veidotas kā īsākas vai garākas iedobes.
Zīmējums Rojas akmenī neapšaubāmi saistīts ar vietējās astronomijas pirmsākumiem. Nav izslēgts, ka interesantais atradums ir senas, Baltijas jūras krastos izvietotas orientēšanās sistēmas sastāvdaļa.”
Fakti par Zibensdambja Saules akmeni * Laiks: atradās (jeb parādījās) 1990. gada pavasarī. * Vieta: Kurzemē, Rojas no- vadā, mitros mūža mežos ziemeļrietumos no Zibens-dambja. * Nosaukums: pirmais vārds pēc vietas (Zibens-dambis), otrais vārds pēc ticības un iekaltās zīmes simbola. * Lielums: 2,2 kubikmetri, svars – 6 tonnas. * Veidols: aptuveni cilindrs, diametrs – 1,5 m; garums – 1,25 m, sarkans, rupjkristāla. * Zīme: virspusē iekalts riņķis, kas sadalīts četros vienādos sektoros, tika tulkots par Saules zīmi. |
