Veicot kontroles ierakumu akmens sānos, lai uzzinātu tā patieso lielumu, atklājās, ka akmens stabs zemē turpinās 70 cm. Interesanti ir tas, ka visa rakuma dziļumā akmeni ieskauj intensīvi tumša melnzeme, dubļi kā kultūrslānis ar lielu izdegušu koka ogļu piejaukumu. Tumšais zemes slānis ap akmeni veidojies slapjajā mežā no ūdeņu ilgstošiem saskalojumiem. Uz noslēpumaino akmeni neved takas, un mežā bez zinīga pavadoņa tas grūti atrodams. Zibensdambja Saules akmens patiesībā ir arī krustakmens un pēc būtības līdzinās arī Andra Caunes pētītajiem riņķa krustiem. Tikai šajā gadījumā riņķa krusts novietots plakaniski. 1
No Mērsraga līdz Rojai ir akmeņu zeme un akmeņu krasti. Visa Kaltene un Roja vienos akmeņos – jūrā un krastā. Velna kalvu un citu kalvu milzīgie akmeņu krāvumi te tikai četru kilometru attālumā. Roja ir robeža, kur akmeņu krāvumi beidzas un sākas smilšainā pludmale un kāpas līdz Kolkas ragam.
Ļoti apšaubāmi, vai līdzenumā, kur akmeņiem piebārstīto zemi vienmēr klājuši meži, šo akmeni varēja izmantot astronomijas, saules lēktu un rietu vērošanai.
1908.–1910. gadā iepretim Rojai puskilometru jūrā izveidoja pirmo kuģu patvēruma vietu Baltijas piekrastē – 213 m garu viļņu lauzēju akmeņu valni. No kurienes veda akmeņus, nav zināms.
Taisnā Zibensdambja celšanas rīkojumu cauri Rojas mežiem devis Lubezeres īpašnieks barons Hāns 1810. gadā, lai visātrāk pa visīsāko ceļu varētu nokļūt līdz jūrai. Tāpēc arī ceļam tāds nosaukums. Ticamākā iespēja: Zibensdambja Saules akmeni sākuši darināt seno tradīciju vajadzībām kā bļodakmeni. Viss – gan
akmeņa lielums, gan izveidotā cilindriskā forma, gan plakanā virsma, kā arī iezīmētās aploces lielums – atbilst citviet Kurzemē un Lietuvā atrastajiem upurakmeņiem, kurus mēs tagad klasificējam kā bļodakmeņus, kā, piemēram, Dzeņu bļodakmens Ulmalē, Pāvilostas novadā. Ir zināmi gadījumi, kur
tādi paši cilindra formā apdarināti, pusgatavi vai saplīsuši akmeņi pamesti amatnieku raktajās iedobēs. Piemēram, Ugāles novada Sirgumu mežos, Padures pagastā, kā arī Krimuldas novadā.
